Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.
Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.
Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.
“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Pārtikas izejvielu cenu pieaugums skaidrojams gan ar ražas samazinājumu šīs vasaras laikapstākļu dēļ, gan Covid-19 globālās pandēmijas ietekmi, kur atvieglojumi radījuši strauju pieprasījumu, radot būtisku izejvielu deficītu. Ir ražotāji, kas ir noslēguši piegādes līgumus ar izejvielu piegādātājiem, taču tie nespēj mūsu ražotājiem ne garantēt, ne pildīt līgumsaistību izpildi, jo izaicinājums šobrīd ir ne tikai izejvielu cenas, bet arī izejvielu deficīts, kas, atkopjoties no pandēmijas, rada strauju pieprasījuma pieaugumu visā pasaulē.
Pārtikas ražotāji šobrīd ir ļoti neapskaužamā un izaicinājumiem pilnā situācijā, jo cenas pieaug ne tikai izejvielām, bet arī iepakojumiem un energoresursiem. Gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums ir viens no augstākajiem pēdējo gadu laikā, radot nospiedošu un īsā laikā strauji pieaugušu izmaksu slogu, jo energoresursi ir viena no ražošanā lielākajām izmaksu komponentēm. To visu vēl vairāk saasina transportēšanas traucējumi saistībā ar ierobežojumiem visā pasaulē pandēmijas dēļ.
Joprojām aktuāls ir arī darbaspēka trūkums, kas šobrīd saasina jau tā smago situāciju. Atalgojums pārtikas ražošanā ir pieaudzis vidēji par 6% un darba roku trūkuma dēļ tas rada tikai papildu slogu, lai ražotāji noturētu esošos darbiniekus, kā arī piesaistītu jaunus.
Cenu veikala plauktā veido vairākas komponentes, augot pat vienai cenu veidojošai komponentei, cena produktiem veikala plauktā var pieaugt, šobrīd redzam, ka izmaksas pieaug pat vairākās pozīcijās, tas kopumā nozīmē to, ka cenas pārtikas precēm pieaugs.
“Pārtikas cenu kāpuma straujumu varētu bremzēt, piemēram, atšķirīgi līgumi par elektrības iegādi, dažāda cenošanas politika, tas, cik energoietilpīga ir konkrētās produktu grupas ražošana. Piemēram, energoietilpīgāka ir maizes un zivju konservu ražošana. Maiznieki prognozē, ka cenu kāpums visām maizes un miltu izstrādājumu grupām tuvāko mēnešu laikā varētu pieaugt orientējoši par 10%,” skaidro I. Šure.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas sastādītais pārtikas cenu indekss liecina, ka pārtikas cenas visā pasaulē ir piedzīvojušas straujāko kāpumu vairāk nekā desmit gadu laikā. Pēdējā gada laikā cenu kāpums ir novērojams 10 no 12 mēnešiem. Izstrādājot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indeksu, tiek ņemtas vērā graudaugu, augu eļļas, piena produktu, gaļas un cukura cenas.
