Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija
To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».
Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.
«Ja mēs šodien uzbūvēsim kādu termināli, konkurēsim ar citiem kravu termināļiem, un ostā strādājošie atradīs simts un vienu iespēju, kā mums to neļaut darīt,» pārliecināts L. Loginovs. Tajā pašā laikā ar izbūvēto dzelzceļa infrastruktūru, piemēram, Kundziņsalā, brīvosta pelnot naudu.
Vaicāts, kāpēc lai gadījumā, ja brīvostas loģistikas kompānija sameklētu jaunas kravas, privātie termināļi atteiktos no to pārkraušanas un līdz ar to arī papildu ienākumiem, viņš norāda, ka tādi precedenti bijuši monopolgadījumos gan Rīgā, gan Ventspilī, kad privātie termināļi nav vēlējušies samazināt nepamatoti augsto pārkraušanas cenu. Savukārt konkurence, piemēram, minerālmēslu un konteineru apkalpošanas segmentā padarījusi cenas zemākas un kravu apjoms pieaudzis.
L. Loginova ieskatā, labs piemērs ostu regulējumam meklējams ASV, kad viss piederot ostai, kura, organizējot konkursu, nodod termināļus ar visiem strādniekiem koncesijā operatoriem. Viņaprāt, 90. gados sākumā to varēja un vajadzēja izdarīt Latvijā, ieviešot te ASV modeli, taču tā vietā tika veikta termināļu privatizācija.
Visu rakstu Loginovs: vajadzēja izmantot ASV ostu modeli lasiet 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.