Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.
«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.
Ko par to domā biznesa vidē?
Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:
«Degvielas akcīzes pieaugums, pirmkārt, tiešā veidā ietekmēs tos pārvadātājus, kuri degvielu iegādājas Latvijā. Un, ņemot vērā lielo degvielas īpatsvaru pārvadājumu pašizmaksā, var prognozēt, ka mazināsies starptautisko pārvadātāju konkurētspēja, kā arī tie pastiprināti meklēs iespējas uzpildīt automašīnas citās valstīs, kur kopējā degvielas cena ir zemāka vai arī ir iespējams saņemt daļēju akcīzes nodokļa atmaksu. Otrkārt, degvielas cenu izmaiņas ir viens no būtiskiem inflāciju sekmējošiem faktoriem, tādēļ akcīzes nodokļa pieaugums netieši ietekmēs ne tikai preču, bet arī citu pakalpojumu cenu pieaugumu.
Atzinīgi vērtējam Satiksmes ministra izpratni par to, ka nepieciešams palielināt autoceļu uzturēšanai un būvniecībai atvēlēto finansējumu. Vienlaikus uzskatām, ka ceļu uzturēšanai jānovirza lielāka daļa no autoceļu/ielu lietotāju pašlaik samaksātajiem līdzekļiem nekā valsts budžetā paredzēts pašreiz. Pieļaujam diskusiju par akcīzes nodokļa pieaugumu - rūpīgi izvērtējot pārvadātāju biznesa riskus un kopīgi meklējot risinājumus konkurētspējas saglabāšanai, piemēram, akcīzes nodokļa daļas atmaksa starptautisko autopārvadājumu veicējiem.»
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas; Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas; asociācijas Latvijas Koks izpilddirektors Artūrs Bukonts:
«Atšķirībā no lauksaimniecības, mežsaimniecībā nekad nav bijis samazināts akcīzes nodoklis - meža mašīnas, kas nepārvietojas pa ceļiem, tik un tā maksā pilnu akcīzes nodokli, kas vienmēr ir šķitis netaisnīgi, bet mīļā miera labad pieciests. Akcīzes pieaugums ietekmēs mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu cenas, kas tālāk nogulsies uz pārējo pievienotās vērtības ķēdi - gan uz mežu īpašniekiem, gan kokapstrādes uzņēmumiem. Nav noslēpums, ka šobrīd kokapstrādes sektorā ir krīzes situācija, ko izraisījis globāls piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss, tas savukārt strauji samazinājis apaļkoku iepirkšanas apjomus un to cenas, līdz ar to privātie mežu īpašnieki ir praktiski apturējuši savu mežu apsaimniekošanu - tātad arī mežizstrādes un pārvadājumu uzņēmumiem šobrīd nav viegli - konkurence augsta, darba maz, tehnikas līzinga maksājumi jāveic un vēl jācenšas saglabāt darbiniekus, lai, tirgum atjaunojoties, būtu, kas strādā. Šī krīze, protams, veicina kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz citām valstīm, citām profesijām. Tāpēc - no meža nozares viedokļa - šis ir visnepiemērotākais laiks nodokļu paaugstināšanai.
Degvielas cenu atšķirība starp Baltijas valstīm jau tagad veicina nevienlīdzīgu konkurenci - tie uzņēmumi, kas atrodas tuvāk pierobežai, izvēlas kokvedējus uzpildīt vai nu Lietuvā, vai Igaunijā. Paceļot akcīzi, šī tendence turpināsies, kļūs izdevīgāk mērot lielāku attālumu, lai uzpildītos kaimiņvalstī. Iekšējā tirgū zaudēs tie, kas savas lokācijas dēļ būs spiesti pildīties tepat, Latvijā. Un tā ir pakalpojumu tirgu kropļojoša situācija. Kokapstrādes sektoru iespaido arī starptautisko pārvadājumu veicēji - viņiem ir vēl lielākas iespējas degvielu pildīt citās valstīs. Paceļot akcīzi, ieguvums noteikti nebūs lineārs finansējuma pieaugums ceļu uzturēšanai, visticamāk, ieguvums būs krietni mazāks kā sagaidām, turklāt daudzām nozarēm tas radīs daudz problēmu.
Manuprāt, pats galvenais ir degvielas cenu līmeņa izlīdzināšana ar kaimiņvalstīm. Tādā veidā mēs iegūtu vairāk līdzekļu budžetā, kā ar akcīzes palielinājumu.»
