Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.
Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.
Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.
Preču eksports gadu noslēdzis nedaudz pozitīvāk
Pagājušā gada 4. ceturksnī Latvijas eksportēto preču vērtība pieauga pēc krituma, kas bija ildzis četrus ceturkšņus pēc kārtas. Salīdzinot ar 3. ceturksni, lielāks bijis lauksaimniecības produktu eksports, nedaudz audzis arī koksnes eksports, un kopumā 4. ceturksnī lielākā daļa preču bija turpat vai nedaudz augstāk nekā ceturksni iepriekš.Tomēr salīdzinājumā ar 2022. gada beigām preču eksports atkāpies par desmitdaļu, un tas galvenokārt saistīts ar divu preču grupu – minerālproduktu (naftas eļļas, gāzes un elektroenerģijas) un koksnes izstrādājumu – sniegumu.
Minerālproduktu gadījumā pie vainas ir krietni zemākas cenas, savukārt koksnes izstrādājumu eksports izteiktāk cietis no vājā ārvalstu pieprasījuma. Tikmēr augusi eksportēto tekstila izstrādājumu un pārtikas produktu (arī alkohola) vērtība.2023. gadā kopumā pusi no preču eksporta krituma veidoja minerālprodukti, aptuveni trešdaļa no krituma bija uz koksnes izstrādājumu rēķina, par desmitdaļu zemāks bija lauksaimniecības produktu eksports (galvenokārt graudaugu sliktās ražas dēļ), savukārt noturīgāks bijis pieprasījums pēc mehānismiem un elektroierīcēm, pieauga pārtikas un alkohola eksports, kur joprojām nozīmīgu daļu veido šo preču reeksports uz Krieviju.
Preču imports atspoguļo minerālproduktu ieveduma mazināšanos
Līdzīgi norisēm eksportā pērn gada beigās nedaudz pieauga arī preču imports, tomēr kopumā preču importa apjoms joprojām saglabājās krietni zem 2022. gada līmeņa (kritums gandrīz 15 % apmērā). Lauvas tiesu no importa vērtības krituma veidoja minerālprodukti – aptuveni trīs ceturtdaļas no samazinājuma bija mazāka energoresursu importa dēļ. Citās preču grupās kritums bijis mazāk izteikts, tomēr par 10 % samazinājusies importēto mehānismu un elektroierīču, un metālu vērtība. Tajā pašā laikā pieaugusi importēto pārtikas produktu vērtība.
Iepriekšējā gadā kopumā importa kritums bijis vērienīgs, galvenokārt uz jau minēto minerālproduktu rēķina – aizvadītā gada laikā energoresursu cenas atgriezās normālos, krietni zemākos līmeņos nekā 2022. gadā. Stājoties spēkā tirdzniecības ierobežojumiem ar Krieviju, pērn mazāks bija arī koksnes un metālu imports. Savukārt vairāk importēti ir dažādi pārtikas produkti un transportlīdzekļi.
Tūrisms turpina augt, vājāk klājas kravu pārvadājumiem
Pakalpojumu tirdzniecība 2023. gada pēdējā ceturksnī attīstījusies nedaudz lēnāk, nekā vērojām iepriekšējos ceturkšņos, un tas ir galvenokārt vājāka autotransporta un datorpakalpojumu eksporta dēļ. Aktīvākajai tūrisma sezonai beidzoties, mazāks bijis braucienu eksports, tomēr pret 2022. gada beigu posmu tūrisma aktivitāte joprojām turpinājusi kāpt, īpaši pieaugot Latvijas tūristu braucieniem uz ārvalstīm. Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, kuri vēl pirms neilga laika bija starp straujāk augošajiem, 2023. gada otrajā pusē piedzīvojuši nedaudz straujāku lejupslīdi gan eksportā, gan importā.2023. gads kopumā pakalpojumiem nebija slikts, tūrisma nozare turpināja pietiekami veiksmīgi manevrēt sarežģītos apstākļos, pieaudzis gaisa transporta pakalpojumu eksports, tomēr iepriekšējos gados strauju izaugsmi piedzīvojušie telesakaru, datoru, informācijas un citi saimnieciskie pakalpojumi ir nedaudz piebremzējuši. Mazinoties saitēm ar Krieviju un ekonomiskajai videi Eiropā neesot labākajā situācijā, lielāku negatīvu ietekmi izjutuši auto, dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumi.
Ārvalstu tiešās investīcijas vidējā līmenī par spīti nelabvēlīgākai investīciju videi
Ārvalstu tiešo investīciju darījumu lielums 2023. gada nogalē bijis mazāks nekā citos ceturkšņos pērn. Gada pēdējos mēnešos līdzekļu izplūde bija salīdzinoši līdzīga investīciju ieplūžu apmēriem. Šāda situācija veidojās galvenokārt tāpēc, ka krietni lielāka bijusi parādsaistību atmaksa, kamēr ieguldījumi pamatkapitālā nav auguši tik strauji. Kopumā ārvalstu tiešās investīcijas pērn gada pēdējā ceturksnī bija 0.3 % apmērā no IKP.
Pašreizējos Eiropas ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos vērtējams, ka 2023. gadā kopumā investīcijas Latvijas ekonomikā bijušas pieklājīgā līmenī – tiešo investīciju ieplūde sasniedza 2.8 % no IKP. Visvairāk investēts profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās un apstrādes rūpniecībā. Lielākās investīciju plūsmas 2023. gadā nāca no Zviedrijas un Igaunijas, savukārt lielākas izplūdes notikušas uz Krieviju.
