Krievijas agresija Ukrainā turpinās, tāpēc ir nepieciešama jauna sankciju pakete, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Jauni sankciju pasākumi pret karu un miera labā. Krievijas eksporta boikots. Konkrēti - atteikšanās no Krievijas naftas un naftas produktiem," mudināja prezidents.

Zelenskis atkārtoti vērsās pie Rietumiem ar aicinājumu slēgt Ukrainas gaisa telpu.

"Pieprasu slēgt debesis un iespējami drīzāk dot lidmašīnas. Cik vēl vajag nāvju un zaudējumu, lai nosargātu debesis virs Ukrainas? Ar ko mierīgie iedzīvotāji Harkivā vai Mikolajivā atšķiras no Hamburgas vai Vīnes? Mēs gaidām risinājumu. Debesu attīrīšana," uzsvēra Zelenskis

Ukrainas prezidents vairākkārtīgi mudinājis rietumvalstis "slēgt debesis" virs Ukrainas.

Būtībā lūgums nozīmē nodrošināt, lai Ukrainas debesīs sāktu darboties NATO pretgaisa aizsardzības spēki.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par «Latvijas gada monētu 2017» atzīta kolekcijas monēta «Kalējs kala debesīs», informē «Latvijas Banka».

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā «Kalējs kala debesīs» iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka zīmējumiem, kuros personificēti dabas priekšmeti un parādības.

Monētas priekšpuses centrā atveidots etnogrāfiskā tērpā ģērbies jātnieks ar labajā rokā paceltu lodi, no kuras dažādos virzienos šaujas deviņas zibens bultas, ap zirgu mākoņi un lietus lāses; lejasdaļā puslokā uzraksts: «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.»

Monētas aizmugures augšdaļā – latviešu etnogrāfisko rotu un lietus lāšu atveids, lejasdaļā – uzraksts 5 eiro un villaine, uz kuras vainags un rotaslietas, pa labi – gada skaitlis 2017. Augšā puslokā uzraksts «Es paklāju villainīti,man piebira sudrabiņa.»

Latvijas Banka ceturtdien, 2. novembrī, izlaiž latviešu tautasdziesmām veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Kalējs kala debesīs, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.», savukārt aizmugurē – «Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa.»

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

PPA JAUNĀ VIENOTĪBA un partijas VIENOTĪBA valdes sēdē 10.martā lemts atbalstīt nevalstisko organizāciju izsūtīto aicinājumu būt vienotiem drošības stiprināšanā.

JV un V valdes sēdē tika pausta solidaritāte vairāk nekā simts NVO aicinājumam, vienojoties, ka jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību civilās aizsardzības jautājumos, kā arī jāizstrādā precīzi vēstījumi, lai sabiedrība būtu pilnvērtīgi informēta.

"Drošība nav tikai militārs vai politisks jautājums – tā balstās arī uz stipru un saliedētu sabiedrību. Aicinu ministrus, pašvaldību vadītājus un atbildīgās iestādes pastiprināti skaidrot lēmumus un darbības, kas jau veiktas. Nevalstisko organizāciju iesaiste ir būtiska valdības ikdienas darbā," uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Aktīvi strādāju ar drošības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, pagājušās nedēļas ārkārtas Eiropadomē bija būtiski panākt vienošanos par plašu pasākumu kopumu, kas ļaus dalībvalstīm, tostarp Latvijai, veikt nozīmīgas investīcijas aizsardzībā, kas arī izdevās. Mērķtiecīgi strādājam ar atbildīgajām iestādēm pie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes. Vienlaikus spēcīgs drošības garants ir mūsu dalība NATO un ES. Drošība ir mūsu prioritāte, un esam gatavi dažādiem scenārijiem."

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Uz elektroauto buma fona paredz būtiski lielāku pieprasījumu pēc litija; var veidoties tā deficīts, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori bieži mēģina paredzēt vai minēt, pēc kādām lietām nākotnē gaidāms lielāks pieprasījums. Laicīga ieiešana kādā konkrētā tirgū var solīt pievilcīgas peļņas iespējas. Vismaz pašlaik izskatās, ka nākotnes autobūve būs saistīta ar elektroauto nozīmes pieaugumu. Valdot šādam fonam, investori mēģina raudzīties uz tādiem aktīviem, pēc kuriem pieprasījums līdz ar šādu auto uznācienu kļūs lielāks. Izejvielu ziņā viens šāds aktīvs ir litijs, kuru izmanto bateriju ražošanā. Rezultātā, piemēram, Global X Lithium & Battery Tech ETF (LIT) vērtība šogad pieaugusi jau par 47,5% un sasniegusi augstāko līmeni sešu gadu laikā.

Šis fonds mēģina kopēt Solactive Global Lithium indeksu, kas savukārt seko līdzi globālās litija industrijas pārstāvju akcijām. Tie var būt gan litija ieguvēji un pārstrādātāji, gan bateriju ražotāji, liecina pieejamā informācija. Lielākos ieguldījums minētais biržā tirgotais fonds veic FMC, Sociedad Quimica y Minera de Chile, Samsung SDI un Tesla akcijās. Piemēram, ķīmijas uzņēmuma FMC akcijas vērtība kopš šā gada sākuma Ņujorkas biržā ir palielinājusies jau par 57%. Tāpat vēl pat iespaidīgāks kāpums šogad Nasdaq biržā bijis Tesla akcijām – par 70%.

Eksplozija elektrostacijā ceturtdienas naktī izgaismojusi debesis virs Ņujorkas koši zilā krāsā, izraisot komentāru vētru sociālajos medijos un elektroapgādes traucējumus.

Elektrostacijā Kvīnsā uzsprāga transformators, izraisot ugunsgrēku, bet neviens cilvēks eksplozijā necieta, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Sprādziena dēļ vietām Ņujorkā tika traucēta elektroapgāde, kas savukārt ietekmēja metro satiksmi un Lagardijas lidostas darbu.

Sociālajos tīklos publiskotas fotogrāfijas un video, kur redzamas koši zilās mirgojošās debesis virs Ņujorkas. Daudzi cilvēki bija acīmredzami pārsteigti, jokojot, ka, iespējams, sācies citplanētiešu uzbrukums.

Džons Tebets, kurš dzīvo netālu no spēkstacijas, telekanālam «NY1» sacīja, ka sprādzienu pavadījusi dārdoņa, kas ilgusi aptuveni piecas minūtes. Eksplozijas dēļ viņa mājā sākušas raustīties gaismas.

Viens no pasaules vadošajiem augstas kvalitātes zīmoliem alumīnija koferu un augstas tehnoloģijas polikarbonātu materiālu ražošanā Rimowa prezentējis lidmašīnas Junkers F13 atdarinājumu.

Lidaparāts tika prezentēts pasaules lielākajā aviācijas izstādē Oškošas pilsētā Amerikā.

Junkers F13 bija pirmā komerciālā lidmašīna, kas ražota tikai ar metālu. To ražoja Vācijā no 1919. gada, taču mūsdienās to var redzēt tikai muzejos. Rimowa veidotā kopija pacelsies debesīs nākamgad, teikts paziņojumā medijiem.

Lidmašīnas prezentācijas pasākumā uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Dīters Morszecks uzsvēra aviācijas nozīmi uzņēmumam Rimowa un paskaidroja paralēles starp viņa uzņēmumu un Junkers, kas ražoja F13. Abiem uzņēmumiem saknes ir Vācijā, pasaules slavu tie guva pateicoties drosmīgām inovācijām. Abos gadījumos izmantots dūralumīnijs, kuru 1906. gadā atklājis Alfrēds Vilms. Hugo Junkers bija pirmais, kas būvēja alumīnija lidmašīnu, kas bija labāka par koka lidmašīnu ar drānas pārsegu. Toties Rihards Morszecks uzdrīkstējās ražot koferus no tā paša materiāla. F13 eksportēja visā pasaulē, tāpat arī koferus var atrast visā pasaulē. Abiem uzņēmumiem ekskluzīvais rievu dizains ir sava veida tirdzniecības zīme, un Vācijā ražoto produktu kvalitāte jau no paša sākuma ir bijusi būtiska.

Pirmdienas rītā daudzviet Latvijā ir īslaicīgs lietus, sniegs un krusa, vietām Vidzemē snieg stipri un izveidojusies sniega sega - pirmo reizi šoruden Latvijā, liecina meteoroloģiskā informācija.

Agrā rītā stiprākā snigšana novērota Smiltenes pusē, kur ceļi vietām kļuvuši sniegoti un slideni.

Lielā daļā Vidzemes debesis ir mākoņainas, pārējā valstī mākoņi tikai brīžiem aizklāj debesis.

Gaisa temperatūra 0..+3 grādi, daudzviet Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumos +4..+8 grādi.

Pūš lēns līdz stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš. Lielākās vēja brāzmas saistītas ar nokrišņu mākoņiem piekrastē. Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē kopš svētdienas vakara vēja ātrums brāzmās sasniedzis 20-21 metru sekundē (m/s), Ventspils ostā - pat 25 m/s.

Rīgā mainīgs mākoņu daudzums, iespējami īslaicīgi nokrišņi. Gaisa temperatūra +1..+3 grādi, pilsētas ziemeļos līdz +5 grādiem. Pūš dienvidrietumu vējš 5 m/s, Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.

Novembra sākumā Igaunijā, Tartu notikušājā kosmosa hakatonā «Garage48 SpaceTech» Latvijas komanda izcīnija pirmo vietu, kad 48 stundu laikā tika radīts stratosfēras balona komplekts ar nosaukumu «iDO Baloon», informē komandas pārstāvis Jānis Ķirpītis.

Izstrādātais stratosfēras balona komplekts ir paredzēts skolām, ģimenēm un zinātnes muzejiem. Tas ir «DIY - do it yourself» jeb dari pats komplekts, kas sniegs iespēju jebkuram cilvēkam salikt un palaist debesīs balonu, un ar tā zondē esošās elektronikas palīdzību veikt nelielus izzinošus eksperimentus.

Ar šo ideju Latvijas komanda risina sabiedrības pieaugošo interesi par kosmosu un vēlmi pašiem kaut ko izdarīt, piemēram, palaist debesīs balonus un kosmiskās zondes.

Pēc uzvaras igauņu ekspertu komanda palīdzēs latviešiem sagatavaties Eiropas Kosmosa Aģentūras Bizesa Inkubācijas Centra akselerācijas programmai. Idejas autors un ZINOO vadītājs Pauls Irbins uzsver, ka «Igaunija ir ļoti labs piemērs kā maza valsts var veicināt pasaules līmeņa kosmosa tehnoloģiju attīstību.»

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja partija pēc tā saņemšanas noteiktajā termiņā nebūs novērsusi pārkāpumu, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa ir neizpratnē, kāpēc saņemts šāds brīdinājums, jo pastu izņem katru dienu. Tomēr viņi to uzskata tikai par sīku, atriebīgu kodienu, lai pabojātu partijas tēlu.

Citās domās ir nopietni avoti. Viņu rīcībā ir informācija, ka ir pieņemts lēmums Kaimiņa partiju «noņemt no trases» par katru cenu. Jau sasniedzot 15% reitingu, kas ir pilnīgi reāli pašam aktīvākajam opozīcijas spēkam, kas šodien akumulē galveno «protesta elektorāta» vilkmi, Kaimiņa partija kļūst reāli bīstama. Kam bīstama? «Kaimiņa partija» ir bīstama visai vecajai politiskajai elitei, šodienas koalīcijas partijām, jo tās panākumi nozīmē pārmaiņas, kuras neviens pieļaut negrib. Pārmaiņas ir sagrautas vecās shēmas. Pārmaiņas ir zaudēti amati. Pārmaiņas ir zaudēti «savi cilvēki» amatos. Pārmaiņas ir zaudēta reāla nauda. Šī koalīcija, kurā ekonomikas ministrs ir Ašeradens, ir parādījusi, ka netaisās likvidēt OIK. Proti, OIK mafijas ienākumi ir drošībā. Šī koalīcija, kurā ir Nacionālā apvienība, vienmēr ir gatava pakalpot nacionālajai maksātnespējas administratoru mafijai. Šī koalīcija, kurā pa VID šeftē «donnas Danas» un Juraša «brigāde», nozīmē, ka drošībā ir vecās shēmas. Valstī, kurā PVN karuseļos atmazgā miljardus, kurā kontrabanda turpina plūst – tāpat kā tā plūda deviņdesmitajos!

Sestdien 8. aprīlī SIA StarSpace observatorijā netālu no Suntažiem notiks ikgadējais pavasara debess vērotāju salidojums jeb StarParty, kurā aicināti piedalīties gan astronomijas interesenti, gan tie, kuri debesīs veras reti. Pasākums, kas pirmo reizi tika organizēts Starptautiskā astronomijas gada ietvaros 2009.gada aprīlī, no teleskopu īpašnieku un debess vērotāju sanākšanas ir izaudzis par informatīvi-izklaidējošu pasākumu visa vakara garumā.

StarParty pasākumā dalība ir bez maksas.

17. debess vērotāju salidojuma vienojošā tēma ir Saule. Tas, ka ir iestājies pavasaris un Saule ir redzama arvien vairāk, ir pietiekams iemesls, lai iepazītos ar Zemei tuvāko zvaigzni labāk.

Astronomijas entuziasts un Saules pulksteņu eksperts Mārtiņš Gills pastāstīs par to, kā senatnē Saule tika izmantota laika skaitīšanai, konstruējot visdažādākos Saules pulksteņus, kuri mūsdienās tiek izmantoti kā interesanti dizaina elementi. Savukārt Kārlis Bērziņš, kas izveidojis Mazo meteorītu muzeju, palīdzēs noskaidrot, kāda saistība ar Sauli ir meteorītiem. Ventspils Radioastronomijas centra vadošais pētnieks Boriss Rjabovs atklās, kā Saule izskatās, ja to aplūko radioteleskopā. Pēdējā priekšlasījumā astronomijas entuziasts Andis Zariņš pastāstīs par dažādām kosmiskām misijām, ar kuru palīdzību tiek pētīta mūsu sistēmas vienīgā zvaigzne.

Jūrmalā uzņēmums SIA Dabas krūts piedāvā izbaudīt nakti teltī ar caurspīdīgu jumtu, raugoties debesīs vai klausoties lietus skaņā

Pasaulē palikšana dažādās neparastās vietās un viesnīcās ir populāra, tā palīdz noķert savādākas izjūtas un vienreizējus iespaidus. Arī Latvijā tiek piedāvātas šādas iespējas, un viena no tām ir nakšņošana milzīgā, burbulim līdzīgā teltī ar caurspīdīgu jumtu, kas ļauj guļot vērties debesīs. Vienas no šādām vietām izveidotājs un uzņēmuma SIA Dabas krūts īpašnieks ir Mikus Gerliņš, kurš Jūrmalā savā dārzā piedāvā interesentiem nakšņot šādā paaugstināta komforta teltī. Uzņēmums pakalpojumu piedāvā pirmo gadu, bet par interesentu trūkumu sūdzēties nevar.

Paveras iespēja

«Ideja par savu uzņēmumu radās brīdī, kad es biju iestājies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbniekos. Tur iepazinos ar tādu atbalsta programmu, kas dod iespēju bezdarbniekiem uzsākt uzņēmējdarbību. Konkrētas idejas, kas tas par uzņēmumu varētu būt, man tajā brīdī nebija, bet likās interesanti kaut ko pamēģināt. Tīri nejauši, skatoties internetā, «izleca» lapa ar TOP desmit neparastākajām viesnīcām pasaulē. Apskatot šo lapu, ieraudzīju arī šāda veida teltis un nakšņošanas iespējas, un tad radās doma, ka principā varētu pamēģināt kaut ko līdzīgu izveidot arī Latvijā,» stāsta M. Gerliņš. Uzsākās sīkākas informācijas meklēšana – kur varētu šādu telti iegādāties un cik tā varētu maksāt. No pasūtīšanas brīža līdz telts saņemšanai pagājuši aptuveni divi mēneši. Bija arī komunikācija ar piegādātājiem, jo bija daudz jautājumu. Jautāts, cik viegli vai grūti šādu telti bija atrast, M. Gerliņš norāda, ka varianti ir dažādi – sākot no Francijā ražotām teltīm, kuras ir ļoti dārgas un kuru izmaksas sasniedz tuvu 10 tūkst. eiro. Šī telts ar gaisa pūtēju ar sūtīšanu un atmuitošanu izmaksājusi aptuveni divus tūkstošus eiro. Šis nav pats lētākais variants, jo ir pieejamas teltis arī par tūkstoš eiro. Tapis arī biznesa plāns atbalsta programmai, un tas tika apstiprināts. «Atbalsta programmas ietvaros man tika arī piešķirts finansējums. Biju izveidojis sarakstu ar pamatlīdzekļiem, kurus ir nepieciešams iegādāties. Tajos ietilpa ne tikai telts, bet arī gulta, sildītājs un citas lietas. Visu pasūtīju, tomēr sākumā viss nebija tik vienkārši. Proti, standartā gaisa pūtējs bija pievienots tieši pie telts. Tas radīja milzīgu troksni, un diez vai kāds gribētu palikt šādā vietā. Bija pat tāda kā vilšanās un nesaprašana, ko tagad iesākt. Tā kā telti saņēmu tikai rudenī, bija jādomā arī, kā uzturēt tajā siltumu, lai apmešanās tur būtu komfortabla. Sāku domāt visādus variantus, kā novērst troksni, pievienot sildītāju, un pamazām tapa šis gala variants,» pieredzē dalās M. Gerliņš.

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, paziņoja varas iestādes.

Aculiecinieki stāstīja, ka negaiss sācies pēkšņi, bet dienas sākumā debesis bijušas skaidras.

Zibens iespēris 1894 metrus augstajā Gevonta virsotnē, kas ir iecienīts kalnu tūristu mērķis, un citās vietās kalnos Polijas dienvidos, telekanālam TVN24 sacīja Polijas ātrās palīdzības aviācijas dienesta pārstāve Kinga Červinska.

Polijas pusē gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā divi bērni, teica Červinska.

Slovākijas glābšanas dienests paziņoja, ka viens Čehijas tūrists gāja bojā, kad zibens spēriens viņu notrieca no Banikovas kalna Slovākijā un viņš nokrita vairākus simtus metru pa šī kalna nogāzi.

Zibens ķēris lielu krustu Gevonta virsotnē brīdī, kad tur bijuši daudzi tūristi, vēsta telekanāls TVN24. Tūristi devušies kalnos, kad debesis vēl bijušas skaidras.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Valdībai nav iemesla triumfēt gāzes tirgus sakarā, tai būtu kritiski jāparaugās uz sava darba rezultātu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola šīs nedēļas valdības sēdē entuziasma pilna ziņoja par dabasgāzes tirgus reformu. Tam sekoja uz tās pašas nots esoši publiski vēstījumi par ļoti svarīgo sperto soli Latvijas drošības un neatkarības stiprināšanai – a/s Latvijas gāze tikšot sadalīta līdz 2017. gada aprīlim. Tomēr, ja paskatās pēc būtības, tad Latvijas valdība pretēji publiskajiem paziņojumiem faktiski lēma nevis par gāzes tirgus atvēršanu, bet gan par tā neatvēršanu līdz jau minētajam 2017. gada aprīlim. Turklāt process norit tik ārkārtīgi samudžinātā veidā, ka pat ļoti rūpīgs tā sekotājs ir jau sen apmulsis starp visām a/s Latvijas gāze privatizācijas līguma, ES direktīvas un derogācijas jēdziena interpretācijām, bet valdības pārstāvji nevis mēģina sabiedrībai dot skaidrību par šo notiekošo, bet kārtējo reizi lemj aiz slēgtām durvīm.

Latvijas pasākumu aģentūra “Luka” šonedēļ guvusi vērienīgus panākumus starptautiskā konkursā “Symbol Creative Award 2025”, kur 40 valstu konkurencē izcīnījusi vienu platīna, piecas zelta un vienu sudraba godalgu.

Mārketinga, radošās komunikācijas un reklāmas konkursā uzņēmums godalgots par pasākumu “Dvēseles stīgas”, kas guvis plašu atzinību jau iepriekš, kā arī apbalvots kā radošākā aģentūra un komanda. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas aģentūra iegūst radošākās aģentūras un komandas titulu.

Aģentūra izcīnījusi platīna balvu par labāko pasākumu, kā arī zelta godalgas vairākās kategorijās – “Labākā radošā aģentūra” (“Best Creative Agency”) (šāds apbalvojums piešķirts vien trīs aģentūrām un “Luka” bija vienīgā Eiropas aģentūra, kas ierindojās šajā trijniekā), “Labākā radošā komanda” (“Best Creative Team”), “Labākais B2B pasākums” (“Best B2B event”) un “Pārpasaulīga pieredze” (“Out-of-This-World Experience”), mērojoties spēkiem ar 2024. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju. Tā ir vienīgā aģentūra no Baltijas, kas ieguva zelta godalgas minētajās kategorijās.

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Dzīvojamo namu projektam Krasta kvartāls Maskavas priekšpilsētā trešdien, 30.janvārī svinīgi ielikts pamatakmens. Projekta īstenošanā plānots ieguldīt 40 miljonus eiro.

Saskaņā ar nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava Latvija ieceri, jauno kvartālu veidos seši 9 stāvu nami ar kopumā 500 dzīvokļiem, piedāvājot mājvietas vairāk nekā 1000 rīdziniekiem. Plānots, ka pirmais Krasta kvartāla nams tiks nodots ekspluatācijā jau šī gada nogalē.

Vasarā plānots uzsākt kvartāla otrās mājas būvniecību, bet rudenī varētu sākties darbi pie trešās mājas.

Pasākumā piedalījās Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jagandere (Annika Jagander), Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, Krasta kvartāla attīstības projekta vadītājs Mikus Freimanis un pilsētplānotājs, Grupa 93 vadītājs Neils Balgalis.

Kopā ar pamatakmeni tradicionāli tika iemūrēta īpašas formas kapsula, kurā ievietoti vēstījumi nākamajām paaudzēm – rudzu graudi dzīvībai, spēkam un saticībai, Zviedrijas vēstnieces dāvāts dzintara gabaliņš, kas simbolizē mūžību, un pašmāju amatnieku koka karoti, kas atspoguļo dabīgu materiālu izmantošanu projekta tapšanā un simbolizē pavardu kā mājas sajūtas radītāju.

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.