Nodokļu maksāšanas fakta sasaiste ar pieejamo pakalpojumu apjomu būtu taisnīga, tomēr «nespīd» ar situācijas uzlabošanos .
Pret Veselības ministrijas piedāvāto ideju iebilst ne tikai veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) partijas biedru vadītās Finanšu un Labklājības ministrijas, bet ir radušās arī aizdomas par to, vai piedāvātais risinājums maz atbilst valsts konstitūcijai, tas ir, Latvijas Republikas Satversmei.
VM piedāvā divus nozares finansēšanas modeļus – pirmajā no tiem valsts apmaksātā plānveida veselības aprūpe vairs nebūs pieejama tiem, kas nemaksā nodokļus, bet otrajā tiktu ieviesta valsts veselības obligātā apdrošināšana ar likmi 3,65%, to nodalot četru procentpunktu apmērā no esošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes.
«Man šķiet mazliet dīvaini, ka šī strukturālā reforma pēc būtības ir cīņa pret ēnu ekonomiku, kas ir Finanšu, nevis Veselības ministrijas uzdevums,» Dienas Biznesam teica Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība). Viņaprāt, Veselības ministrijas izstrādātā koncepcija liecina par nelāgu tendenci, proti, mēģinājumu panākt nozares finansējuma piesaisti konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līdzīgus iebildumus savā atzinumā par Veselības ministrijas iecerēm paudusi arī Finanšu ministrija. «Nepieciešamais finansējuma apmērs veselības aprūpes nodrošināšanai plānojams, izvērtējot reālas vajadzības un pamatojot to ar detalizētiem aprēķiniem, bet nevis matemātiski nosakot to kā procentu no IKP,» norādīts atzinumā par koncepciju, kurā norādīts, ka viens no tās ieviešanas mērķiem ir panākt, lai 2020. gadā veselības aprūpes finansējums sasniegtu 4,5% IKP. Vienlaikus Finanšu ministrija arī izteikusi iebildumus pret ierosinājumu atjaunot veselības aprūpes speciālo budžetu un norādījusi, ka koncepcijā nav piedāvāts risinājums mikrouzņēmumu darbinieku iekļaušanai veselības aprūpes sistēmā, kā arī plānots pārmērīgi augsts iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem.