Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors,21.04.2022

Jaunākais izdevums

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Būtiskākās noskaņojuma izmaiņas fiksētas nozarēs, kurās līdz šim ir bijusi liela Krievijas un/vai Baltkrievijas ietekme, piemēram, būvniecībā vai apstrādes rūpniecībā. Šādas indikācijas ir pavisam pamatotas, jo nozares, kurās iepriekš bijusi cieša sazobe ar uzņēmumiem no Krievijas un/vai Baltkrievijas, ir pirmās, kas izjūt sankciju ietekmi, piegādes ķēžu aizkavēšanos vai pat atsevišķu tirgu slēgšanu. Sankciju pastiprināšana un pieaugošais saimniecisko darbību veikšanai nepieciešamo materiālu vai iekārtu trūkums, kā arī pieaugošā inflācija veicinās konfidences rādītāja samazināšos ne vien ar sankcijām saistītajos uzņēmumos un nozarēs, bet visā biznesa vidē kopumā. Tādēļ Latvijas Banka ir arī samazinājusi Latvijas IKP 2022. un 2023. gada prognozi Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē – attiecīgi līdz 1,8% un 3,2% (iepriekšējā prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4,2%, 2023. gadam – 4,0%).

Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ietekme uz uzņēmumiem Latvijā

Jau vēsturiski Latvijai bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu. Nozares, kurās vērojama liela atkarība no Ukrainas konfliktā iesaistītajām valstīm, ir metālrūpniecība, būvniecība, apstrādes rūpniecība, farmācija, minerālmēslu ražošanas nozare, graudkopība un transporta un pārvadājumu nozare. Piemēram, Krievija un Baltkrievija kopā minerālmēslu eksporta tirgū veido 20% no visa pasaules eksporta. Savukārt kālija karbonāta jeb potaša eksporta tirgū Krievija un Baltkrievija veido 39% no visa pasaules eksporta. Ja runājam par Ukrainu, tad pasaules graudaugu eksporta tirgū, piemēram, kukurūzas eksporta tirgū, Ukraina veido 15%, savukārt miežu – 10%.

Aplūkojot Latvijas atkarību no Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, redzam, ka Latvija ar vairāk kā 50% ierindojas trešajā vietā to valstu vidū, kas no Krievijas importē minerālmēslus (% no kopējā minerālmēslu importa). Un ceturtajā vietā, kas no Krievijas un Baltkrievijas importē potašu. Turklāt, lielākās no importa ar Krieviju atkarīgās nozares Latvijā (% no kopējā importa konkrētā nozarē) ir saistītas ar koksa un naftas importu, kā arī elektrības un gāzes importu.

Savukārt lielākās no eksporta ar Krieviju atkarīgās nozares Latvijā (% no kopējā importa konkrētā nozarē) ir farmācija, elektriskās iekārtas, mašīnbūve un tekstilrūpniecība. Lielākoties uzņēmumi, kas sakarā ar karu Ukrainā pārtraukuši savu darbību un nogaida, kā attīstīsies situācija, sastopas ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem – strādāt vai nestrādāt, kā strādāt turpmāk, kā veikt rēķinu apmaksu utt. Pašlaik norēķini notiek, protams, varbūt nedaudz ilgāk nekā iepriekš, bet tie notiek.

Taču, situācijai saasinoties vēl vairāk, arī norēķinu ātrums un periods var mainīties, kas atkal būtiski ietekmēs uzņēmumu spēju strādāt un attīstīties. Tāpat kavēsies vai apsīks piegādes, trūks izejvielu, pārorientēšanas uz citiem piegādātājiem un tirgiem prasīs ilgāku laiku, pieaugs resursu cenas, kā rezultātā daži pat var izsludināt maksātnespēju.

Nebanku finansētāji – tajā pašā laivā

Vienā laivā ar visu ekonomiku atrodas arī finanšu sektors, tai skaitā arī nebanku finansētāji. Jebkuras izmaiņas un satricinājumi pasaulē, īpaši tuvējā reģionā, rada apstākļus, kuros kreditētājiem jākļūst piesardzīgākiem – pieņemot lēmumus, tiek ņemti vērā vēl papildus nosacījumi. Primārās izmaiņas ir ieviestās sankcijas, kuru ievērošanai tiek pievērsta nopietna uzmanība. Tāpat kreditētāji pievērš pastiprinātu uzmanību un veic kā klientu, tā arī darījumu papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par darījumu drošību. Ja aizdevējs saskata iespējamajā darījumā augstāku risku, tas tiek padziļināti izvērtēts.

