Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".
A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.
LCB vērš uzmanību, ka nav aprēķināts, kā likmes paaugstinājums ietekmēs būvniecības nozari, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā.
Pagājušā gada izskaņā VARAM norādīja, ka plānota "kopēja fiskālā ietekme uz nozari - aptuveni viens miljons eiro gadā. (2024.gadā - 0,785 miljoni eiro, 2025.gadā - 1,185 miljoni eiro un 2026.gadā - 1,256 miljoni eiro)". Toties gadu vēlāk, pēc LCB ekspertu vērtējuma, nodokļa radītais sadārdzinājums tuvosies 10 miljoniem eiro.
LCB norāda, ka valstij būs jārēķinās arī ar "Rail Baltica" trases celtniecības sadārdzināšanos, kuras būvē paredzami ļoti būtiski zemes darbi, smilts un grants pārvietošana. "No vienas puses, valsts šausminās par būvniecības sadārdzinājumu, īsti nespēj atrast papildu līdzekļus, bet, no otras puses, pati veic darbības, kas sadārdzinājumu padarīs vēl iespaidīgāku. Jācer, ka tā nav apzināta diversija pret Latvijas gadsimta būvi," viņš pauž.
LCB arī uzskata, ka VARAM izvēlētais laiks grozījumu izdarīšanai ir visnepiemērotākais, jo Covid-19 pandēmija, Krievijas īstenotais karš Ukrainā un citi notikumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši uzņēmumu finanšu situāciju. Pilnībā ir izmainījušās būvniecības materiālu piegādes, bet materiālu cenu kāpums ir bijis vēl nekad nepieredzētā līmenī. Lai izpildītu noslēgtās būvniecības saistības, uzņēmēji šogad ir strādājuši praktiski bez peļņas.
Tāpat LCB vadītājs norāda, ka nav ņemts vērā, ka ceļu būvniecībā ir sākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024.gada. Līdz ar to, startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts - grants un citu materiālu) likmes pieaugumu. Tas nozīmē, ka komersantam var rasties finansiāli zaudējumi, izbūvējot objektu, jo, startējot iepirkumā, smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2023.gada DRN likmes.
Minerālo (inerto) materiālu atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS "Latvijas valsts ceļi" saskaņotās "Ceļu specifikācijas". Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas. Tāpēc LCB ieskatā ir tikai loģiski un nepieciešami, izdarot šādus grozījumus, vispirms veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu, un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, taču, iespējams, var radīt situāciju, kad netiek uzrādīts faktiski iegūtais derīgo izrakteņu apjoms atradnēs, skaidro A.Bērziņš.
LCB nav arī saprotams, kā paaugstinātais nodoklis grantij un smiltij vispār veicinās aprites ekonomiku. Pašlaik pat sadrupinātu betonu nav iespējams izlietot valsts un pašvaldības autoceļu būvē, un tas atzīts arī VARAM likumprojekta anotācijā. Projektos atkārtota materiālu, piemēram, sadrupinātu betona apmaļu vai bruģa izmantošana nav paredzēta. LCB ieskatā straujāku pāreju uz aprites ekonomiku vajadzētu sākt tieši ar šī jautājuma risināšanu.
Jau ziņots, ka no nākamā gada atsevišķās jomās Latvijā plānots būtiski palielināt DRN likmi.
Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 līdz 130 eiro par tonnu paaugstināt DRN likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem. No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā DRN likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.
Tiks paaugstinātas DRN likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā.
Plānots divas reizes palielināt DRN par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, DRN likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.
Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars.
Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem plānots paaugstināt divas reizes - līdz 110 eiro.
Tāpat plānots noteikt jaunus DRN objektus, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.