Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

“Nākotnē Covid-19 var būt mazāk nāvīga slimība nekā gripa, kas katru gadu pasaulē nogalina līdz pusmiljonam cilvēkiem. Tas tādēļ, ka Covid-19 vakcīnas būs labākas nekā vakcīnas pret gripu. Slimība gan ļoti nopietns drauds joprojām būs cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu,” WSJ spriež Globālā veselības un jauno patogēnu institūta Ņujorkā direktors Adolfo Garsija-Sastre.

Līdzīgu toni uzņēmis arī Bloomberg. “Ikvienam, kurš nākamajos sešos mēnešos cerēja uz gaismu šī tuneļa galā, zinātnieki nes sliktas ziņas - gatavojieties tam, ko esam jau pieredzējuši nesenā pagātnē,” raksta minētais medijs. Tiek norādīts, ka vakcīnas un Covid-19 jauno variantu sacensība nebeigsies līdz tam, kamēr šis vīruss nebūs skāris teju visus. Proti, pirms situācija normalizēsies, visi vai nu būs vakcinējušies, vai izslimojuši ar šo vīrusu. Visai iespējams, ka ar Covid-19 saslimošot daudzi vakcinētie; turklāt daži nelaimīgākie, iespējams, pat vairākas reizes.

Viens no ievērojamiem riskiem esot tas, ka rodas kāda lipīga Covid-19 versija, kas ir izturīga pret vakcīnu. Šajā ziņā esot sagaidāma peles un kaķa spēle.

“Es redzu, ka pasaulē turpina būt aktuāli šī vīrusa uzplūdi. Mēs šajā ziņā vismaz vairākus nākamos gadus iesim kā pa kalniem un lejām. Vakcīnas palīdzēs. Bet izaicinājums būs distance starp šiem kalniem un lejām. Mēs to nezinām. Es varu vien pateikt to, ka šī koronavīrusa ugunsgrēks nebeigsies līdz tam brīdim, kad tad būs atradis pilnīgi visu “cilvēku malku”, ko sadedzināt,” Bloomberg klāsta ASV Minesotas Universitātes Infektoloģijas pētījumu un politikas centra vadītājs Maikls Osterholms.

Iepriekšējo 130 gadu laikā pasaulē sīkāk dokumentētas ir piecas gripas pandēmijas. Garākā šāda gripas pandēmija ir bijusi aktuāla piecus gadus. Parasti šādas pandēmijas laikā bijuši aktuāli divi līdz četri tās viļņi. Dānijas Roskildes Universitātes profesore un epidemioloģe Lone Simonsena norāda, ka šī Covid-19 pandēmija jau ir kļuvusi par vienu no smagākajām šādām pandēmijām. Faktiski pandēmija pasaulē ir vērojama jau pusotru gadu, un ir aktuāls tās trešais vilnis. Šajā pašā laikā šīs pandēmijas beigas vēl saredzamas neesot. Protams, tas, kā ir ir bijis vēsturē, nebūt negarantē tādu pašu nākotni.

Neskatoties uz visai labajiem vakcinēšanās tempiem, saslimstība ar Covid-19 strauji aug, piemēram, ASV, Izraēla un citās pasaules valstīs. Vīruss lielākā mērā arī sasniedz jauniešus un tos, kas vēl nav vakcinējušies. Tāpat saslimstība aug tajos reģionos, kur vakcinēšanās nav bijusi tik aktīva. Tas arī nozīmē, ka palielinās iespējamība, ka mutēsies vēl kāds jauns bīstams Covid-19 variants.

Medijs arī izceļ informāciju par pētījumiem, kas liecina, ka Covid-19 neizbēgami kādā brīdī var kļūt pilnībā imūns pret pirmo to vakcīnu kārtu. Līdzīgs pētījums, kur rezultāti gan vēl oficiāli neesot publicēti, esot veikts Japānā.

Valdot šādam fonam, arī Bloomberg ziņo, ka Covid-19 var pieprasīt regulāras vakcīnas, lai aizsardzība pret šo slimību saglabātos efektīva. Vēl slikts scenārijs būtu, ja blakus šim sevi piesaka pilnīgi jauns Covid vīruss (kas pie cilvēkiem atnāk no dzīvnieku pasaules). Vēl zinātnieki risku vidu izceļ to, ka tas pats Covid-19 kādas ģenētiskas pārmaiņas iegūst no tā, ka ar šo vīrusu slimo kaķi un citi dzīvnieki. Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka pandēmija nākamajos sešos mēnešos nebeigsies. Liela daļa ekspertu nu sliecās domāt, kā tā mērenāka kļūs tad, kad 90 vai pat 95% cilvēku būs kāda veida imunitāte pret to. “Labāk, lai tā rastos no vakcinēšanās. Bez vakcinācijas cilvēks ir kā sēdoša pīle. Vīruss izplatīsies, un šoruden vai ziemā tas atradīs gandrīz ikvienu,” piebilst L. Simonsena.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka pasaulē administrētas aptuveni 5,7 miljardi Covid-19 vakcīnas dozas. Liela daļa no tām tikusi cilvēkiem attīstītajās valstīs. Savukārt, piemēram, Indijā pilnībā vakcinēti nepilni 13% iedzīvotāji. Daudzās valstīs Āfrikā sabiedrības teju nav vakcinētas vispār. Tas arī nozīmē, ka pandēmijas beigas daudzviet būs dažādas, kur vienas valsts nosacītu uzvaru pār to apdraud nekontrolēta jaunu variantu izplatīšanās citur. Arvien populārāk arī kļūst runāt vismaz par divu ātrumu pasaules ekonomikas pieaugumu. Jānorāda, ka attīstības valstīs pirms krīzes bija atbildīgas par divām trešdaļām no globālā ekonomikas pieauguma un tajās dzīvo 86% pasaules iedzīvotāji. Palielinoties dzīves līmeņa atšķirībām ir iespējams, piemēram, papildu migrācijas spiediens.

Oksfordas Universitātes dati liecina, ka pasaulē pret Covid-19 vīrusu pilnībā ir vakcinējušies aptuveni 2,3 no tās 7,8 miljardiem iedzīvotājiem. Ar to savukārt inficējušies aptuveni 1,1 miljards cilvēki.

Jo ilgāk pandēmija ievelkas, jo lielāks būs arī tās rēķins un ietekme uz dažnedažādiem procesiem. “Pandēmija nav tikai bioloģisks fenomens. Tas ir arī politisks un sociāls fenomens,” vēl teic Oksfordas Universitātes medicīnas vēstures profesore Ērika Čārtersa. “Mums pandēmijai jāpieiet ar plaši atvērtām acīm un ar lielu pazemību. Ikviens, kurš domā, ka tuvāko dienu vai dažu mēnešu laikā mēs to pārvarēsim, ļoti maldās,” piebilst M. Osterholms.

Faktiski visu šo gadu viens no galvenajiem stāstiem ekonomikā ir saistīts ar gaidāmo uzvaru pār pandēmiju, ko varētu nest sabiedrību vakcinēšana. Tiek saņemti signāli, ka notiekošajam ir negatīva ietekme uz ekonomika. No otras puses – ievērojami augusi ekonomikas spēja ar jauno realitāti sadzīvot. Ir arī signāli, ka visai pārliecinoši kāpj patēriņa cenas. Piemēram, eirozonā gada inflācija sasniegusi 3% atzīmi. Iepriekšējo reizi uz mazu brīdi reģiona inflācija šim līmenim pieskārās 2011. gadā.