Pēc kara Ukrainā sākuma biežāk ir sastopamas situācijas, kad kredīta izsniegšana tiek atlikta uz vēlāku laiku vai pat atteikta. Pieņemot pozitīvu lēmumu piešķirt finansējumu, var tikt prasīts papildus nodrošinājums, piemēram, papildu ķīla, finanšu garantijas. Attiecīgi arī aizdevuma summas kļūst mazākas, mazākas izsniegtās summas pret nodrošinājumu, piemēram, ja parasti tās bija 70%-80% apmērā, tad pašlaik tās tuvojas 60%. Tāpat tiek pārskatīti līgumu termiņi ar uzņēmumiem, kas pārstāv nozares, kas ciešāk saistītas ar Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgiem.

Tāpat karš atstās globālu ietekmi uz naudas resursu cenu. Potenciāli varam sagaidīt to, ka aizdevumu cena tirgū, korelējot ar globālo situāciju un inflāciju, pieaugs. Kopumā mēs šobrīd dzīvojam situācijā, kurā skaidri zināms ir tikai viens – Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme ir plaša gan politiskā, gan ekonomiskā, gan militārā un sociālā ziņā, tā maina lietu kārtību pasaulē.

* CSP apkopotie uzņēmējdarbības konfidences rādītāji sniedz ieskatu par vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot būvniecības, mazumtirdzniecības, pakalpojumu un rūpniecības nozaru konjuktūras apsekojumus. Ja apsekojuma rādītājs ir virs nulles – uzņēmējdarbības vide ir pozitīva, ja zem nulles – uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds

Armanda Vilciņa,31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir ticība sev un dinamiska virzība uz priekšu, jo jebkurš panākums ir ilgtermiņa darba rezultāts, uzskata AS ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds.

Pat tad, ja viss uzreiz nenotiek tā, kā iecerēts, nedrīkst apstāties, ir jāturpina doties uz priekšu, jo tūlītēju savas rīcības rezultātu biznesā parasti nākas redzēt ļoti reti, spriež A. Blūmfelds. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumu, viņš uzskata balansa atrašanu. Vienmēr var teikt, ka lietas varēja izdarīt vēl labāk, taču nedrīkst aizmirst par samērīgumu – attīstībai nav jābūt ātrai, bet gan nepārtrauktai, domā A. Blūmfelds.

Nebaidās no izaicinājumiem

“Savu pirmo naudu nopelnīju 12 gadu vecumā, kopā ar vecvecākiem mežā lasot brūklenes,” atminas A. Blūmfelds.

“Visu nedēļu tās tīrījām, bet sestdienās jau četros no rīta devāmies uz Vidzemes tirgu ogas pārdot. Tā bija mana pirmā pieredze, kā rezultātā ļoti ātri sapratu naudas vērtību un to, cik lielas pūles jāpieliek, lai to nopelnītu. Šis darbs man jau bērnībā ļāva saprast, ka pārdošana ir viena no tām lietām, kas man labi padodas, – es patiesi izbaudu šo procesu,” atzīst A. Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansētāja “ERST Finance” valdes sastāvā notikušas izmaiņas. Par valdes priekšsēdētāju un vienīgo valdes locekli kļuvis uzņēmuma līdzšinējais izpilddirektors Arnis Blūmfelds, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu un biznesa attīstības jomā.

Iepriekš ieņemti vadoši amati tādos uzņēmumos kā “Swedbank Latvija”, “Balta”, “Bite Latvija”, Coface SE u.c. A. Blūmfelds “ERST Finance” pievienojās 2019. gadā.

Līdzšinējais valdes loceklis Jānis Berķis turpmāk kopā ar uzņēmuma akcionāru Artūru Miglinieku pildīs padomes locekļu pienākumus, savukārt par padomes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais padomes loceklis Nauris Berķis. Izmaiņas uzņēmuma vadības komandā reģistrētas šī gada 31. maijā.

“Mūsu misija ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības izaugsmi un atbalstīt uzņēmējus biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā. Redzam, ka ir nozares, kur šis atbalsts tiek ļoti augsti vērtēts un mūsu ilggadējā pieredze ļauj veiksmīgi izprast dažādu nozaru izaicinājumus, rīkoties ātri un efektīvi, lai saviem sadarbības partneriem nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Arī turpmāk mana kā valdes priekšsēdētāja misija, gluži kā līdz šim, būs nodrošināt kvalitatīvus, caurskatāmus un ātrus risinājumus darījumu finansēšanai un apgrozāmo līdzekļu piesaistei,” norāda “ERST Finance” valdes priekšsēdētājs Arnis Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB,25.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25. janvāra numurā lasi:

Statistika. Tēriņi pandēmijā – bažu un ierobežojumu spogulis.

Tēma. Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu.

Naudas pieejamība un bažas par inflāciju mudina investorus ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Kapitāldaļu tirdzniecība pieklususi.

Tendences. Birojus Rīgā, par spīti riskiem, būvēs vairāk.

Aktuāli. Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru