Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Demogrāfija ir valdības prioritāte, bet jaunas iniciatīvas ir iespēju robežās jāsabalansē, skaidroja Kučinksis. Viņš gan ir pārliecināts, ka politiķiem izdosies rast kompromisu.

Savukārt Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka VL-TB/LNNK pieprasījums par «desmitiem miljoniem eiro» bija «nepatīkams pārsteigums». Gan Ašeradens, gan premjers uzsvēra, ka pēc nodokļu reformas pieņemšanas nākamā gada budžeta kontekstā nevar runāt par papildu izmaiņām nodokļu jomā papildu ienākumu gūšanai.

Ašeradens norādīja, ka līdz šim sarunas bija konstruktīva un politiķi bija vienojušies par prioritātēm, bet tagad veidojoties jauna situācija. Ašeradnes pagaidām neredzot potenciālu risinājumu šai situācijai, jo valdībai pašlaik «nav morālu tiesību kustināt nodokļu paketi». Vienlaikus viņš uzsvēra, ka «nekāda drāma nav notikusi», jo budžets jāpieņem līdz gada beigām.

Ašeradens atkārtoti uzsvēra, ka Vienotības prioritātes nākamā gada budžetā ir drošība, pedagogu atalgojums, atbalsts augstskolu pasniedzējiem, zinātniekiem, ārpusģimenes aprūpes jautājumi, kā arī atbalsts mājokļu programmai. Pēc viņa teiktā, Vienotības ierosinājumi ir par aptuveni 34 miljoniem eiro. Vienotības prasības politiķis raksturojis kā mērenas.

Nacionālā apvienība uzskata, ka svarīgs ir atbalsts daudzbērnu ģimenēm, un šajā jautājumā ir jāpanāk «lūzums», skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. «Demogrāfija ir viena no prioritātēm valdības veidošanas laikā, tam jāatspoguļojas arī budžetā,» akcentēja Dzintars. Finansējums nepieciešams pabalstu palielināšanai par trešo bērnu, mājokļu atbalsta paplašināšanai, kā arī citiem pasākumiem ģimeņu atbalstam. Dzintars atzina, ka šie ir pietiekami «finansiāli ietilpīgi pasākumi», tomēr šie līdzekļi ir jāatrod.

«Sarunās turpinās draudzīgā, konstruktīvā gaisotnē, cik tas ir iespējams, ņemot vērā, ka fiskālā telpa ir ierobežota,» norādīja politiķis, piebilstot, ka ministrijām un partijām ir atšķirīgs redzējums par to, kas ir būtiskākas prioritātes.

«Steiga nav mūsu prioritāte, prioritāte ir labs rezultāts,» teica Dzintars, komentējot to, ka par vairākiem budžeta jautājumiem bija iecerēts vienoties šodien.

Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, nacionālās apvienības ierosinājumiem demogrāfijas jomā nepieciešami ap 85 miljoniem eiro. Tikmēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro.

Reizniece-Ozola sacīja, ka ZZS savas prioritātes jau ir definējusi - veselība, ceļi, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana Latvijas augļiem un dārzeņiem, kā arī citas. Daļai no ZZS pieprasījumiem nepieciešams ap 29 miljoniem eiro.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan nebija pārsteigts par VL-TB/LNNK pieprasījumu. Viņš uzskata, ka valdība var dot «pareizu signālu» demogrāfijas jomā, piemēram, soli pa solim īstenot dažādus priekšlikumus.

Koalīcija sarunas par nākamā gada budžetu turpinās pirmdien, 4.septembrī.

Kā ziņots, pirmdien notikušajā valdības ārkārtas sēdē ministri vienojās, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro. Iepriekš ministriju papildu līdzekļu pieprasījumi tika aplēsti 600 miljonu eiro apmērā, tomēr finanšu ministre atzina, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra