Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā.

Valdība konceptuāli jau ir vienojusies, ka no 2021. gada tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts visiem nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru.

Tā kā ir iecerēts pašreizējo minimālo algu (430 eiro mēnesī) palielināt līdz 500 eiro, tad valsts VSAOI apmērs būs 170 eiro mēnesī. Šādu darba ņēmēju skaits, kuriem VSAOI 2019. gadā nesasniedza iemaksas no minimālās algas, bijuši teju 270 000, kas ir trešdaļa no kopējā nodarbināto skaita. Līdz ar to šāds eksperiments politiķiem, it īpaši koronavīrusa izraisītās recesijas apstākļos, var izrādīties ar neprognozējamām sekām.

Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē lēma, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk, pielīdzinot iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē, īsi pirms likumā noteiktā termiņa, norma tika atcelta.

"Minimālais VSAOI apmērs ir jāievieš, taču vispirms ir vairāki mājasdarbi, piemēram, šo prasību nedrīkstētu attiecināt uz skolēniem un studentiem, kuri īslaicīgi (brīvlaikā) strādā, arī pensionāriem u.tml. Jāmodelē, kas ar šiem darba ņēmējiem notiks, pēc kādas likmes (pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem tā ir atšķirīga) to darīsim, kādus un cik lielus sociālos pabalstus šiem cilvēkiem maksās valsts," pozīciju skaidro LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Visu rakstu lasiet 29. septembra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.