Eksperti

Elektroenerģijas tirgū Latvijā pirmo reizi fiksēta "pīles līkne"

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis,25.07.2023

Jaunākais izdevums

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Ja vēl šogad janvārī uz šo līkni raudzījāmies kā uz tālāku nākotni, tad jau kopš aprīļa Latvijā svētdienās ir vērojama līdzīga aina kā Kalifornijā. Šī iemesla dēļ gandrīz katras svētdienas dienas vidū cena bija nulle vai tuvu tai. Vēlāk maijā līdzīgus efektus novērojām arī vairākās sestdienās un pat darba dienās. Taču enerģētikā nedrīkst vērtēt tikai dažas dienas, jo šis ir ilgtermiņa bizness, un efekti jāvērtē ilgākā laika periodā.

Ja aizvadītajā 2022. gadā vasarā dienas laikā piedzīvojām elektroenerģijas biržas cenu griestus, tad šogad pavasarī Eiropā un arī Baltijā vairākas stundas dienas vidū bija vērojamas negatīvas elektroenerģijas cenas, un tas ir jaunums, jo iepriekš šādas situācijas pieredzējām tikai naktīs, kad pūta vējš.

Acīmredzot mums šādām situācijām būs jāpielāgojas, jo tādas novērosim arvien biežāk.Kopš šī gada aprīļa bijušas jau vairāk nekā 20 dienas, kurās izteikti novērojams, ka dienas vidū elektrības cena ir būtiski zemāka, parasti tuvu nullei, un vairākos gadījumos arī negatīva. Piemēram, 16. jūlijā vienu stundu elektrības cena biržā Latvijas zonai bija pat mīnus 56,55 EUR/MWh.

Lai arī elektroenerģijas patēriņa līkne rāda, ka Latvijā saulainajās stundās ir elektrības patēriņa samazinājums (tas ir, ražo mazie elektrības ražotāji, kas pieslēgti pie sadales tīklam), tomēr visbiežāk šīs zemās elektrības cenas veidojas no Nord Pool biržas aprēķina un rodas Nīderlandē vai citur Rietumeiropā, kur jau tagad brīžiem saules saražotā elektroenerģija pārsniedz valsts patēriņu, daudziem ražotājiem ir dažādi valsts atbalsti, kuru rezultātā viņi spēj pelnīt, pārdodot elektrību pat ar negatīvu elektrības cenu. Baltijā gandrīz katru dienu tiek nodoti ekspluatācijā arvien jauni saules parki, visbiežāk tie ir mazāki, kuru izbūve notiek ātrāk, lielākie saules parki sāks ražot 2024./2025. gadā. Šī jaunā situācija dod iespēju lietotājiem pielāgojoties veikt energointensīvus uzdevumus ar ļoti mazām elektrības izmaksām.

Piemēram, elektroauto uzlāde privātajās uzlādēs šajā stundās, pat, ieskaitot sadales un pārvades pakalpojumu maksu, ir jau vairākus desmitus reižu lētāka nekā līdzvērtīga enerģijas daudzuma uzpilde izmaksā benzīna vai dīzeļa automašīnās. Ja ar elektroauto uzpildi ir vienkāršāk pielāgot savu patēriņu lētajām stundām, tad, iespējams, grūtāk to ir izdarīt dažādos ražošanas procesos, kuros, iespējams, energointensīvie procesi jāpārnes uz brīvdienām, ko nav tik vienkārši izdarīt.

Parasti karstajās vasaras dienās Latvijā trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Tādēļ nākotnē saules saražotā elektroenerģija kopā ar vēja stacijām lieliski papildinās Latvijas elektrības ražošanas portfeli un tuvinās Latviju energoneatkarībai visa gada garumā.

* Pīles līkne ir elektroenerģijas ražošanas diagramma dienas laikā, kas parāda laika nelīdzsvarotību starp maksimālo pieprasījumu un saules enerģijas ražošanu. Šo terminu 2012. gadā izmantoja komunālo pakalpojumu elektroenerģijas ražošanā, un to ieviesa Kalifornijas neatkarīgais sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru