Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.
Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.
«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.
2019.gada 11.martā notika maz pamanīts, taču zīmīgs notikums. Eiropas Centrālā banka savā tiešajā pārraudzībā pārņēma nelielu Latvijas komercbanku PNB Banka. Līdz ar to ECB Latvijā tagad uzrauga Swedbank, SEB banku un PNB Banku.
Parasti ECB uzraudzībā ir atradušās trīs lielākās bankas valstī. Kāpēc pēkšņi ECB uzraudzība tiek piemērota PNB Bankai, kas ir pavisam neliela banka? Oficiālais skaidrojums ir PNB prasība pret Latvijas valsti, kuras dēļ tiek piemērota ECB pārraudzība. Taču PNB Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels dod diezgan skaidru mājienu, ka banka ir norūpējusies par taisnīgu attieksmi «Latvijas regulējuma ietvaros». Būtībā PNB Banka pieklājīgiem vārdiem pasaka, ka netic Latvijas valstij. Savukārt ECB ar savu lēmumu PNB bažām piekrīt. Acīs krītošs ir fakts, ka nelielā PNB neiederas starp Eiropas 100 nozīmīgākajām bankām, kuras uzrauga ECB. Varbūt ir palīdzējis tas, ka bijušais NATO vadītājs ir PNB Bank padomes priekšsēdētāja vietnieks? Kas notiek, kāpēc PNB ir jāglābjas ECB uzraudzībā?
Notiek strauja Latvijas finanšu sektora uzraudzības politizācija un nepieļaujama iejaukšanās – pēc pasaulē vispārpieņemtiem banku uzraudzības standartiem neatkarīgā – finanšu regulatora darbībā. Mēs jau pieredzējām fantastisko politisko spiedienu uz FKTK vadību, lai nepieļautu ABLV Bank pašlikvidāciju. FKTK vadība noturējās un finanšu regulators demonstrēja neatkarību. Politiķu atbilde nebija ilgi jāgaida. Valdība 2019.gada 26.martā atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi. Tajā katru locekli ir paredzēts apstiprināt Saeimā, bet FKTK vadītāja pirmstermiņa atbrīvošanu turpmāk varēs ierosināt ar desmit deputātu parakstiem. FKTK priekšsēdētāju un padomes locekļus meklēs Ministru kabinets. Faktiski finanšu regulators tiks pakļauts politiskajam tirgum.
Maksātnespējas administratori ar 1.oktobri iegūs politisku ietekmi uz FKTK.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš jau ir paziņojis, ka valdībā pieņemtās izmaiņas FKTK likumā pārkāpj Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipus. P.Putniņam ir pilnīga taisnība, taču domāju, ka Latvijā viņš var palikt nesadzirdēts. Latvijas finanšu regulatoram ir jāmeklē starptautiskā palīdzība, iespējams, oficiāli jāvēršas Bāzelē, Briselē, Vašingtonā. Jāvēršas tur, kas saprot principu nozīmi. Kas notiks reālajā Latvijas politiskajā vidē? Par katru FKTK locekli sāksies politiska un, iespējams, faktiska tirgošanās. FKTK vadītājs ar tādu likuma normu, ka desmit Saeimas deputāti var ierosināt viņa atsaukšanu, tiks pakļauts politiskās šantāžas riskam. Atbilde, kāpēc politiķiem tik ļoti ir nepieciešams sev pakļaut FKTK tieši tagad, ir vairāk nekā skaidra. Notiek ABLV Bank pašlikvidācija FKTK uzraudzībā. Sakarā ar kavēšanos metodoloģijas apstiprināšanā izmaksas kreditoriem sāksies ne ātrāk kā vasarā. ABLV aktīvi ir 2,4 miljardi eiro, no kuriem apmēram 1,4 miljardi eiro ir nauda. Iespējams, ka ar FKTK pakļaušanu politiskajai ietekmei kāds cer sākt politiski ietekmēt izmaksas arī ABLV kreditoriem. Taču rudenī jautājums var nebūt tikai par ABLV.
Atcerēsimies finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumu, ka problēmas var būt desmit bankām Latvijā. Neilgā laika posmā Latvijas bankas ir pazaudējušas aptuveni desmit miljardus eiro ārvalstu klientu naudas. Ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājušies 24 reizes. Līdz noteiktajam termiņam 1.aprīlī vairāk nekā puse Latvijā reģistrēto banku nav spējušas iesniegt auditētos gada pārskatus. Jebkura banka, kurai rodas problēmas, var būt gards kumoss maksātnespējas administratoriem, kuru ietekme uz politiķiem un partijām Latvijā ir zināma. Tāpēc faktiski maksātnespējas administratori būs tie, kuriem ar 1.oktobri caur politiķiem ir paredzēts piešķirt ietekmi uz FKTK, ja bīstamās likuma izmaiņas nenoraidīs Saeima!
