Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Reizē ar konkrēto likumprojektu paredzēts saglabāt pašreizējo zemes lietošanas maksas apmēru 4% no zemes kadastrālās vērtības, tāpat puses varēs vienoties par citu zemes lietošanas maksas apmēru. Grozījumus nepieciešams veikt Satversmes tiesas (ST) iepriekš pieņemtā sprieduma dēļ.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aģentūrai LETA atzina, ka piespiedu dalītā īpašuma problēmai nav universāla risinājuma, un ka arī šos grozījumus tāpat kā iepriekš noteikto regulējumu kāda no pusēm varēs apstrīdēt Satversmes tiesā (ST).

Judins tāpēc aicinājis Tieslietu ministrijai sagatavot piedāvājumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu saprātīgā laika periodā.

Politiķis arī vērsa uzmanību, ka ne visos gadījumos dzīvokļa īpašumu skars augstāk minētais pakāpeniskais maksājumu pieaugums, piemēram, atbilstoši likumprojekta anotācijai atsevišķās apdzīvotajās vietās maksājuma apmērs nemainītos vai pieaugtu tikai nedaudz.

Grozījumu pamatojumā skaidrots, ka no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.janvārim zemes lietošanas maksa būs tāda pati kā līdz šim, bet darbosies likumprojekta normās noteiktais par atbalsta pasākumiem zemes īpašniekiem, kas ir vērsti uz to, lai samazinātu likumiskās lietošanas maksas samaksas kavējuma negatīvās sekas.

Paredzēts, ka no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim izmaiņas lietošanas maksā variēs atkarībā no tā, vai būve ir dzīvojamā māja, un no zemes kadastrālo vērtību izmaiņām konkrētajā teritorijā.

Vēlākais no 2029.gada 1.janvāra zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs arī dzīvojamās mājās būs jāmaksā atbilstoši aktuālajām zemes kadastrālajām vērtībām.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, lai mazinātu zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņemtu vērā zemes īpašnieku izdevumus, tādējādi nodrošinot, ka likumiskā lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, nepieciešams pieņemt šādu kompleksu risinājumu, kas vienlaikus arī nerada nesamērīgu slogu būves īpašniekam.

Grozījumi jāveic, jo ST spriedumā atzinusi, ka pašreizējais likumiskās lietošanas maksas regulējums nepilda atlīdzības funkciju. ST norādījusi, ka pašreizējā lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes, - runa ir par papildu administrēšanas izdevumu un tiesvedības izdevumu nesegšanu, ja būves īpašnieks lietošanas maksu labprātīgi nemaksā, kā arī par nodokļiem, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas.

Tiesā lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu pieteikumiem, kas tika apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju īpašumā ir zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kurām atrodas citām personām piederošas būves.

Pieteikuma iesniedzēji pauda nostāju, ka zemes lietošanas tiesību institūts un zemes lietošanas maksas apmērs neatbilst tiesībām uz īpašumu, vienlīdzības principam, tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Apstrīdētajās normās noteikto zemes lietošanas maksu 4% apmērā ST atzina par Satversmei neatbilstošu. Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā neesošām no 2024.gada 1.jūlija, dodot likumdevējam laiku, lai taisnīgi līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības.

Pēc sprieduma ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē cita starpā norādīja, ka tiesa ņēmusi vērā to, ka kadastrālās vērtības un to bāze ir iesaldētas pēc tās nekustamo īpašumu vērtības, kas bija 2012.gadā. Patlaban ir acīmredzami, ka ekonomiskā situācija ir mainījusies, it īpaši pēdējā laikā, kad augsti inflācijas procenti ir vispārzināms fakts, uzsvēra Laviņš.