SCHWENK Latvija Komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš:
«Enerģijas resursu, tostarp dīzeļdegvielas izmaksu pieaugums ietekmē jebkuru ražošanas uzņēmumu. Arī mūsu gadījumā tas radītu pašizmaksas pieaugumu - sadārdzinātos gan preču transportēšanas, gan ražošanas izmaksas. Pārvadājumiem izmantojam gan sauszemes transportu, gan arī dzelzceļa transportu, līdz ar to arī eksporta tirgos tiktu izjusts šis pieaugums, tādējādi mazinot mūsu konkurētspēju.
Jebkurš pieaugums jāizvērtē no ieguldījumu konteksta. Mums ir būtiski saprast, cik liela daļa no akcīzes nodokļa tiek novirzīta tieši infrastruktūras uzlabošanai. Ja šis pieaugums pilnībā tiek novirzīts ceļu uzlabošanai, tad to atbalstām. Infrastruktūras uzlabošana ir būtiska ne vien ražošanai, bet arī cilvēku veselībai un drošībai.»
Kravu pārvadātāja Altreks valdes loceklis Almants Lediņš:
«SIA Altreks nodarbojas ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem uz un no Zviedrijas, Norvēģijas, un viens no lielākajiem izdevumu posteņiem ir dīzeļdegviela. Šobrīd uzskatām dīzeļdegvielas cenu par pieņemamu un konkurētspējīgu, tāpēc savas automašīnas piepildām ar dīzeļdegvielu Latvijā, tādā veidā sekmējam valsts akcīzes nodokļa iekasēšanu. Nodokļa palielināšana ļoti negatīvi ietekmēs mūsu uzņēmējdarbību, jo nozarē ir liela konkurence un citu valstu pārvadātājiem jau tagad ir mazāks akcīzes nodoklis, kā arī iespējas no valsts atgūt samaksāto akcīzes nodokli. Visticamāk, tiks meklētas iespējas uzpildīt dīzeļdegvielu citu valstu teritorijā. Tā rezultātā lielākie zaudētāji būs tieši Latvijas uzņēmēji un attiecīgi arī valsts kopumā.
Šādu ierosinājumu vērtēju ļoti negatīvi – Latvijas starptautiskie kravu pārvadātāji jau tā ir daudz sliktākās pozīcijas nekā konkurenti, cenu celšanās rezultātā cietēji būs visi iedzīvotāji un uzņēmēji.»
AS Latvenergo pārstāve Ivita Bidere:
«Latvenergo koncerna transporta izmaksas un to ietekmi uz uzņēmuma darbību ne tik lielā mērā nosaka atsevišķas pozīcijas, piemēram, degviela, cik pēdējos gados mērķtiecīgi īstenotās stratēģiskās izmaiņas transporta politikā. 2019. gadā mūsu autoparka struktūra, pārvaldība, tehnoloģiskie risinājumi un realizētās aktivitātes inovāciju ieviešanā ir novērtētas arī ar Gada autoparks 2018 apbalvojumu.
Īstenojot efektivitātes programmu, esam samazinājuši autoparku un tā izmaksas, vienlaikus nodrošinot pakalpojuma kvalitāti. Līdz ar to, arī plānojot darbību nākamajam periodam, esam ņēmuši vērā iespējamo akcīzes nodokļa pieaugumu, taču vienlaicīgi notiek darbs pie iekšējo procesu optimizācijas un transporta parka nomaiņas ar mērķi mazināt transporta, tostarp degvielas, izmaksu ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju.»
AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis:
«Akcīzes nodokļa paaugstināšana dīzeļdegvielai ietekmēs katru, kurš izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmu autotransportu. Nav nekāds noslēpums, ka lielākais izmešu daudzums rodas tieši autotransporta nozarē. Tāpēc AS Latvijas Gāze kā uz ilgtspējīgu attīstību vērsts uzņēmums jau pirms krietna laika iesāka (šobrīd to turpina AS Gaso) ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmu automašīnu nomaiņu pret autotransportu, kurš ir darbināms ar saspiesto dabasgāzi (CNG). Ar CNG darbināma autotransporta radītais CO2 izmešu apjoms ir vismaz par 25 % mazāks nekā ar dīzeļdegvielu radītais izmešu apjoms, turklāt ar CNG darbināms auto ir daudz ekonomiskāks.
Akcīzes nodokļa likmei dažādiem degvielas veidiem jābūt proporcionālai un samērojamai ar to radīto ietekmi uz apkārtējo vidi un akcīzes nodokļa likmei jābūt tādai, lai veicinātu videi draudzīgāku degvielas izmantošanas veidu.»
