Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Viens no galvenajiem Antonova un Baranauska aizstāvības argumentiem bija tāds, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Lietuvas Banka esot nogremdējušas banku Snoras politisku iemeslu dēļ, tostarp Antonovs tiekot vajāts par to, ka ir Krievijas pilsonis, un par savu politisko pārliecību.

Kā secinājusi Augstā tiesa, nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu par saistību starp Eiropas aresta ordera izdošanu un Antonova pilsonību.

Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par Snoras stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja Snoras valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Arī Latvijas Krājbankā drīz pēc tam tika konstatēts ap 140 miljonu eiro līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.

Nedēļu pēc Snoras darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.

Kā vēlāk rakstīja Lietuvas mediji, jau 2004.gadā, strauji pieaugot Snoras kredītportfelim, Lietuvas Bankai radās pirmās aizdomas par bankas līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā tika nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra