Finanses

Mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem piešķirti jau 200 valsts galvojumi

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) kopš programmas darbības uzsākšanas šā gada janvārī piešķīrusi jau 200 galvojumus. Divsimtais galvojums piešķirts 15. maijā aizdevumam ģimenei ar vienu bērnu mājokļa iegādei Ogrē, informē ALTUM pārstāve Sandra Eglīte.

Kopumā piešķirti galvojumi 1,1 miljona eiro apmērā. Vidējais piešķirtā galvojuma apjoms ir aptuveni 5600 eiro. 11% no visiem galvojumiem jeb 23 galvojumi ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem, 33% (66 galvojumi) – ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt lielākā daļa – 56% no visiem galvojumiem jeb 111 galvojumi piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu.

Valsts atbalsta programmas piedāvātos valsts galvojumus izmanto klienti visā Latvijā. 43% galvojumu jeb 85 galvojumi ir piešķirti mājokļa iegādei Rīgā. Rīgai piešķirto galvojumu skaita ziņā seko Jelgava (15 galvojumi), Liepāja (14), Jūrmala (7) un Ogre (6). Salīdzinoši liela aktivitāte ir teritorijās ap Rīgu – mājokļu iegādei Baložos, Babītē, Mārupē, Carnikavā, Ādažos un citās galvaspilsētai tuvu esošās pašvaldībās piešķirti 12% no visiem galvojumiem (24 galvojumi). Mājokļa iegādei Daugavpilī piešķirti trīs galvojumi.

Programmai šobrīd paredzētais finansējums ļauj ALTUM izsniegt galvojumus klientiem vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Mājokļu galvojumu programmas īstenošanā šobrīd iesaistījušās četras komercbankas – Citadele, SEB banka, Swedbank un Nordea.

Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens bērns, 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni, 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu. Galvojums ļauj palielināt komercbankas aizdevuma summu, ja ģimenes rīcībā nav pietiekami daudz līdzekļu mājokļa iegādes sākotnējai iemaksai.

Vienotajā Attīstības finanšu institūcijā ALTUM kopš šā gada 15. aprīļa ir apvienojušās Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM, Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds. Vienotā institūcija pārņēmusi visas līdz šim trīs uzņēmumu īstenotās valsts atbalsta programmas, tai skaitā mājokļu galvojumu programmas ģimenēm ar bērniem īstenošanu, neradot nekādas izmaiņas sadarbībā ar klientiem un partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Daļu riska uzņēmējs var atdot valstij

, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim esam izmantojuši divus Altum produktus – mezanīna aizdevumu 2015. gada sākumā un kredīta garantiju 2016. gada sākumā. Mezanīna aizņēmumu izmantojām jaunās ražošanas ēkas iegādei, kredīta garantiju – kredītlīnijai. Aizpagājušais un pagājušais gads mums bija investīciju laiks, tāpēc šie Altum produkti mums bija ļoti būtiski. Bankā savu kredītlimitu bijām izmantojuši, un Altum garantija bija nepieciešama, lai varētu aizņemties papildu līdzekļus.

Uzņēmēja pieredze, kā izmantot valsts atbalstu biznesa attīstībai, Uldis Iltners, Madara Cosmetics valdes loceklis

Manuprāt, kredīta garantijas esamība neietekmēja bankas kredītlīnijas nosacījumus, tomēr tā atviegloja procesu un ļāva bankai justies drošākai. Domāju, ka kredītlīnija mums būtu piešķirta arī bez garantijas, taču diez vai tādā apmērā, kādā bija nepieciešams. Altum garantija jautājuma risināšanu padarīja daudz vieglāku un ātrāku.

Madara Cosmetics ir strauji augošs uzņēmums, un mums ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, lai spertu nākamos attīstības soļus, piemēram, palielinātu ražošanas un pārdošanas apjomus. Šo kredītlīniju izmantojam tieši apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.

«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.

Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta garantiju izmantojām uzņēmējdarbības paplašināšanai, klīnikas vajadzībām iegādājoties un renovējot 1900. gadā celtu ēku. Mūsu projekta finansētāja Citadele banka pati sazinājās ar Altum par garantijas piešķiršanu šim projektam. Altum garantija tika piešķirta operatīvi ar bankas starpniecību, nepatērējot uzņēmuma laiku, tādējādi ļaujot to veltīt uzņēmējdarbības attīstībai.

Uzņēmēja pieredze, kā izmantot valsts atbalstu biznesa attīstībai, Kārlis Ķibermanis, Adenta valdes loceklis

Projektu uzsākām, jo bijām sasnieguši to robežu, kad izdevīgāk ir iegādāties savu nekustamo īpašumu, nevis izmantot nomātas telpas, tādējādi nomas izdevumu vietā iegūstot savu nekustamo īpašumu, kas piešķir papildu stabilitāti mūsu saimnieciskajai darbībai.

Ņemot vērā projekta apjomu un specifiku, bez Altum garantijas aizdevumu mūsu klīnika nevarētu iegūt. Altum garantija mums dod iespēju realizēt iecerēto uzņēmējdarbības paplašināšanu, radot jaunas darbavietas, palielinot uzņēmuma vērtību, konkurētspēju un vēl vairāk paaugstinot pakalpojumu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum valsts atbalsta programmās uzņēmējiem vēl pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum īstenotajās valsts atbalsta programmās šogad uzņēmējiem vēl ir pieejami vairāk nekā 35 miljoni eiro, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Altum finansējums paredzēts uzņēmējdarbības jomām, kurās finanšu tirgus nesniedz finansējumu pietiekamā apjomā.

Pērn valsts atbalsta programmu ietvaros Altum piešķīra finansējumu par kopējo summu 48,1 miljons eiro, atbalstot vairāk nekā 1200 uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstīšanas projektu.

Altum pagājušajā gadā piešķīra aizdevumus kopumā sešās uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmās, kas paredzētas biznesa uzsācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem. 2014.gadu Altum noslēdza ar 1,75 miljonu eiro peļņu.

Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko norāda, ka programmu realizācijas statistika apliecina, ka pieprasījums pēc aizdevumiem uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmās saglabājas stabili augsts. Piemēram, aizvadītajā gadā biznesa uzsācēju projektu īstenošanai piešķirti 5,9 miljoni eiro, kas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiski pieaugusi arī lauksaimnieku interese par lauksaimniecības zemes iegādes aizdevumiem – salīdzinot ar 2013.gadu, pagājušajā gadā šim mērķim piešķirtā finansējuma apjoms pieaudzis par aptuveni 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum šogad uzņēmējiem piešķīrusi 38 miljonu eiro finansējumu

Žanete Hāka, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum valsts atbalsta programmās uzņēmējiem piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 37,9 miljoni eiro, informē Altum pārstāvji.

2014.gada 3.ceturksni Altum noslēdza ar 3,29 miljonu eiro peļņu.

Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko skaidro, ka, iekļaujoties Attīstības finanšu institūcijas koncernā, Altum nodrošina nepārtrauktu, pēctecīgu un sekmīgu uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu īstenošanu un finansējuma pieejamību uzņēmējiem visā Latvijā. Apvienojot spēkus vienotā attīstības finanšu institūcijā kopā ar Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu, Altum ir gatava ar jaunu kapacitāti iesaistīties uzņēmējdarbības valsts atbalsta īstenošanā arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā.

Šā gada deviņos mēnešos valsts uzdevumā Altum piešķīra aizdevumus kopumā septiņās uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmās biznesa uzsākšanai un attīstīšanai, kas paredzētas biznesa uzsācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, tai skaitā Altum īsteno šā gada augustā uzsākto MVU mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garantijas ir nepieciešamas maziem, strauji augošiem uzņēmumiem, kas vēl nav spējuši gūt peļņu, uz kuras rēķina varētu augt. Altum produkti ir labs risinājums, lai finanšu piesaistē samazinātu riskus bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum kopā ar biznesa eņģeļiem finansēs biznesa uzsācējus un strauji augošus uzņēmumus

Žanete Hāka, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) īstenos pilotprojektu, kurā Altum ar biznesa eņģeļiem kopīgi finansēs biznesa uzsācējus un strauji augošus uzņēmumus, veicinot privāto investoru piesaisti dzīvotspējīgiem projektiem, informē Altum.

17.martā Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un LatBAN valdes loceklis Juris Birznieks parakstīja līgumu par sadarbību pilotprojekta īstenošanā.

Pilotprojekta finansējuma kopējais apjoms ir 1 miljons eiro. Altum savu īstenoto valsts atbalsta programmu ietvaros varēs izsniegt aizdevumus biznesa eņģeļu līdzfinansētiem projektiem. Altum aizdevuma apjoms būs ne lielāks par biznesa eņģeļa ieguldījumu. Biznesa uzsācējiem vai strauji augošiem uzņēmumiem, kuri būs piesaistījuši biznesa eņģeļu finansējumu, Altum aizdevuma saņemšanai nebūs nepieciešama papildu ķīla vai personīgais galvojums.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: « Altum un biznesa eņģeļu atbalsta kombinēšana ļaus biznesa uzsācēju un strauji augošu uzņēmumu dzīvotspējīgajām idejām saņemt finansējumu vai saņemt to lielākā apmērā situācijās, kad ir nepietiekams līdzfinansējums vai nodrošinājums aizdevuma saņemšanai privātajā tirgū. Turklāt, pateicoties biznesa eņģeļu pieredzei uzņēmējdarbībā, biznesa uzsācējiem būs iespējams efektīvāk un ātrāk sasniegt plānotos rezultātus. Šis jaunais projekts dzimis mūsu līdzšinējā veiksmīgajā sadarbībā ar Latvijas Biznesa Eņģeļa Tīklu, un esam priecīgi, ka tas ne tikai palīdzēs arvien vairāk uzņēmumiem piesaistīt finansējumu no biznesa eņģeļiem, bet arī ļaus mums izpētīt, uz kādiem nosacījumiem nākotnē veidot valsts atbalsta programmu tieši biznesa eņģeļu finansētu biznesa uzsācēju vai strauji augošu uzņēmumu projektiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gravitācijas likumi un elastība biznesa finansēšanā

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru