Septembrī Liepājas ostā darbu uzsākusi SIA Ekers Stividors LP, kam Liepājas SEZ valde ir piešķīrusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, informē Baltikums Bank.

Sākot no 1.oktobra, SIA Ekers Stividors LP uzsāks jauna investīciju plāna realizēšanu, pilnībā pārņemot līdzšinējai stividorkompānijai AS Liepājas osta LM piederošos aktīvus.

Kompānijas Ekers Stividors LP biznesa attīstība Liepājas ostā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Baltikums Bank sniegtajam finansiālajam atbalstam - šī gada sākumā noslēgtajam kreditēšanas līgumam.

«Baltikums Bank izsniegtais kredīts ļauj mums iegādāties nepieciešamās tehniskās iekārtas, sakārtot infrastruktūru, lai veiksmīgi uzsāktu Liepājas ostā ienākošo kuģu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot pārkrauto kravu apjomu un līdz 2022.gadam sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā,» stāsta SIA Ekers Stividors LP valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Baltikums Bank neauditētie finanšu dati liecina, ka bankas ienākumi 2014. gadā ir sasnieguši 33,84 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa ir palielinājusies līdz 13,153 miljoniem eiro, informē Baltikums Bank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ingrīda Šmite.

Bankas likviditāte pārskata perioda beigās bija 80,39%, kapitāla pietiekamība (pēc provizoriskiem aprēķiniem) - 17,55%. Savukārt kapitāla atdeves rādītājs (ROE) – 24,1% un aktīvu atdeves rādītājs (ROA) – 2,5 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, banka atzīmē izaugsmi arī citās nozīmīgās pozīcijās 2014.gadā – par 30% ir pieaudzis klientu līdzekļu apjoms, jau pārsniedzot pusmiljardu eiro, savukārt kredītportfelis ir palielinājies par 48%. Aizvadīto 12 mēnešu laikā banka ir piesaistījusi subordinētos noguldījumus un obligācijas 7,66 milj. eiro apmērā, gadu noslēdzot ar 13,2 miljonu eiro lielu subordinēto kapitālu, tādējādi uzrādot 138% pieaugumu. Pārskata perioda beigās bankas kopējais aktīvu apjoms (t.sk., aktīvi pārvaldīšanā) uzrāda izaugsmi, sasniedzot 663,44 miljonus eiro.

Līdz ar Baltikums Bank valdes jauna pilnvaru termiņa apstiprināšanu 2015.gada 9.oktobrī ir notikušas izmaiņas tās sastāvā, informē Baltikums Bank pārstāve Ingrīda Šmite.

Valdes locekļa amatā ir iecelts bankas Klientu attiecību direktoru (CRD) pārvaldes un Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Mihails Kuzņecovs. Savukārt pēc ilggadēja darba Baltikums Bank valdē amatu atstāj bankas izpilddirektore (EO) Leonarda Višņevska, vienlaikus pārtraucot darbu arī bankā, lai turpinātu savu darbību akadēmiskajā laukā. Leonarda Višņevska ieņēma valdes locekles amatu no 2003.gada 25.aprīļa, savukārt bankā strādāja kopš 2002.gada 12.augusta.

Valdes sastāvā darbu turpina tās priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs un valdes locekle, atbilstības direktore (CCO) Inga Mukāne.

AS Baltikums Bank valdes locekļa amatā ir iecelta risku direktore (CRO) Inga Preimane un drošības direktors (CSO) Ēriks Zaics, liecina bankas paziņojums.

Darbu valdē pārtraukusi Inga Mukāne, turpinot bankā pildīt atbilstības direktores amata (CCO) pienākumus.

Baltikums Bank valdes sastāva izmaiņas notiek, lai stiprinātu risku pārvaldīšanas un iekšējās kontroles jautājumus.

Valdes sastāvā darbu turpina tās priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs un valdes loceklis, Klientu attiecību direktoru (CRD) pārvaldes un Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Mihails Kuzņecovs.

Jaunieceltā valdes locekle Inga Preimane Baltikums Bank komandai ir pievienojusies 2014.gada februārī un ir uzraudzījusi bankas darbībai piemītošo risku kontroles funkciju. Ingai Preimanei ir divdesmit gadu pieredze banku nozarē, maģistra grāds ekonomikā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jaunais Baltikums Bank zīmols turpmāk būs BlueOrange, informē bankas pārstāvji.

Baltikums Bank galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs skaidro, ka banka plāno palielināt pakalpojumu klāstu, piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, apgūt jaunus tirgus un stiprināt pozīcijas Latvijā.

Bankas juridiskais nosaukums pagaidām netiks mainīts.

Banka ir dibināta 2001. gadā. Bankā strādā vairāk nekā 300 darbinieku.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, šā gada trešā ceturkšņa beigās AS Baltikums Bank bija 9.lielākā banka Latvijā, vērtējot pēc aktīvu apjoma. Bankas peļņa sasniedza 3,607 miljonus eiro.

AS Baltikums Bank šā gada deviņos mēnešos nopelnījusi vairāk nekā 5,7 miljonus latu, kas ir aptuveni 6,4 reizes vairāk nekā pirms gada, liecina bankas paziņojums.

Ieņēmumi no pamatdarbības pirms uzkrājumu izveides sasniedza 7,9 miljonus latu jeb 4,7 reizes vairāk nekā pirms gada, savukārt bankas aktīvu apjoms, ieskaitot aktīvus pārvaldīšanā, atskaites datumā ir pieaudzis par 53,9% un sasniedzis 426,6 miljonus latu, tajā skaitā, aktīvu pārvaldīšanā apjoms kopš gada sākuma ir palielinājies par 37,8 miljoniem latu jeb 56,2%.

Kopējais noguldījumu apjoms sasniedzis 289,3 miljonus latu, kopš gada sākuma palielinoties par 55%, savukārt bankas kredītportfeļa neto apjoms 3. ceturkšņa beigās ir sasniedzis 27,9 miljonus latu (39,7 miljonus eiro);

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 30. septembrī bija 17%, savukārt likviditātes līmenis – 81,5%;

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu.

Rietumu bankas aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā - par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt SEB bankas aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir Swedbank. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa aikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

"BlueOrange Bank" mainījusi nosaukumu uz "BluOr Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Bankas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 21.martā.

"Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi uzsvērt bankas statusu un stiprināt bankas pozicionējumu gan Latvijas un Baltijas, gan citu valstu tirgos, vienādojot zīmolu un bankas juridisko nosaukumu. Bankas zīmola attīstība notiek, sekojot modernākajām pasaules tendencēm, kas virzās uz vienkāršību un lakonismu digitālajā vidē," skaidrots bankas publiskotajā informācijā.

Zīmola un bankas juridiskā nosaukuma maiņas dēļ klientiem un partneriem nav nepieciešams pārslēgt spēkā esošos līgumus.

Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka šobrīd Latvijas, Baltijas un Eiropas valstu klienti veido 98% no "BluOr Bank" klientiem.

Baltikums Bank peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 1,865 miljonus latu, liecina bankas publicētais paziņojums.

Pagājušā gada attiecīgajā periodā Baltikums Bank nopelnīja tikai 130 tūkstošus latu.

Bankas aktīvu kopsumma kopš pērnā gada beigām palielinājusies par 22,1% līdz 260 miljoniem latu, savukārt noguldījumu apjoms audzis par 21,5% līdz 226,2 miljoniem latu.

Banka pirmajā ceturksnī izsniegusi par 42% vairāk kredītu, salīdzinot ar pagājušā gada beigām.

Bankas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs norāda, ka bankas tālākās darbības mērķis ir nokļūt starp vadošajām Eiropas Savienības privātajām bankām.

Banka pirmā ceturkšņa beigās pēc aktīvu apjoma ieņēma 17. vietu starp Latvijas komercbankām.

Šā gada pirmajā ceturksnī lielākā peļņa bijusi Swedbank – 17,8 miljoni latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Swedbank peļņa šogad ir par 7,9% lielāka nekā pirms gada. Peļņa uzlabojusies, pateicoties teju trīskārt sarukušajiem izdevumiem par noguldījumiem, aktualitāti strauji zaudē uzkrājumi sliktiem kredītiem, skaidro banka.

Otrajā vietā ierindojusies ABLV Bank, kura pirmajā ceturksnī nopelnījusi 8,268 miljonus latu, kas ir par 57% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas paziņojums. Savukārt trijnieku noslēdz Rietumu banka ar 8,2 miljonu latu lielu peļņu.

Nordea Bank Finland Plc peļņa šā gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 4,8 miljonus latu. Banka skaidro, ka peļņa augusi par 4%, un banka turpina darbu pie efektivitātes paaugstināšanas gan no izmaksu kontroles puses, gan no efektīvas kapitāla izmantošanas puses. Savukārt Citadele banka strādājusi ar 3,166 miljoniem latu, kas ir trīsreiz vairāk nekā pirms gada. Banka šogad palielinājusi ieņēmumus, vienlaikus saglabājot nemainīgu izmaksu apjomu.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 5000 galvojumus.

5000. galvojums piešķirts pirmdien, 10.aprīlī, SEB bankas aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Kopējā programmas darbības laikā, kopš 2015.gada, Altum piešķirto galvojumu summa ir 33,3 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 294 miljonus eiro.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Mājokļu galvojumu programmas turpināšana ir Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm. Esmu gandarīts par valdības spēju rast finansējumu programmas turpināšanai šogad. Taču, lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties, tāpēc esam lūguši valsts budžetā paredzēt finansējumu šim mērķim. Esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai turpmākajos gados ik gadu kopumā nepieciešami 7 – 8 miljoni eiro, kas ļautu sniegt atbalstu 4 – 5 tūkstošiem ģimenēm ik gadu.»

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla ir 21 miljons latu, ko ņēmusi AS DNB banka.

Komercķīlas devēji ir vairāki – būvmateriālu ražotāja SIA Sakret, SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Māris Ķelpis, SIA Sakret Plus, Iveta Meļko, Ilgvars Bilinskis, karjeru izstrādes SIA Remine valdes loceklis Pēteris Students, AS Sakret Holdings un Jevgenijs Gricuks, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Savukārt kā parādnieki norādīts UAB Sakret LT.

Veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu, Sakret uzņēmumos tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums, skaidro SIA Sakret direktors Andris Vanags. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, OU Sakret (reģistrēta Igaunijā), UAB Sakret LT (reģistrēta Lietuvā). Notiek arī atsevišķu uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu.

BlueOrange (AS Baltikums Bank) aizvadīto gadu noslēgusi ar 7,8 miljonu eiro lielu peļņu, liecina bankas paziņojums.

Kā liecina auditētie dati, bankas ienākumi pārskata periodā ir palielinājušies par 21%, sasniedzot 44,6 miljonus eiro. Bankas kapitāla (kopā ar subordinēto kapitālu) apjoms ir sasniedzis 84 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Noslēdzot 2016. gadu, bankas kopējais aktīvu apjoms (t.sk. aktīvi pārvaldīšanā) bija 674 miljoni eiro.

Bankas likviditāte pārskata perioda beigās bija 70,03%, kapitāla pietiekamība – 21,04%, kapitāla atdeve (ROE) – 13,7% un aktīvu atdeve (ROA) – 1,1%.

Aizvadītajā gadā ievērojami audzis kreditēšanas apjoms – klientiem ir piešķirti kredīti 63,1 milj. eiro apmērā. Tādējādi bankas kopējais kredītu portfelis un piešķirtās saistības par kredītu izsniegšanu gada beigās sasniedza 170 miljonus eiro, uzrādot 56% pieaugumu. Gandrīz puse no izsniegtā apjoma (46%) ir ieguldīta Latvijas ekonomikā, savukārt 54% ir ieguldīti klientu starptautiskajos projektos.

Pērn pelnošākās bankas bijušas Swedbank, Rietumu banka un ABLV Bank, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pagājušajā gadā Swedbank nopelnījusi 112,8 miljonus eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Rietumu bankas peļņa sasniegusi 55,1 miljonu eiro, pieaugot par 95,8%. Savukārt ABLV Bank peļņa augusi par 61,7% līdz 44,4 miljoniem eiro.

No pelnošāko banku trijnieka pērn izkritusi SEB banka, kuras peļņa sarukusi par 26,5% līdz 23,7 miljoniem eiro. Piektajā vietā ierindojas AS Citadele banka ar 15,3 miljonu eiro peļņu, kura gada laikā gandrīz dubultojusies.

Pagājušajā gadā sestā pelnošākā banka bijusi AS Baltikums Bank – tās peļņa sasniedza 12,4 miljonus eiro. DNB bankas peļņa sarukusi par 21% līdz 8,5 miljoniem eiro, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāles peļņa samazinājusies pae 71,4% līdz 8,1 miljonam eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Šā gada 17.decembrī pēc Augstākās tiesas sprieduma ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams Konkurences padomes (KP) 2011.gadā pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt 22 Latvijas komercbankas. Attiecīgi viena mēneša laikā bankām, kas uzturēja tiesvedību, jānomaksā tām piemērotais naudas sods, informē Konkurences padome.

2011.gadā KP secināja, ka bankas ir kopīgi ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par patērētāju pirkumiem ar maksājumu kartēm, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus bankām veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Aizliegtā vienošanās attiecās arī uz komisijas maksām, ko bankas maksāja viena otrai par bankomātu pakalpojumiem. Tādējādi tika deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem. Aizliegtā vienošanās bija spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bija atšķirīgi.

Ministru kabinets 8. augusta sēdē pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā Attīstības finanšu institūcijai Altum mājokļu galvojumu atbalsta programmas finansēšanai, kas nodrošinās programmas turpināšanu līdz šā gada beigām.

«Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas bijusi ļoti pieprasīta – kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Altum sniedzis 6 063 galvojumus gandrīz 41 miljona eiro apmērā. Šodien piešķirtais papildu finansējums ļaus vēl aptuveni 1530 ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar valsts atbalstu. Iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai,» komentē Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:

Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

AS Lauma International, kurai pieder LSEZ Lauma Fabrics SIA, ir iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu Felina, informē uzņēmumā. Darījuma summa netiek atklāta.

1885. gadā dibinātā Felina ražo un izplata sieviešu apakšveļu ar zīmoliem Felina un Conturelle. Felina grupai pieder ražotne Ungārijā un vairumtirdzniecības uzņēmumi Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Portugālē, Polijā un Čehijā. Grupas galvenā mītne atrodas Manheimā, Vācijā. AS Lauma International iegādājusies 100% Felina International AG akciju no privātā kapitāla fonda palero.

AS Lauma International ir tekstilmateriālu, mežģīņu un citu sieviešu apakšveļas šūšanai paredzētu materiālu vadošā Eiropas ražotāja LSEZ Lauma Fabrics SIA mātes uzņēmums. Lauma Fabrics pieder ražotnes Latvijā un Vācijā. Uzņēmums izgatavo un tirgo arī medicīnas tekstilpreces ar zīmolu Lauma Medical. AS Lauma International īpašnieki ir Indreks Rahumā (Indrek Rahumaa) un Džons Bonfīlds (John Bonfield).