Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".
Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.
Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.
Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.
"LV PEAK" eksperti prognozē, ka kopumā 2023.gadā bezdarba līmenis būs samazinājies līdz 6,4%, un arī 2024.gadā tā līmenis varētu būt 6,4%.
Eksperti atzīmē, ka arvien jūtamāks kļūst darba roku trūkums, par ko liecina vakanču skaita un darbavietu noslodzes pieaugums. Nelabvēlīgie demogrāfiskie procesi sašaurina darbaspēka piedāvājumu un paaugstina darbaspēka nepietiekamības riskus. Īstermiņā vien Ukrainas bēgļi palielina darbaspēka piedāvājumu.
Savukārt Covid-19 pandēmijas krīze esot paātrinājusi darbaspēka pieprasījuma strukturālās pārmaiņas. No vienas puses, paātrinot darbavietu automatizāciju darbaspēka intensīvajās nozarēs - galvenokārt samazinot zemas un vidējas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu bez profesionālām prasmēm. Savukārt, no otras puses, palielinot augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru, jo īpaši informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Tāpat strukturālās problēmas var padziļināt darba tirgus reģionālās atšķirības, kas nākotnē var kavēt darba tirgus atlabšanu.
Redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, "LV PEAK" eksperti uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomam uz augošām nozarēm. Pieaugušo izglītības sistēmas efektivitātei būšot nozīmīga loma arī Covid-19 un Krievijas kara negatīvo seku mazināšanā un kopējā tautsaimniecības produktivitātes līmeņa paaugstināšanā.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa turpina strauji palielināties. 2023.gada trešajā ceturksnī vidējais darba algu pieaugums gada griezumā sasniedza 11,8%, bet vidējā bruto darba samaksa palielinājās līdz 1549 eiro. Nozīmīgs algu pieaugums Latvijā ir bijis vērojams jau iepriekšējos gados - vidējais algu pieaugums kopš 2014.gada ir pārsniedzis 5% gadā.
Domnīca atzīmē, ka tomēr pretstatā iepriekšējiem gadiem novērotā neto darba samaksa bija zemāka par inflācijas pieauguma tempu, izraisot pirktspējas samazināšanos. Samazinoties inflācijas tempiem, reālais neto algas pieaugums kopš 2023.gada otrā ceturkšņa ir sācis atkal pieaugt. 2023.gada trešajā ceturksnī, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 5,7%.
"LV PEAK" ekspertu prognoze rāda, ka, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, algas turpinās pieaugt: 2023.gadā - kopumā par 12%, bet 2024.gadā - par 9%.
