Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus
«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.
Tā mezglojot, viņa atpūtās, un šī nodarbošanās iepatikās. «Mājās pārbraucu laimīga, acis mirdzēja, un tas nekas, ka bija vēls. Bērni bija noraudājušies bez manis. Man pašai nodarbošanās ļoti iepatikās, arī pasniedzēja bija iedvesmojoša personība. Meklēju, pasūtīju grāmatas, jo tas ieinteresēja un gribēju uzzināt par to daudz vairāk. Daudz var atrast arī interneta dzīlēs, daudz esmu mācījusies no grāmatām. Tā kā mūsu māja ir tapšanas stadijā, sāku meklēt lietas, kas man pašai patiktu, – vēlējos izveidot lampu, paklāju, puķu podu turētājus. Sākotnēji tas vairāk bija hobija līmenī un pašai sev, taču prieks, ja tas vēl kādam patīk. Jāiet ciemos – uzmezgloju vīna pudeles turētāju, izveidoju dažādus dekorus bērniem. Patiesībā vēl neesmu nobāzējusies uz vienas «nots», ko vēlētos darīt. Gribētos vēl daudz ko pamēģināt, jo man pašai tas ir ļoti interesanti. Piemēram, kāzu dekori. Pirms tam nebiju domājusi, ka kaut ko tik lielu un apjomīgu veidošu, bet tas kaut kā atnāca, un man arī nebija bail sevi izaicināt. Pamēģināju un likās, ka es to varu. Patiesībā neesmu radošās profesijas pārstāve, pirms tam strādāju iekšējā auditā lielā uzņēmumā, bet mani vecvecāki gatavoja koka pinumus. Domāju, ka varbūt man ir pīšanas gēns,» stāsta S. Spilve.
Fleksibla nodarbošanās
Uzņēmējdarbības sākšanā viņa ieguldījusi privātos līdzekļus. «Sāku darīt un tajā brīdī neskaitīju, cik iztērēju, tās arī nav tik milzīgas investīcijas. Tā ir labā lieta, ka mezglošanu var darīt jebkur – brauc atvaļinājumā un ieliec līdzi rulli un šķēres,» teic S. Spilve. Šo nodarbošanos viņa raksturo ar vārdu «fleksibla», jo nav nepieciešamas milzīgas iekārtas, vien pašas rokas. «Ja nonāksim tik tālu, ka palielināsies apjomi, droši vien vajadzēs papildu darbiniekus, ja atradīšu kādu, kas vēlēsies mezglot un kuram tas patiks,» teic Mezglotavas idejas autore. Šobrīd viņai ir grūti prognozēt, kā uzņēmējdarbība attīstīsies, taču, ievietojot savu darinājumu bildes sociālajos tīklos, atsaucība ir diezgan liela, cilvēkiem ir interese. Ir cītīgi un rūpīgi jāstrādā, lai augtu klientu loks, ir pārliecināta S. Spilve. «Jābūt aktīvam, regulāri jābūt redzamam sociālajos tīklos,» viņa pauž.
Dekorē arī māsīcai
Šobrīd zīmola klienti ir dažādi, pieprasījums pēc mezglojumiem ir atbilstošs laika resursiem, ko Sanita spēj tam veltīt. «Nav tā, ka gāž nost no kājām un es nespēju samezglot. Man liekas, ka Latvijā mezglošana tikai tagad iekustas. Skatos, ka Eiropā un Amerikā tiek veidoti apjomīgi sienas dekori, tie tiek izmantoti, lai papildinātu interjeru. Nezinu, cik ļoti Latvijā tas cilvēkiem ir interesanti, vēl mēģinu to saprast,» atzīst S. Spilve. Diezgan liela interese ir par viņas radītajām lampām. Vasaras laikā pieaugusi interese pēc kāzu dekoru nomas.
«Manuprāt, kāzas ir notikums, kur dekoru vajag tikai brīdi. Tos izvēlas dekoratori, nevis gala patērētājs,» novērojusi S. Spilve. Interesants ir stāsts par to, kā Mezglotavas darinājumi tika pirmo reizi izmantoti kāzās. «Mani uzrunāja dekoratore no Liepājas, vaicājot, vai varu uzmezglot arku, atsūtīja paraugus, ko vēlētos redzēt. Pēc kāda laika mana māsīca atsūtīja ielūgumu uz kāzām, un man šķita ļoti dīvaini, ka tās notiek Liepājā un tieši tajā datumā ir nepieciešami arī mezglojumi. Izrādījās – kāzas bija māsīcai, un tas bija dubultīpašs pasākums un pasūtījums. Tas bija negaidīts pārsteigums mums abām, ka mani mezglojumi būs viņas kāzu dekorācijās. Izrādās, Latvija ir ļoti maza un var satikties arī tā,» stāsta S. Spilve.
Patīk radīt lielas lietas
Visbiežāk viņa mezglo puķu podu turētājus, lampas, arkas, kā arī ir izmēģinājusi uztaisīt nelielus paklājus. Ir vēl ļoti daudz lietu, ko var izveidot mezglojot, ir pārliecināta S. Spilve. Vairākas lietas ir ieceru līmenī, par tām viņa vēl skaļi nerunā.
«Man patiesībā patīk radīt lielākas lietas. Makramē tehnikā veido ļoti dažādas lietas – pat rokassprādzes, auskarus, atslēgu piekariņus. Man pašai ir sajūta, ka tas virziens nav manējais. Pāris projektu ir izstrādes stadijā, tūlīt palaidīšu bērnu bērnudārzā un tad varēšu tiem pievērsties ar pilnu atdevi,» nākotnes plānos dalās S. Spilve.
Pārsvarā mezglojumi tiek radīti no kokvilnas diegiem, virvēm, un tos iespējams iegādāties tepat Latvijā, kur tie tiek arī ražoti. Ārtelpu dekoru darināšanai tiek izmantota džuta. «Esmu dabīgo lietu cienītāja. Esmu pamēģinājusi strādāt arī ar krāsainiem diegiem, bet pagaidām man patīk strādāt ar baltajiem kokvilnas. Vienīgais mīnuss – ja diegi ir jāsūta no ārvalstīm, tas sanāk dārgi. Arī metāla riņķus lampām neatradu Latvijā. Esmu sameklējusi dažādas skaistas lietas, ar ko izskaistināt mezglojumus, piemēram, keramikas pērlītes, taču tas sadārdzina produkta cenu,» stāsta S. Spilve. Tas, cik ilgi kalpo mezglojumi, ir grūti nosakāms. Galvenais nosacījums, ka tie nedrīkst saskarties ar mitrumu.
Plānos Etsy un gadatirgus
Pēc S. Spilves domām, pagaidām mezglojumi Latvijā ir brīva niša.
Viņa pastāsta, ka zina aptuveni piecas mezglotājas un katra no tām ir specializējusies konkrētu lietu darināšanā. Dažas rada krāsainus mezglojumus, citas – dažādas lietas bērnistabām. Uz jautājumu, vai Latvijas patērētāji ir maksātspējīgi, S. Spilve pauž, ka viss ir atkarīgs no vēlmēm. «Kad nosaucu produkta cenu, neesmu dzirdējusi, ka tas būtu par dārgu. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki vēlas lētāk, nesaprot, cik tas ir darb- ietilpīgs un laikietilpīgs process, ka tas ir roku darbs.»
Mezglotavas darinātās lampas tiek pārdotas, sākot no 80 līdz 100 eiro; cena atkarīga no izmantotajiem diegiem. Savukārt puķu podu turētāju pašizmaksa nav tik liela, tos S. Spilve var izgatavot pāris stundu laikā. Cena ir aptuveni 20 līdz 25 eiro. Savukārt mezglotās arkas ir apjomīgs darbs tieši tāpēc, ka nepieciešams ļoti daudz izejmateriāla. «Kad taisīju arku pirmo reizi, vēl nezināju, cik daudz diegu būs nepieciešams. Mezglošanā nekādi nevar pielikt klāt. Var, ja tā tiešām sanāk, bet svarīgi ir aprēķināt,» saka S. Spilve. Viņa novērtē, ka ar mezglošanu var nodarboties mājās un savienot to ar bērnu audzināšanu.
«Vēl ir ļoti grūti prognozēt, kur ceļš aizvedīs. Ceru, ka varēšu radīt vienu lielāku produktu un tā būtu lieta, ar ko es sevi pārstāvētu, jo nevēlos sadalīties. Šobrīd esmu procesā par Etsy veikala izveidošanu, lai Mezglotavu pieteiktu starptautiski. Vēl ir plāns piedalīties gadatirgos, bet pagaidām man pietiek ar to, kas man ir, un pārsvarā izpildu pasūtījumus. Gadatirgiem ir jāsagatavo rezerves, un katram ir sava vēlme. Piemēram, esmu izveidojusi lampu, cilvēkam tā patīk, bet viņš savā mājā vēlētos garāku vai ar vairāk bārkstīm. Bieži vien pasūtījumi top tad, kad cilvēks atsūta fotogrāfiju, ko viņš vēlas. Protams, nevar uzmezglot tieši tādu, bet, pieejot radoši, izveidojam, kas klientam ir interesanti un patīk. Uz kāzām radu greznākus mezglojumus, jo kāzām tas piestāv un to vajag. Ikdienā un mājās klientiem patīk vienkārši un lakoniski mezglojumi, bez liekiem riņķīšiem un mezglu mežģīnēm. Vēlmes ir ļoti dažādas, un kāpēc krājumos sataisīt kaut ko, kas nevienam īsti nepatīk? Citādi ir, ja produkts ir pieprasīts. Mans virziens vairāk būtu interjera lietas,» stāsta S. Spilve. Pēc viņas domām, mezglošana ir sajūtu process.