Pirmie no ēnas izbrauks taksometri

Finanses
2015. gada 11. novembris 08:30

80% taksometru firmu pašlaik darbojas pelēkajā zonā, sarunā ar DB uzsver Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis

Fragments no intervijas

Vai 2016. gada valsts budžets ir ēnu ekonomiku veicinošs vai apkarojošs?

Budžets ir ēnu ekonomiku apkarojošs. Pats budžets gan atspoguļo tikai ieņēmumu un izdevumu sarakstu. Jautājums ir par budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā, nenoliedzami, ir ēnu ekonomikas apkarošanas elementi. Finanšu ministrija ir nospraudusi sev mērķi vismaz par 1% gadā samazināt ēnu ekonomiku. Tas ir gan reālistiski, gan ambiciozi. Mēs ēnu ekonomikas apjoma ziņā par 6% atpaliekam no tām valstīm, ar kurām gribētu līdzināties.

Kuras iniciatīvas nākamā gada budžetā ietekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu?

Pirmkārt, reversā PVN ieviešana datortehnikas un mobilo iekārtu jomā, kas ļaus uzlikt nopietnas barjeras konkrētām krāpniecības shēmām, jo prece Latvijā tiek ievesta ar 0% PVN. Pēc tam parādās viens fiktīvais starpnieks, kur par PVN tiesu tiek samazināta preces cena. Daļa aiziet ķēdes nodrošināšanai un peļņai, daļa – cenas samazināšanai. Un tad, kad mēs lasām, ka Latvijas tirgū ienāk jauns produkts un zinām, kāda ir izplatītāja cena, bet redzam, ka interneta veikalā Latvijā to var nopirkt lētāk, tad katram skaidrs, ka tas nav tīrs darījums. Negodīgi darījumi īpaši kropļo konkurenci. Līdz šim divas trešdaļas šādu mobilo telefonu, kas bija pirkti Eiropas Savienībā, gāja caur Poliju. No šī gada jūlija Polija ir ieviesusi reverso PVN maksāšanas kārtību. Un tagad mēs jau redzam, kā šis tirgus pārceļas uz Latviju un Baltiju. Otrkārt, ir jārunā par aplokšņu algu kriminalizāciju. No Tieslietu ministrijas puses ir iesniegti atbilstoši grozījumi Krimināllikumā – arī es tos esmu nodublējis. Nākamais jautājums ir par iejaukšanās kases automāta darbībā kriminalizāciju. Un trešais ir sektorālā pieeja, kur Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar Finanšu ministriju analizē riska nozares un skatās, ko tajās var darīt lietas labā.

Kuras ir izteiktākās pelēkās zonas riska nozares Latvijā?

Viena no tām, nenoliedzami, ir taksometru bizness. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tajā 80% ir ēnu sektors. Deklarētais apgrozījums te ir 9,6 miljoni eiro, bet ekspertu novērtējums ir, ka šajā nozarē apgrozās 50–60 miljoni eiro. Tātad mēs tiešām redzam, cik liela daļa nozares apgrozījuma atrodas pelēkajā zonā. Ja taksometru firmas nodokļus maksā vidēji no 80 eiro algas, gribas uzdot jautājumu – no kā gan šie taksisti dzīvo? Jo par 80 eiro algu izdzīvot acīmredzami nav iespējams. Pēc grāmatvedības atskaitēm izskatās, ka visi taksometri, kas Latvijā ir, stāv pie sētas. Bet mēs tomēr taksometrus redzam arī ielās.

Tomēr tieši taksometru nozare ir tā, kas pati ir nākusi ar būtiskām iniciatīvām problēmu sakārtošanā. Vai nozare tiks saklausīta?

Jā, man ir prieks, ka šajā nozarē ir pārstāvji, kas vēlas strādāt tīrā, godīgā biznesā un sakārtot šo nozari. Viena no galvenajām iniciatīvām, ko es redzu no Finanšu ministrijas un VID sadarbības ar nozari, ir ieviest taksometra automašīnas standartu, proti, kādam ir jāizskatās taksometram, lai mašīnā nebūtu kauns sēdināt pasažieri un viņš saņemtu atbilstoša komforta pakalpojumu. Un vēl ir jautājums par taksometra nodevas ieviešanu. Pēc savas formas tā ir valsts nodeva, ko samaksā taksometra īpašnieks, divas reizes gadā izejot auto tehnisko apskati. Pašlaik ar Finanšu ministriju vēl notiek sarunas par to, kāda būtu saprātīga taksometra nodevas summa.

 

Plašāk lasiet rakstā Pirmie no ēnas izbrauks taksometri trešdienas, 11.novembra laikrakstā Dienas Bizness (7.lpp)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra