Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere,07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentējot pērnā gada nozares sniegumu, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš teic: «Ļoti uzskatāmi parādījās būvniecības un līdz ar to arī visas ekonomikas attīstības cikliskums, esot viļņa augšpusē.» Pasūtījumu pieaugums publiskajā sektorā ir bijis pamatīgs dzinulis uzņēmuma apgrozījuma kāpināšanā, it īpaši, īstenojot un noslēdzot tādus apjomīgus projektus kā Mežaparka Lielās estrādes pirmās kārtas rekonstrukcija, Siguldas Pils kompleksa pārbūve un teritorijas labiekārtošana, Rīgas Franču liceja vēsturiskās ēkas atjaunošana, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas un bibliotēkas būvniecība, nozīmīgu infrastruktūras objektu izbūve – autoceļa izbūve Valkā, Mārupē, stadiona pārbūve Krāslavā, kā arī virkni projektu, pie kuriem darbs turpinās, – Mežaparka Lielās estrādes 2. kārta ar skatuves pārbūvi, Muzeju krātuves celtniecība, Loka maģistrāles būvniecība Jelgavā. «Būvniecības nozarē joprojām aktuāls saglabājas līdzsvarota pieprasījuma jautājums. Līdz šim valsts ir demonstrējusi apšaubāmu spēju realizēt plānotos projektus mērenā, izlīdzinātā tempā, līdz ar to pakļaujot visu nozari tirgus diktētam cikliskumam ar lieliem kāpumiem un kritumiem. Visa nozare ar aizturētu elpu gaida Rail Baltica būvniecības uzsākšanu, tāpēc paredzams, ka šajā gadā īpaši sparīgi būs jārisina jautājumi par darbaspēka pieejamību, produktivitāti un efektivitāti ikvienā procesā,» viņš komentē.

Design&Build pieeja

No 2018. gada lielākajiem būvobjektiem ar valstisku mērogu ir jāizceļ PS LNK, RERE Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas 1. posms, kā arī Daugavas stadiona 1. kārta, kuru veica PS LNK Industries Partnership. Savukārt komerciālajā sektorā jāmin IKEA veikals Stopiņu novadā, kuru īstenoja uzņēmums UPB, un darbi pie šogad pabeigtā tirdzniecības centra Akropole, kura ģenerāluzņēmējs bija būvkompānija Merks.

Runājot par konkrētu būvkompāniju sniegumu pērn, jāmin, ka uzņēmums ar lielāko apgrozījumu ir AS UPB: 167,6 miljoni eiro un vidējais darbinieku skaits – 593. UPB ir lielākais darba devējs Kurzemē un lielākais nodokļu maksātājs būvniecības sfērā Latvijā. Lielākie uzņēmuma pagājušajā gadā nodotie būvniecības projekti Latvijā bija tirdzniecības centrs IKEA un Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēža, kas realizēta kā Design&Build jeb apvienotais projektēšanas un būvniecības objekts. Šobrīd procesā esošie šāda tipa objekti ir Liepājas tenisa halles jaunbūve un lidmašīnas angārs Baku lidostā, kur darbi ir jau noslēguma fāzē. UPB par saviem lieliskajiem rādītājiem noteikti var pateikties arī darbībai eksporta tirgū, īpaši Zviedrijā. Ir vērts minēt, ka viens no lielākajiem ģenerālbūvniekiem Zviedrijā Skanska ir atzinusi UPB Malmē būvēto biroju ēku Epic par 2018. gada drošāko būvniecības objektu Zviedrijā.

Cieši uz pēdām UPB min uzņēmums Merks ar pērnā gada apgrozījumu 144 miljoni eiro, kas ir 90% pieaugums salīdzinājumā 2017. gadu. Merka valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, komentējot labos rezultātus, teic: «2018. gadā turpinājām īstenot vairākus ļoti apjomīgus projektus – daudzfunkcionālā centra Akropole celtniecību, tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu, multifunkcionālā kompleksa Z-towers pabeigšanas darbus, tādējādi vēl vairāk nostiprinoties privātā sektora būvniecībā. Valsts un pašvaldības pasūtījumos lielākais projekts bija Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju būvniecība.»

TOP 3 apgrozījuma ziņā ar 93 miljoniem noslēdz LNK industries, kura viens no nozīmīgākajiem darbiem, kas pabeigts pērnā gada decembrī, ir Latvijas Universitātes Zinātņu māja Torņakalnā.

Visu rakstu lasiet 7. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru