Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.
To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.
Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.
Smalkas nianses
Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.
“Komerclikums it kā paredz salīdzinoši garu termiņu, kura laikā tie, kuriem konkrētais uzņēmums nodarījis zaudējumus, var vērsties pret šī uzņēmuma valdes un padomes locekļiem ar zaudējumu piedziņu,” uzsver A. Lošmanis.
Covid-19 pandēmijas neprognozējamā laikā daudzi uzņēmumu vadītāji – valdes locekļi – ir bijuši spiesti ļoti ātri bez garām diskusijām vai papildu informācijas ieguves pieņemt konkrētus lēmumus. “Tas, ka bija (ir) ārkārtējā situācija, ir sava veida arguments, lai valdes locekļi nenonāktu situācijā, ka no viņu personīgajiem līdzekļiem tiek prasīta zaudējumu kompensācija, taču jautājums noteikti būs par pierādījumiem,” uz niansi norāda A. Lošmanis.
Visu rakstu lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!