Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Šogad sudraba cena palēkusies jau gandrīz uz pusi, un ASV preču biržā tā pietuvojusies 30 ASV dolāru atzīmei par unci.

Sudrabs ir lētāka dārgmetālu tirgus karaļa – zelta – alternatīva, un veids kā nu, šķiet, pietiekami daudzi pasaules iedzīvotāji gatavi likt likmi uz palielākas nestabilitātes – pat esošās monetārās un finanšu sistēmas sabrukuma - iespējamību. Savukārt zelta cena kopš šā gada sākuma ASV preču biržā palēkusies par 23%, kur tā uz brīdi (augusta sākuma) atzīmējās pat virs 2 tūkst ASV dolāru atzīmes par Trojas unci.

"Es jau kopš 2002. gada gaidu neizbēgamu šīs monetārās sistēmas norietu. Jau 20 gadus kalna galā vicinu šādu karogu, un pēkšņi daudzi sākuši uz mani skatīties un teikt – šis vīrs ir ģēnijs," "Bloomberg" teic, piemēram, "Merian Gold and Silver Fund" vadītājs Neds Neilors-Leilands.

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Pirmdien sudraba cena nokritās par 7% līdz 20,69 ASV dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada septembra.

Tādējādi sudraba cena šajā gadā nokritusi jau par 30%, kas ir vissliktākais rezultāts starp dārgakmeņiem šogad. Cenu uz leju dzen tirgus dalībnieku bažas, ka rūpniecības pieprasījums nav pietiekami liels, lai segtu mazo pieprasījumu pēc sudraba kā droša patvēruma investoru naudai. Biržās tirgoto produktu ieguldījumi sudrabā saruka līdz četru mēnešu mazākajam līmenim, savukārt hedžfondi palielināja prognozes par sudraba cenu kritumu.

«Sudrabs iet to pašu ceļu, kādu iet zelts,» aģentūrai Bloomberg norāda brokeru kompānijas Galaxy Futures eksperti, uzsverot, ka investīciju pieprasījums lēni samazinās, un pastāv bažas arī par ražošanas pieprasījumu, kas ir galvenais dzinulis.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Sudraba cena šonedēļ strauji pieaugusi, sasniedzot augstālo atzīmi septiņu gadu laikā, liecina biržas dati.

Šajā nedēļā vien sudraba cena palielinājās par 18%, sasniedzot 23,24 dolārus par unci. Kopš gada sākuma tā cena pieaugusi par 28%.

Sudraba cenas pieaugumu veicina investoru vēlme meklēt drošākus patvērumus saviem ieguldījumiem satricinājumu laikos, turklāt ASV dolāra vērtība sarūk un tirgū procentu likmes ir zemas. Jāņem vērā, ka, samazinoties dolāra vērtībai, ārvalstu investori var iegādāties lielākus zelta un sudraba apjomus.

Sudrabs tiek izmantots rūpniecībā, turklāt cenai spiedienu rada tā izmantošana atjaunojamās enerģijas risinājumos, raksta "CNN Business". Aptuveni pusi no sudraba pieprasījuma veido tieši industriālie pircēji.

Eksperti prognozē turpmāku cenas pieaugumu, taču tas visdrīzāk nebūs lēcienveidā.

Sudrabs šogad – cenu pieauguma līderu vidū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām ļoti veiksmīgs izvērties zelta investoriem – šī metāla vērtība kopš šā gada sākuma preču biržās palielinājusies aptuveni par ceturto daļu. Tiesa gan, vēl veiksmīgāks šīs gads ir bijis citam dārgmetālam – sudrabam. Tā cena preču biržās kopš gada sākuma ir palielinājusies par 42%. Rezultātā ļoti labi gājis arī tādiem fondiem, kuru ieguldījumi atkarīgi no šī dārgmetāla veiksmes stāsta. Piemēram, šogad viens no biržās tirgoto fondu cenu pieauguma līderiem ir fonds, kas iegulda sudraba ieguves uzņēmumos – PureFunds silver miner ETF daļas vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 260%. Šis fonds savus lielākos ieguldījumus veic sudraba un zelta kalnrūpniecības uzņēmumā Coeur Mining, kura akcijas cena kopš gada sākuma pieaugusi gandrīz par 500%.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Aktuāla sudraba cenas depresija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējie mēneši neveiksmīgi izvērtušies faktiski visiem dārgmetāliem, lai gan sudrabs nonācis pastiprinātā investoru nežēlastībā. Šī metāla vērtība kopš saviem maija vidū sasniegtajiem līmeņiem ir sarukusi jau par 18% un šo ceturtdien atradās pie 14,55 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Savukārt 12 mēnešu skatījumā sudraba cena ir sarukusi jau gandrīz par trešo daļu.

Pašlaik sudrabam par sliktu spēlē faktiski visi minēto dārgmetāla cenu ietekmējošie faktori. Rietumvalstīs ir zema inflācija, kas nozīmē, ka daudziem investoriem zudusi jēga iegādāties dārgmetālus, lai šādā veidā mēģinātu nosargāt savu ieguldījumu vērtību. Tāpat sudraba cena pēdējo gadu laikā svārstījusies ļoti strauji, kas apšauba jebkādus pieņēmumus, ka šis dārgmetāls būtu kāda veida drošais patvērums. Analītiķi arī vērš uzmanību uz mazāku rūpniecisko pieprasījumu pēc sudraba, kas esot saistīts ar Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempu bremzēšanos (izejvielu ražotāji, šķiet, bija pieņēmuši, ka ļoti straujš Ķīnas pieaugums turpināsies bezgalīgi).

Šogad sudraba cenas jau ir samazinājušās par vairāk nekā 20%, līdz 23,65 ASV dolāriem par unci, ko veicina izaugsme akciju tirgos. Lejupslīde vērojama, jo investoriem ir zudusi ticība šim investīciju veidam kā tuvākajā laikā peļņu nesošam, tādēļ daļa investoru iegulda citur.

Tiesa gan, jāatzīst, ka ne visi investori patlaban mēģina ātri atbrīvoties no sudraba, jo tiek plānots, ka centrālās bankas turpinās savus monetāros pasākumus, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, kas veicinās arī pieprasījumu pēc sudraba, ko izmanto ne tikai juvelierizstrādājumos, bet ražošanā.

Patlaban sudraba un vara cenu negatīvi ietekmē arī ziņas no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākais abu metālu patērētājs. Valstī novērota lēnāka ekonomiskā izaugsme, nekā iepriekš paredzējušas dažāda prognozes.

Līdz ar sudraba cenas samazināšanos, ievērojami krīt arī šī dārgmetāla pārstrādes kompāniju, tostarp Polijas uzņēmuma KGHM Polska Miedz SA, kurā pavisam nesen paviesojies aģentūras Reuters fotogrāfs, akciju cena. Kopš šā gada februāra, kad kompānijas akcijas cena Varšavas biržā bija šogad augstākajos līmeņos, tā ir sarukusi aptuveni 11%.

Pirmdien sudraba cena saruka par 1,6% līdz 13,9645 dolāriem par unci, kas ir sešu gadu zemākais līmenis, raksta Bloomberg.

Novembrī sudraba cena ir samazinājusies gandrīz katru dienu, izņemot tikai vienu dienu.

Sudrabs, salīdzinot ar citiem dārgmetāliem, ir īpaši cietis, jo pieprasījums pēc ražošanas materiāliem un iekārtām, piemēram, saules paneļiem, kā arī dolāra stiprināšanās to padara nepievilcīgu investoriem.

Sudraba cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 1,9% līdz 13,9188 dolāriem par unci.

Arī zelta cenai nav veiksmīgs periods – tā sarukusi līdz 2010.gada zemākajam līmenim, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas amatpersonu komentāri par potenciālo bāzes procentu likmes celšanu decembra sanāksmē ir stiprinājuši dolāru. Zelta cena pirmdien saruka par 0,8% līdz 1069,8 dolāriem par unci.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 20 latu jubilejas monētu – sudrabā kaltu lasi, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Sudraba laša grafisko dizainu veidojis apgrozības vienlatnieka autors Gunārs Lūsis, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

«Lasis parasti dzīvo desmit gadus, bet mūsējais, vesels un nedevalvējies, ir sasniedzis cienījamus divdesmit. Šis sudraba izdevums tad ir arī mans sveiciens jubilāram,» stāsta G. Lūsis.

Martā atjaunotajam latam ir apaļa gadskārta, un šajā reizē LB nokalusi viena lata apgrozības monētas repliku – sudrabā kaltu svētku laidienu ar jubilejai simboliski atbilstošu 20 reizes palielinātu nominālvērtību.

Sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus, Latvijas Banka 1. novembrī laidīs apgrozībā jubilejas monētu Sudraba pieclatnieks, kas kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada formas.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, monētas mākslinieks ir Rihards Zariņš (1869–1939).

Jāatzīmē sakritība, ka šī būs 90. lata jubilejas un piemiņas monēta – tās kaltas tikai atjaunotās valsts laikā. LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvji, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas turpinājās brīvības cīņas, un tikai pēc valstiskuma iekšējas un ārējas nostiprināšanas un diskusijām par tautsaimniecības un finanšu sistēmas veidošanas principiem bija pienācis laiks valsts emisijas bankai un pilnvērtīgai nacionālajai valūtai.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Investoriem aizvien patīk ieguldījumi sudrabā, kā rezultātā ASV Naudas kaltuvē beigušās monētas Amerikas Sudraba Ērglis, raksta MarketWatch.

Kaltuve paziņojusi, ka tā uz laiku pārtrauc monētu tirdzniecību, un ražotne turpina darbu, taču pārdošana varētu tikt atsākta divu nedēļu laikā.

Pieprasījumu pēc sudraba monētām veicināja sudraba cenas kritums. Otrdien tā cena samazinājās par 5% līdz 14,969 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2009. gada. Trešdien cenas nedaudz pakāpās, taču kopš gada sākuma tā zaudējusi aptuveni 3%.

«Pieprasījums pēc sudraba tiešām pēdējo divu nedēļu laikā ir atgriezies, cenai paslīdot zem 16 dolāriem par unci,» norāda BullionVault eksperts Adrians Ešs.

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Zelta cena uzlēkusi virs 1200 ASV dolāru līmeņa, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieku bažas par akciju un obligāciju dārdzību (vai pat burbuli) dažiem liek skatīties dārgmetālu virzienā, kur, piemēram, zelta cena šonedēļ atkal atkarojusi vietu virs 1200 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Zelta cenai kāpt šobrīd palīdz aptuveni tie paši faktori, kas liek sarukt vairāku citu finanšu aktīvu cenām. Piemēram, ASV akciju cenas pagremdējuši negaidīti vāji ASV ekonomikas dati (šāds faktors savukārt audzē zelta kā drošā patvēruma pievilcību). Līdz ar sliktākiem ASV datiem komplektā nāk runas par to, ka ASV centrālā banka varētu vēlāk domāt par savu noteikto procentlikmju paaugstināšanu (par to likuši noprast arī ASV centrālie baņķieri), kas savukārt liek sarukt ASV dolāra vērtībai. Jāpiebilst arī, ka dolāra vājināšanās zeltu un citas izejvielas padara lētākas pircējiem citās valūtās. Joprojām ir vērojams arī visai drūms ģeopolitiskais fons un nav izslēgts, ka plašāka karadarbība varētu sākties vēl vienā Tuvo Austrumu valsī – Jemenā.

Patlaban pasaules okeānu dzīlēs ir aptuveni trīs miljoni kuģu vraku, liecina UNESCO aplēses.

Kā raksta MarketWatch, nav zināms, vai tie visi var sniegt vērtīgu vēsturisku informāciju, turklāt daļa no tiem ir grūti atrodami.

Okeāna dibenā Floridas krastos patlaban guļ aptuveni 250 miljonu dolāru vērti sudraba stieņi un monētas, kuri gaida, lai dārgumu mednieks Kims Fišers ar savu ģimeni tos atrastu. Dārgumu mednieks uzskata, ka ir tuvu vienam no savas karjeras lielākajiem lomiem.

1985.gadā ģimene okeāna dzīlēs atrada Spānijas galeona Nuestra Senjora de Atocha dārgumus – zelta un sudraba monētas, kā arī juvelierizstrādājumus 450 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis atradums padarīja Kima Fišera tēvu Melu bagātu un kopš tā brīža viņš kļuva arī par šīs nozares leģendu. Patlaban ģimene meklē kuģa atlikušo daļu.