Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?
Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.
Šim nolūkam Latvijā ir apstiprināts ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.- 2027. gadam, kurā ir paredzēti daudzi dažādi pasākumi. Vienlaikus tajā nav ietvertas jaunākos laikos iezīmējušās tendences ekonomikas digitalizācijā, kurā notiek desmitiem miljardu vērtas ekonomiskās aktivitātes (ar kriptovalūtām, virtuālo nekustamo īpašumu un kompāniju pirkšanu/pārdošanu u.tml.) un arī pastāv ēnu ekonomika, nodokļu krāpšana. Vēl vairāk - virtuālajā vidē nepastāv valstu robežas, un arī digitālajā vidē strādājošie nebūt nav reģistrējušies Latvijā kā nodokļu maksātāji, un vienīgais veids, kā šie darījumi tiek ieraudzīti, ir tad, kad konkrētas personas kontā tiek ieskatīta nauda par konkrētu darījumu. Tā gan ir tikai leduskalna redzamā daļa, taču zem ūdens ir daudz lielāka neredzamā daļa. Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.
Pašlaik var pat secināt, ka virtuālā ekonomika ir sava veida beznodokļu zona. Ko un kā šajā jomā darīt, lai situāciju mainītu, jautājumi kļūst tikai vēl asāki, un tie ir nevis tikai Latvijas, bet praktiski visas Eiropas un pat pasaules valstu valdībām. Kāpēc? Tāpēc, ka virtuālās ekonomikas tehnoloģija neļauj valstu kontrolējošajām institūcijām šo sfēru kontrolēt, jo nav tādu tehnoloģisko risinājumu vai arī, ja tādi ir, tad tos kaut kādu iemeslu dēļ nevar izmantot. Diemžēl Latvija var tikai vērot, ko un kā dara lielās ekonomikas, un tad mēģināt kaut ko līdzīgu īstenot Latvijā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
