Veselības ministrs Guntis Belēvičs Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis vairāk, nekā pērn nopelnījis, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness

G. Belēviča pērnā gada ienākumi ir samērā niecīgi – vien 11,8 tūkst. eiro, izriet no viņa 2014. gada amatpersonas deklarācijas. Vienlaikus viņš pērn Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ziedojis 16 tūkst. eiro, bet Latvijas Zaļajai partijai – 205,7 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija. 15 tūkst. eiro ZZS pērn ziedojis arī G. Belēviča dēls, SIA Saules aptieka īpašnieks Artūrs Belēvičs. KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša DB norāda, ka partiju pirms vēlēšanām saņemtie ziedojumi vēl tiek pārbaudīti. Vienlaikus viņa uzsvēra – amatpersonu deklarācijas pārbauda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt VID skaidro – tas pieņem amatpersonu deklarācijas un pārbauda, vai tās ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā un termiņā, proti, vai visas nepieciešamās deklarācijas veidlapas ailes ir aizpildītas. VID arī nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību sabiedrībai. Ziedojumu apmēra pārbaude ir KNAB kompetencē. Uz jautājumu, vai jaunu amatpersonu gadījumā tiek pārbaudīta to līdzšinējā finanšu darbība, VID speciālisti norāda – likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» šāda prasība nav ietverta. Jāatgādina, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. G. Belēvičs par valsts amatpersonu kļuva vien pērnruden, turklāt pēdējos gados pelnošāko un lielāko dividenžu saņēmēju sarakstos parādās nevis viņa, bet gan dēla vārds, līdz ar to no publiski pieejamām ziņām nav pasakāms, cik lieli bijuši ministra ienākumi iepriekšējos gados. Par to, ka ministra rocība un ienākumi ir krietni lielāki par tēriņiem, liecina pērnā gada deklarācijā norādītie 31,6 tūkst. eiro lielie uzkrājumi, daļēji atgūts aizdevums 30 tūkst. eiro apmērā un vairāk nekā 4,4 milj. eiro lieli aizdevumi.

Lai gan darba alga ir vairāku ministru vienīgie vai pamata pērnā gada ienākumi, piemēram, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, «dzīvojot no plikas algas», izdevies audzēt uzkrājumus līdz teju 241 tūkst. eiro, citi guvuši papildu ienākumus. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola paralēli Saeimas deputāta un ministres algai vairāk nekā 20 tūkst. eiro nopelnījusi Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā kā šī nodibinājuma valdes padomniece, liecina deklarācija. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam izdevies kļūt par visvairāk nopelnījušo valdības pārstāvi, pateicoties SIA LDZ Cargo valdes locekļa algai – vairāk nekā 70 tūkst. eiro. Tik lielus ienākumus K. Gerhards nav guvis kopš 2007. gada, kad pildīja ekonomikas ministra pienākumus, vienlaikus strādājot arī Ventspils brīvostas valdē un esot valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvis vairākos uzņēmumos, arī a/s Latvenergo, liecina DB aprēķini.

Ne viens vien ministrs ienākumu ziņā piekāpjas ministrijas otrajai vijolei – valsts sekretāram, secināms no deklarācijām.

Plašāk lasiet rakstā Ministri lielākoties «dzīvo no plikas algas» piektdienas, 15. maija, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra