Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Septiņi punkti

K. Kariņš, uzrunājot parlamentāriešus, uzsvēra, ka visām valdību veidojošajām partijām ir kopīgi mērķi - celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu valstī un samazināt nevienlīdzību visās tās izpausmēs. Valdības prioritātes ir valdības deklarācijā, kam sekos konkrēta rīcības plāna izstrāde.

«Pirmais - mums ir jāsakārto mūsu finanšu sistēma. Visi zinām Moneyval ziņojumu ar rekomendācijām, ko mums kopīgiem spēkiem darīt, lai mūsu valsts neiekļūtu tā saucamajā pelēkajā sarakstā. Tas faktiski būtu apdraudējums visai mūsu sabiedrībai. Mums šis apdraudējums ir jānovērš,» uzsvēra K. Kariņš. Viņš norādīja, ka stiprinās taisnīgumu un tiesiskumu valstī, bez tam īstenos iepriekšējās valdības uzsākto kursu veselības un izglītības sistēmas reformās. «Mēs nenoārdīsim, mēs būvēsim uz tā, kas jau ir, un uzlabosim,» tā K. Kariņš. Kā piekto soli premjers min OIK likvidēšanu, sestais punkts - teritoriālo reformu veikšana. «Septītais – risināsim valstī demogrāfijas jautājumu, jo, runājot par mūsu valsts nākotni, jānodrošina tas, ka pirmkārt valsts iedzīvotāju skaita lejupslīde apstātos un ka mēs atgrieztos uz stabilas izaugsmes takas arī iedzīvotāju skaita ziņā,» tā K. Kariņš. Viņš arī pieminēja, ka valdība ievēros fiskālo disciplīnu, ko apliecina parakstītais Fiskālās disciplīnas līgums.

Nosacīti jauna

«Par jaunu valdību šo valdību ir grūti nosaukt, kaut arī līdzās politikas dinozauriem, kuri politikā ir vairāk nekā 15 gadus, būs arī «zaļi» jaunpienācēji, kuri nav bijuši ievēlēti nedz parlamentā, nedz arī darbojušies kā ministri ar visām no izrietošajām darībām un atbildību,» vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš vērš uzmanību uz valdības deklarācijā iecerēto attiecībā uz nodokļiem. «Uzņēmējiem ir labā ziņa — nodokļu sistēmā pašlaik nekas mainīts netiks. Bet par to, ka šajā sistēmā notiks pārmaiņas, liecina deklarācijā rakstītais – turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem. Citiem vārdiem sakot, ir jautājums, ko ar to saprot. PVN pamatlikmes palielināšanu? Ja palielina, tad uz kādu līmeni - uz 22%, kas savulaik jau bija, vai varbūt pat 23% vai vēl vairāk? Varbūt PVN samazinātās likmes paaugstināšana vai atcelšana? Tikpat labi tas var arī nozīmēt akcīzes nodokļa likmju pacelšanu, ko nodokļu reformas laikā jau paredzēja – šogad alkoholam un cigaretēm, nākamgad arī degvielai,» neskaidro situāciju rāda A. Dābols. Viņš arī steidz piemetināt, ka ir paredzēts izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes. «Ko tas nozīmēs, to rādīs laiks, bet skaidrs, ka valdību veidojošo politisko partiju priekšvēlēšanu solījumu pildīšanai būs vajadzīgi papildu resursi, kādu valsts makā nav. Cerēt uz tādu rašanos tikai ar IKP pieaugumu un ēnu ekonomikas apkarošanu ir naivi. Taču iegūt naudu solījumu pildīšanai var tikai divos veidos – samazinot vai likvidējot kādus no esošajiem tēriņiem vai arī palielinot kādas nodokļu likmes vai ieviešot jaunus,» analizē A. Dābols.

Visu rakstu Premjera Kariņa septiņi soļi lasiet ceturtdienas, 24.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru