DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste,16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Strādā arī pie plāna, kas piecu gadu laikā ļaušot nodrošināt Latvijas uzņēmējiem zemākos elektrības rēķinus Eiropas Savienībā. Mērķis cēls un atbalstāms, taču turpmākā rīcība – miglā tīta, jo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīcībā esošais ziņojums par OIK apjoma mazināšanu paredzēts tikai iekšējai lietošanai, sabiedrībai saplosīšanai pametot vien atsevišķas tēzes. Kā norāda LTRK, OIK saistību izpilde no 2007. līdz 2037. gadam Latvijai kopumā izmaksā 3,96 miljardus eiro.

Lieki piebilst, ka šo saistību apmaksāšanā gan sabiedrība tiek iesaistīta pilnā apmērā. Paraugoties uz situāciju virspusēji, šķiet, ka pie visa vainīga OIK finansēšanas modeļa maiņa, tomēr jāsaprot, ka patiesā problēma ir dziļāka. Valsts atbalsts OIK saņēmējiem šo gadu laikā bijis ļoti dāsns, bet kontrole – pavirša un vāja. Mēļo, ka, pārbaudot visas stacijas klātienē, daudzas no tām valsts atbalstam nemaz nekvalificētos, līdz ar to arī kopējais OIK slogs mazinātos. EM sola šo problēmu risināt, paliekot OIK saņēmējus zem lupas un pievēršot uzmanību to stingrākai kontrolei, taču, kā zināms, solīts makā nekrīt.

Šodien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens kārtējo reizi ar iesaistītajām pusēm paredzējis pārrunāt OIK finansēšanas modeļa izmaiņas un pušu paustās bažas par reformas ietekmi uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām. Tiesa gan – pārliecības, vai sarunās tiks atrasts reāls risinājums, nav. Paredzams, ka patērētājiem ar OIK diferenciācijas sekām vismaz kādu laiku nāksies samierināties. Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem, kas kalpotu kā reāls pierādījums OIK diferenciācijas seku apkarošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru