Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.
Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Drīzumā asociācija sāks līgumu slēgšanu ar profesionāliem blogeriem, kuri gatavi pilnveidoties un sakārtot visas juridiskās un nodokļu lietas. Lai paaugstinātu blogeru kvalifikāciju, asociācijas dibinātāja sola rīkot dažādus maksas seminārus, sadarboties ar juristiem un dažādām aģentūrām. «Mēs visi būsim viens liels sadarbības partneris, kas būs kā kvalitātes zīme blogerim. Es neņemšu tos, kuriem ir nopirktie sekotāji, jo akcents tiks likts uz profesionalitāti. Mums Latvijā nav aģentūru, kas auklējas ar blogeriem, tādēļ es to uzņemos. Visiem, kas būs parakstījuši līgumu un iesaistījušies asociācijā, nodrošināšu izglītošanos,» teic M. Armaņeva.
Komunikācijas aģentūras A.W.Olsen&Partners komunikācijas projektu vadītāja Baltijas valstīs Marija Vorkule uzskata, ka Latvijā ir ap 20 profesionālu blogeru, kuri prot gan izveidot maksājuma rēķinu, gan profesionāli veidot ierakstus, dara to laikus un atbildīgi, nekļūdās un savos ierakstos nepieļauj faktoloģiskas kļūdas, un kuriem ir pieklājīgs kvalitatīvās auditorijas skaits no Latvijas.
Pievērsīs uzmanību ētikai
Blogeru loma komunikācijas vidē ir kļuvusi gana svarīga, taču šobrīd vairums uzņemas atbildību pats par sevi. Citkārt blogeru aktivitātes uzrauga un regulē komunikācijas aģentūras, kas darbojas starp uzņēmumu un blogeri. Aģentūras seko, vai blogeris ievēro ētikas normas, vai visu izdara laikā un atbilstoši līguma nosacījumiem. «Mēdz būt, ka blogeris vienlaicīgi reklamē vairākus konkurentus. Mēs to saucam par «prostitūciju»,» skaidro M. Vorkule. Tādā veidā tiek zaudēta blogera sekotāju uzticamība. Līdzīgi ir arī par smēķēšanu, alkohola lietošanu un veselīga dzīvesveida reklamēšanu. «Kamēr storijos smēķē un dzer, tikmēr ierakstos publicē skaistas bildes par veselīgu dzīvesveidu. Tas arī diemžēl notiek,» papildina M. Armaņeva, sakot, ka no sadarbības ar šādu blogeri izvairīsies.
Kaimiņvalstīs klājas labāk
M. Vorkule novērojusi, ka Lietuvā un Igaunijā blogeru līmenis ir augstāks. Iespējams, tas saistīts ar to, ka tur ir izveidotas tā dēvētās blogeru aģentūras, kuras rūpējas par blogeriem, – izraksta rēķinus, noslēdz līgumus un mudina blogerus visu izdarīt laicīgi un kvalitatīvi. Viņasprāt, Latvijā situācija ir atšķirīga, līdz ar to arī līmenis ir cits. «Blogeri paši ir atbildīgi par sevi un dara tā, kā prot. Ja runājam par līgumiem, rēķiniem, grāmatvedību, tad skaidrs, ka viņiem tas ir sarežģīti un viņi pieļauj kļūdas,» skaidro M. Vorkule. Tāpēc Latvijā ir ļoti būtiski sakārtot cenu politiku. «Ir blogeri ar vairākiem tūkstošiem sekotāju, kas pieprasa mazu naudas summu, bet ir arī tādi, kam nav daudz sekotāju, taču prasa vairākus tūkstošus eiro par vienu savu ierakstu sociālajos tīklos. Asociācija veicinātu blogeru tikšanos sapulcēs, runājot par problēmjautājumiem un vienojoties par cenu politiku,» uzskata M. Vorkule.
Vēl viena no problēmām ir tā, ka blogeri nevēlas dalīties ar ienākumiem, bet komunikācijas aģentūras nevar izrakstīt rēķinus un slēgt līgumus bez maksas blogeru vietā. Savukārt M. Armaņeva teic, ka novērojams arī dempings. «Ir blogeri, kuri pazemina cenu, bet ir tādi, kas nezina cenu politiku un uzliek to trīs reizes lielāku, nekā pienāktos. Ja blogeris ir profesionālis, kas izveidojis SIA vai mikrouzņēmumu, un var izrakstīt rēķinus, tad viņš var prasīt nedaudz lielāku samaksu nekā kolēģis, kuram varbūt ir vairāk sekotāju, bet nav sakārtota grāmatvedība,» uzskata asociācijas dibinātāja.
Jāizglīto arī valsts
Abas ekspertes norāda, ka neviens līdz šim nav skaidrojis nozares juridiskos jautājumus, bet tikai to, kā iegūt vairāk sekotāju, kas arī ir svarīgi. Viņuprāt, neviens nav aktualizējis jautājumu par to, kā un kāpēc blogeriem jāmaksā nodokļi, kā piereģistrēt šo uzņēmējdarbības veidu. Lai gan Valsts ieņēmumu dienests ir sācis aktualizēt šo tēmu, tomēr ekspertes uzskata, ka labāk būtu, ja valsts iestādes vairāk skaidrotu. Kā novērojusi zvērinātu advokātu biroja ZAB Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse, tad jau šobrīd ir laba sadarbība starp dažādām asociācijām un VID. «Asociācija palīdz nozarei pašattīrīties, piemēram, ja ir negodīgi spēlētāji, kas dempingo, nemaksā nodokļus, tad šādiem gadījumiem var pievērst VID uzmanību. Progresīvi padomāt par to, ka ir nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, piemēram, papildināt patentu sarakstu, lai iesācējiem būtu vieglāk maksāt nodokļus un nevajadzētu veidot sarežģītas grāmatvedības. Daudzi baidās no VID, bet tam nav pamata,» skaidro V. Kristholde-Lūse. Viņa norāda, ka arī klasiskajā biznesā grāmatvežiem un finanšu direktoriem ir daudz neskaidru jautājumu: «Varu iedomāties, cik grūti ir tiem blogeriem, kuri tikko ir pabeiguši skolu. Mūsu izglītības sistēma neparedz, ka skolās mācītu to, kas ir līgums, ka ir jāmaksā nodokļi. Uzskatu, ka valsts iestādēm nav skaidrs, kā darbojas blogeri. Pašreizējais nodokļu regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, tāpēc asociācija ir labs veids, kā veicināt izpratni par konkrētā biznesa specifiku un sadarboties ar valsts iestādēm.»
Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/6
Līdz šim neviens šajā nozarē nav skaidrojis juridiskos jautājumus, bet tikai to, kā iegūt vairāk sekotājus, uzskata komunikācijas projektu vadītāja Marija Vorkule (no labās), asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva un nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.
#2/6
Asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva (no kreisās), komunikācijas projektu vadītāja Marija Vorkule, nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.
#3/6
Nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.
#4/6
Komunikācijas projektu vadītāja Marija Vorkule.
#5/6
Asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva
