Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Kopš 2011. gada 11. marta - divarpus gadus pēc katastrofas, Fukušimas apkaime izskatās ļaunāk nekā jebkad, raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs, kurš iemūžinājis atlikušo Fukušimas iedzīvotāju dzīvi.

Pēc tam, kad Japānas valdība apjēdza nodarīto postījumu apmēru un radiācijas draudus, vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku tika evakuēti, bet pilsētiņas un ciemi – pamesti, un daudzu cilvēku dzīves – izpostītas, fotogrāfijās iemūžinot dzīvi Fukušimā, novēroja fotogrāfs Demirs Dagoļs (Damir Dagolj). Nereti evakuētie iedzīvotāji pēc cunami tika izmitināti skolās un sporta centros, tomēr dažkārt radiācijas līmenis šajās vietās patiesībā bija augstāks nekā ciemos, no kuriem iedzīvotāji tika evakuēti – šādas kļūdas tika pieļautas haosā neilgi pēc notikušās katastrofas. Vēlāk tūkstošiem cilvēku pārcēlās uz dzīvi citur Japānā. un tikai nedauzi - atgriezās katastrofas smagāk skartajās teritorijās.

Lidsabiedrības Air France un Lufthansa pēc sestdien notikušās Krievijas lidmašīnas katastrofas apturējušas savus lidojumus virs Sīnāja pussalas.

Abas lidsabiedrības paziņojušas, ka tas ir piesardzības solis, kamēr netiks noskaidroti Krievijas aviolainera katastrofas cēloņi.

Teroristiskā grupējuma Islāma valsts Ēģiptes atzars paziņojis, ka Krievijas lidmašīnu, kas sestdien nogāzās Sīnāja pussalā, esot notriekuši tā kaujinieki.

«Kalifāta karavīriem Sīnājā izdevās notriekt Krievijas lidmašīnu,» teikts paziņojumā, kas izplatīts sociālajos medijos.

Tajā pašā laikā avoti ēģiptiešu drošības dienestos stāsta, ka sākotnējā pārbaudē iegūtie dati liecina par tehniskiem iemesliem, kas izraisījuši katastrofu.

Lidsabiedrībai Kogalimavia piederošais laineris Airbus A-321, kas bija ceļā uz Sanktpēterburgu un kurā atradās 217 pasažieri un septiņi apkalpes locekļi, no radaru ekrāniem pazuda īsi pēc pacelšanās no Ēģiptes kūrortpilsētas Šarm eš Šeihas.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ceturtdien paziņoja, ka piespriedusi aviobūves milzim "The Boeing Company" 200 miljonu ASV dolāru naudassodu par to, ka uzņēmums maldinājis investorus par lidmašīnu "737 MAX" drošumu pēc divām to katastrofām ar cilvēku upuriem.

"Boeing" piekrita šim naudassodam, lai izbeigtu apsūdzības, ka tas "nolaidīgi pārkāpis krāpniecības novēršanas noteikumus" ASV vērtspapīru likumos, paziņoja SEC. Komisija atzina, ka uzņēmums un tā vadītājs "stādījis peļņu augstāk par cilvēkiem".

"Boeing" bijušais vadītājs Deniss Mjulenbergs arī piekrita samaksāt vienu miljonu dolāru, lai izbeigtu tādas pašas apsūdzības civillietā.

SEC piespiestais sods ir jaunākais trieciens "Boeing" saistībā ar šī modeļa lidmašīnām pēc aviosabiedrības "Lion Air" lidmašīnas katastrofas Indonēzijā 2018.gada oktobrī un aviokompānijas "Ethiopian Airlines" lidmašīnas katastrofas Etiopijā 2019.gada martā. Abās katastrofās kopā gāja bojā ap 350 cilvēku.

Spēcīgas zemestrīces, cunami un plūdi 2011. gadā radījuši visvairāk izmaksu pasaules vēsturē, ja ņem vērā dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas ekspertu teikto, vēsta thelocal.de.

Kopumā aizvadītajā gadā dabas katastrofas radījušas 380 miljardu ASV dolāru zaudējumus, kas ir par 150 miljardiem ASV dolāru lielāki nekā 2005. gadā, kad tika uzstādīts iepriekšējais «nelaimju izmaksu rekords».

Aizvadītajā gadā radītie zaudējumi naudiskā izteiksmē nav salīdzināmi ar dabas katastrofās bojā gājušo cilvēku skaitu. 2011. gadā zemestrīcēs, cunami, plūdos un citās dabas katastrofās gājuši bojā vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku.

Divas trešdaļas no kopējā mirušo skaita veido gada sākumā notikušajās zemestrīcēs Japānā un Jaunzēlandē paņemtās cilvēku dzīvības.

«Par laimi tik daudzas viena pēc otras sekojošas dabas katastrofas pasaulē ir retums,» norādīja pētījuma veicēja Munich Re valdes loceklis Torstens Jevoreks.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā atbalsta saņemšanas un piešķiršanas kārtību, sākot no 2015. gada, informē ZM.

Jaunais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu šādiem pasākuma Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā apakšpasākumiem: Meža ieaudzēšana, Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana un Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai.

Apakšpasākumā Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā bojājumus radījis ugunsgrēks vai dabas katastrofas (vējgāzes, vējlauzes, sniega un ledus radīti postījumi). Savukārt apakšpasākumā Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai ietvertas šādas aktivitātes: Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu, Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā un Valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Japānā piektdien pirmoreiz radās iespēja atsākt pēc Fukusimas kodolkatastrofas apturēto atomreaktoru darbību, kad viens no prefektūru gubernatoriem deva atļauju atkal iedarbināt atomelektrostaciju (AES) šīs prefektūras teritorijā.

Kagosimas prefektūras gubernators Juičiro Ito preses konferencē paziņoja, ka varas iestādes ir «visaptveroši» apsvērušas «dažādas situācijas» un nolēmušas, ka divi reaktori Sendajas AES var atsākt darbību.

Gubernatora atļauja, kas dota pēc Kagosimas prefektūras likumdošanas sapulces piekrišanas, likvidē pēdējo šķērsli valdības centienos atsākt elektroenerģijas ražošanu AES, kas tika pārtraukta pēc 2011.gada Fukusimas kodolkatastrofas.

Ir gaidāms, ka atomreaktoru darbība tiks atsākta ne ātrāk par nākamo gadu. Kopš 2013.gada septembra, kad Japānā tika apturēti pēdējie vēl darbojošies reaktori, ko noteica sabiedrības bažas par drošību, šajā valstī nav notikusi elektroenerģijas ražošana AES.

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.

Rīgas un tās apkārtnes privātapbūves sektorā 2017. gadā novērots aktivitātes pieaugums – reģistrēto darījumu skaits palielinājās gan privātapbūves zemes, gan privātmāju segmentā.

Turklāt joprojām tika novērota tendence privātmājas būvēt savām vajadzībām, proti, bez iepriekšēja nodoma tās realizēt tālāk, secina Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.

«Par minēto segmentu aktivitātes palielināšanos skaidri norāda arī pērn izsniegto būvatļauju skaits, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 47 %. 2017. gadā jaunu privātmāju būvniecībai izsniegtas 1948 būvatļaujas, un tas ir pēdējo deviņu gadu lielākais rādītājs,» spriež nozares eksperts.

Kā liecina Arco Real Estate tirgus pārskata dati,2017. gadā apbūves zemes gabalu (virs 600 m²) darījumu skaits Rīgā un tās apkārtnē kopumā pieauga par 17 %, kamēr privātmāju darījumu aktivitāte, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 7 %.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Var mēģināt noriskēt ar urāna kompāniju akciju pirkšanu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads bijis raksturīgs ar daudzu pasaulē visvairāk enerģijas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenu samazināšanos. Pamatā izejvielu cenas sekojušas tam, kas notiek naftas tirgū, bet tur cenas kopš šīs vasaras sākuma ir sarukušas aptuveni par trešo daļu. Tomēr, ja mēs runājam arī par citām energovajadzību apmierināšanai nepieciešamo izejvielu vērtībām, tad ir viens izņēmums, un tas ir urāns.

Vēl pavisam nesen zīmīgs notikums urāna tirgū bija tas, ka Japāna lēma pirmo reizi kopš Fukušimas atomkatastrofas atsākt darbināt dažas kodolspēkstacijas. Pieaugušas spekulācijas, ka šai valstij nākotnē neatliks nekas cits, kā enerģijas ražošanai atsākt darbināt arvien vairāk savu aizvērto atomreaktoru. Valdot šādam fonam, urāna cena laika posmā kopš šā gada maija līdz novembra beigām ir palielinājusies jau gandrīz par 60% – līdz 40,4 ASV dolāriem par mārciņu, liecina izpētes kompānijas Ux Consulting dati. Pēdējo dienu laikā urāna cena gan nedaudz sarukusi un šobrīd atrodas pie 39 ASV dolāru par mārciņu atzīmes. Jāpiebilst, ka mēnesi pirms Fukušimas katastrofas urāna cena tuvojās 75 ASV dolāru atzīmei par mārciņu, kas tajā brīdī bija augstākais līmenis trīs gadu laikā (pēc šīs katastrofas sabruka pieprasījums pēc urāna un sākās tā pārprodukcija).

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» inženieri aviolainera «737 MAX» pilotu brīdināšanas sistēmas nepilnības konstatējuši jau 2017.gadā jeb gadu pirms Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas katastrofas, teikts svētdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

«Boeing» norāda, ka uzņēmuma vadība par šo problēmu uzzinājusi pēc «Lion Air» lidmašīnas katastrofas pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki. Savukārt pēc vairākiem mēnešiem Etiopijā avarēja «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 157 cilvēkiem, kas visi gāja bojā.

Pēc šīm katastrofām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnu izmantošana pārtraukta visā pasaulē.

«Boeing» vēsta, ka šķietami standartizēts aprīkojums, kas informē pilotu par neatbilstībām starp uzplūdes leņķa indikatoriem, patiesībā netiek aktivizēts, ja aviokompānijas neiegādājas papildu indikatoru.

Tādējādi lidsabiedrībām, kas šo papildu indikatoru nav iegādājušās, tai skaitā «Lion Air» un Ethiopian Airlines, netiek nodrošināta šī drošības funkcija.