Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

Misijas sākotnējos secinājumos, uz kuru pamata tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, pausts, ka Latvijas ekonomiku ietekmē sarežģītā ekonomikas vide pasaulē un strukturālas pārmaiņas valstī.

"Ģeoekonomiskā fragmentācija, ģeopolitiskais saspīlējums, augstāki tirdzniecības šķēršļi un tirdzniecības politikas neskaidrība, un darbaspēka un prasmju trūkums saasina produktivitātes pieauguma problēmas," secinājusi SVF misija.

Misija atzīst, ka Latvijai draud nopietns izdevumu spiediens vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko veicina sabiedrības novecošanās, aizsardzības vajadzības un ieguldījumi energodrošībā.

Lai risinātu šos izaicinājumus, misija Latvijai "iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus un paātrināt strukturālās fiskālās reformas. Lai uzlabotu pensiju atbilstību, ir jāstiprina pensiju sistēmas otrais un trešais līmenis. Varasiestādēm vajadzētu turpināt uzraudzīt finanšu sektora riskus, arī banku ekspozīciju pret komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, un pārvērtēt banku solidaritātes maksājumus", lasāms misijas pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā.

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.

SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mudina domāt par kreditēšanas stimulēšanu un tieslietu sistēmas efektivitāti. Banku izsniegto kredītu apmērs privātajam sektoram turpina samazināties, kas arvien vairāk ietekmēs arī investīcijas, brīdina SVF.

Dažus gadus pēc ekonomikas krīzes Latvijā produktivitāte auga straujāk nekā algas, tādējādi uzņēmumi varēja finansēt investīcijas ar uzkrātajiem ieņēmumiem. Tomēr situācija darba tirgū ir kļuvusi saspringtāka, algas ir pieaugušas, tādējādi kreditēšanas izaugsmes atdzīvināšanai būtu jākļūst par politikas prioritāti. Jācenšas veicināt mazo un vidējo aizņēmumu kreditēšanu, piedāvājot kredītu garantijas un attīstot kredītbirojus ar standartizētu informāciju, teikts SVF ziņojumā.

Reformas ar mērķi tālāk samazināt privātā sektora parādu slogu varētu palīdzēt atdzīvināt pieprasījumu pēc aizņēmumiem, mazināt kredītrisku uztveri un likt pamatu investīciju kāpināšanai. Lai to panāktu, būtu nepieciešams sekmēt tieslietu sistēmas efektivitāti, jo sevišķi saistībā ar bankrota procedūrām, rosina SVF. Nepieciešams veicināt iespēju risināt strīdus mediācijas un arbitrāžas ceļā, tāpēc būtu jānodrošina labāka iespēja piekļūt šīm institūcijām. Vairāk risinot strīdus ar mediācijas vai arbitrāžas palīdzību, tiktu samazināta tiesu noslodze.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

No 26. februāra līdz 10. martam Rīgā strādā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, informē Latvijas Banka.

Starptautisko ekspertu vizīte notiek SVF veiktās organizācijas dalībvalstu pārraudzības ietvaros, un tās laikā plānota tikšanās ar Latvijas Bankas vadību un ekspertiem, kā arī citu institūciju un privātā sektora pārstāvjiem. Sarunu mērķis - apspriest Latvijas ekonomikas attīstību un plānoto ekonomikas politikas stratēģiju. Misijas rezultātā tapušais SVF ekspertu novērtējums un ieteikumi ekonomikas politikas jomā šā gada maijā tiks izskatīti SVF Valdē un nodoti sabiedrības vērtējumam.

Vizītes laikā notiks arī konsultācijas SVF reģionālajā – Baltijas – griezumā. 2013. gadā SVF pārraudzības politikas pārskatīšanas rezultātā SVF ir uzsācis pilotprojektu – tā saucamās klastera konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir reģionālās pārraudzības stiprināšana.

Pievienošanās eirozonai 2014. gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Viņš atzina, ka tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds šogad un nākamgad tiks izpildīti ar uzviju, proti, tie būs gana zemi salīdzinājumā ar atskaites kritēriju.

Inflācijas rādītājs un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ir sarukušas, tomēr Latvijas spēja izpildīt šos kritērijus ir «nedaudz nedrošāka», jo būs atkarīga no tā, kuru valstu rādītāji tiks izmantoti šo kritēriju izvērtēšanai, atzīmēja SVF pārstāvis.

Š. Aijars pauda atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eirozonai, norādot, ka valsts pievienošanās eirozonai novērsīs valūtas risku un stiprinās finanšu sistēmu, kas patlaban jau ir «eiroizēta» jeb cieši saistīta ar eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šogad prognozē 2,5-3% apmērā, piektdien žurnālistiem sacīja SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikas izaugsme salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir sarukusi investīciju apmēra un ārējo faktoru dēļ. «Izaugsme 2014.gada, visticamāk, būs zem 3% atšķirībā no aptuveni 4% pērn. Tieša ietekme ģeopolitiskajai spriedzei, ietverot sankcijas un pretsankcijas, bijusi salīdzinoši neliela, tomēr konflikts kopā ar vājo eiro zonas atkopšanos, visticamāk, ir pazeminājis uzticību un atturējis investīcijas,» sacīja Aijars, prognozējot, ka nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei būtiska ir investīciju piesaiste, kā arī privātā sektora kreditēšana no banku puses.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

10. martā noslēdzas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu vizīte Latvijā.

SVF misija Latvijā noritēja no 26. februāra, un tās laikā notika tikšanās ar Latvijas amatpersonām un ekspertiem.

Latvijas Banka iepriekš informēja, ka SVF ekspertu vizītes Latvijā laikā notiek arī konsultācijas reģionālajā - Baltijas - griezumā. Konsultāciju rezultātā taps Baltijas klastera ziņojums, kas maijā tiks apspriests SVF valdē kopā ar Baltijas valstu individuāliem pārraudzības ziņojumiem un publicēts vasaras sākumā.

Baltijas klastera ziņojuma mērķis ir novērtēt starpvalstu saikņu un attiecīgo valstu politiku savstarpējo ietekmi, risku izplatīšanās kanālus, kā arī sniegt rekomendācijas ekonomikas stiprināšanai ne tikai valsts, bet arī reģiona griezumā. Šāds starptautisko ekspertu vērtējums būs noderīgs informācijas avots ekonomiskās politikas veidotājiem Latvijā, vērtē Latvijas Bankā.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir kritisks par pēdējo gadu strīdīgajiem Saeimas lēmumiem, kas skar papildu nodokļa ieviešanu banku peļņai un sociālo iemaksu daļas pārvirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni.

SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027.gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem.

"Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu būt šī nevēlamā blakusietekme, un tāpēc mēs domājam, ka valdībai būtu jāpārvērtē šis nodoklis," uzsvēra Brandao-Markess.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, kas pirmdien beidza darbu Lietuvā, brīdinājusi Lietuvas valdību, ka turpmāka minimālās algas palielināšana var kaitēt valsts konkurētspējai.

«Kopš 2013.gada algas ir augušas ātrāk nekā ražīgums. Patlaban nešķiet, ka šī tendence ir negatīvi ietekmējusi valsts konkurētspēju, bet, ja tā turpināsies, tas varētu negatīvi ietekmēt eksporta pieaugumu un palielināt inflāciju,» teikts SVF misijas Lietuvā vadītāja Borhas Garsijas paziņojumā.

«Šajā kontekstā vēl vairāk palielinot minimālo algu - kas tagad ir 50% no vidējās algas un līdz ar to jau tā ir augsta - vēl vairāk palielinātu riskus šajā jomā,» norādīja Garsija.

Pašlaik minimālā mēnešalga Lietuvā pirms nodokļu nomaksas ir 380 eiro, bet no 1.janvāra tā pieaugs līdz 400 eiro.

SVF eksperti ieteikuši Lietuvai pārvirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju un varētu tikt uztverts arī kā nodoklis ārvalstu investīcijām, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF misija šonedēļ pabeidza darbu Lietuvā un secināja, ka biežas nodokļu izmaiņas nozarēs, kas piesaista daudz ārvalstu investīciju, var kaitēt valsts reputācijai.

Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām – mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas...

"Biežās neplānotās nodokļu izmaiņas nozarēs, kurās ir daudz ārvalstu investīciju, var vājināt Lietuvas kā stabila, paredzama un konkurētspējīga nodokļu galamērķa grūti izcīnīto reputāciju," teikts SVF ziņojumā.

SVF eksperti norāda, ka finanšu stabilitātes saglabāšana nestabilo starptautisko finanšu tirgu kontekstā ir galvenā prioritāte.

Ziņojumā arī teikts, ka, lai mazinātu solidaritātes maksas negatīvo ietekmi uz bankām, tai jāpaliek pagaidu maksai, pretējā gadījumā to varētu uztvert kā nodokli ārvalstu ieguldījumiem.

"Nodevai bankām jāpaliek pagaidu maksai, lai to neuztvertu kā nodokli ārvalstu investīcijām un samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz efektivitāti," teikts SVF ziņojumā.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.

Paredzams, ka solidaritātes maksa nodrošinās valstij vairāk nekā 400 miljonu eiro ieņēmumus. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 225,4 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 18,8 miljardus eiro jeb 46,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 1,221 miljardu eiro jeb 6,9%.

Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024.gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības, piebilst statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 miljoniem eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 885,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,581 miljardu eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,543 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 5,2% un sasniedza 16,5 miljardus eiro, no tiem 400 miljonus eiro veidoja izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kamēr ieņēmumi palielinājās par 12,3% un sasniedza 15,6 miljardus eiro.