Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.
Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.
VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".
VK secinājusi, ka bez valsts politikas, stratēģiska ilgtermiņa redzējuma un ar nepilnīgu derīgo izrakteņu ieguves uzraudzību var tik apgrūtināta dažādu nozaru, piemēram, būvniecības, turpmākā darbība un attīstība. Tas ir īpaši svarīgi pašlaik, kad tiek īstenoti vairāki lieli valsts nozīmes infrastruktūras būvniecības projekti un sagaidāms būtisks būvmateriālu izejvielu pieprasījuma pieaugums.
Latvijā otrreizējo materiālu izmantošanas apjoms (6% no kopējā patēriņa 2021.gadā) divas reizes atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja (12%), jo valstī nav pietiekami veicināta otrreizējo izejvielu izmantošana un primāro izejvielu - neatjaunojamo derīgo izrakteņu - ieguves mazināšana. Galvenais ekonomiskais līdzeklis pārstrādes tirgus attīstības veicināšanai ir dabas resursu nodoklis - tā uzdevums ir ne tikai veicināt ražotāja atbildību, bet arī radīt stimulus izmaksu atšķirību samazināšanai starp primārajām un otrreizējām izejvielām, apliekot ar nodokli derīgo izrakteņu ieguvi.
Latvijā līdz šim dabas resursu nodokļa likmes nav spējušas to efektīvi nodrošināt. Vienlaikus dabas resursu nodokļa aprēķina pareizības pārbaudes nav pietiekami efektīvas, jo Valsts vides dienests (VVD) pieprasa derīgo izrakteņu ieguvējiem iesniegt informāciju, kas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā, kā arī pārbauda nodokļa nomaksu, lai gan tas ir VID uzdevums.
Kā norāda VK, nepietiekami digitalizētas ģeoloģiskās informācijas dēļ Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte. Līdz 2020.gadam bija plānots digitalizēt 90% no ģeoloģiskās informācijas sistēmā pieejamajiem datiem, tomēr realitātē ierobežotā finansējuma dēļ pašlaik digitāli pieejami vien 10%. Tas būtiski ierobežo tālāku zemes dzīļu resursu meklēšanu un izpēti, un nenotiek plānveidīga jaunu resursu apzināšana. Tas var arī negatīvi ietekmēt teritorijas attīstības plānošanu. Piemēram, pašvaldību teritorijas plānojumos neiekļaujot potenciālās derīgo izrakteņu ieguves vietas, pastāv iespēja, ka šīs vietas vai to apkārtni apbūvē pirms derīgo izrakteņu ieguves - tā racionāli neizmantojot pieejamos derīgos izrakteņus un radot dažādu teritoriju konfliktu situācijas.
Nepilnības ir Derīgo izrakteņu atradņu reģistrā, kurā ir ietverta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm, kā arī Krājumu bilanci. Patlaban informāciju reģistrā ievada manuāli, kas prasa lielu un ilgstošu valsts institūciju resursu patēriņu, kā arī rada kļūdas datu ievadē. Savukārt VVD un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) nepietiekama sadarbība un arī kontroles nepilnības ietekmējušas Krājumu bilances jeb datu apkopojuma par derīgajiem izrakteņiem kvalitāti.
Revidenti uzskata, ka elektroniski iesniegti pārskati par derīgo izrakteņu ieguvi ļautu savlaicīgāk atklāt kļūdas un ietaupīt VVD resursus. Savukārt tas, ka VVD nav pārbaudījis atsevišķu normatīvo aktu prasību ievērošanu, ietekmē Derīgo izrakteņu atradņu reģistra datu pilnīgumu par krājumiem. Piemēram, reģistrā nav aktuālas informācijas par atlikušo krājumu apjomu 131 derīgo izrakteņu ieguves vietā.
Datu apkopošanas metodikas nepilnību dēļ pēc revidentu aplēsēm krājumu bilancē par 2021.gadu nav datu par pieejamajiem būvmateriālu izejvielu derīgajiem izrakteņiem 65,40 miljonu kubikmetru jeb 16,4% apmērā, kā arī par kūdras un sapropeļa atlikumiem 8,87 miljonu tonnu jeb 10,3% apmērā.
Nodrošināt pilnīgu informācijas pieejamību, lai varētu izstrādāt datos balstītus kvalitatīvus attīstības plānošanas dokumentus zemes dzīļu izmantošanā un mērķtiecīgi plānot to izmantošanu ilgtermiņā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un tās resorā esošo institūciju - VVD un LVĢMC - atbildība, un valsts pārvaldes efektīvākai darbībai ir jāuzlabo informācijas aprite starp šīm institūcijām, secina VK.
Nepietiekams regulējums ieguves vietu rekultivācijai rada risku palielināties degradētām teritorijām, tostarp, ja derīgo izrakteņu ieguvējs nepilda savu pienākumu rekultivēt jeb sakārtot ieguves vietu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Piemēram, no 128 derīgo izrakteņu ieguvējiem revīzijā identificēti 39 jeb aptuveni 30% likvidēti uzņēmumi, kas nav rekultivējuši kopumā 51 ieguves vietu. Turklāt katru gadu palielinās izmaksas degradēto ieguves vietu sakārtošanai. Piemēram, Latvijā apzināto degradēto kūdras ieguves vietu rekultivācijas izmaksas 2016.gadā veidoja ap 14 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, 2022.gadā pēc revidentu aplēsēm šīs izmaksas veido jau 20 miljonus eiro. Ja izrakteņu ieguvējs nebūs izpildījis pienākumu rekultivēt ieguves vietu, tad izmaksas būs jāsedz zemes īpašniekam.
Vienlaikus VK norāda, ka lielākā daļa kūdras ieguves vietu pieder valstij vai pašvaldībām.
Pašlaik normatīvais regulējums nenosaka kritērijus derīgo izrakteņu ieguves atzīšanai par pabeigtu, tāpat rekultivācijas procesa pārraudzība ir noteikta vispārīgi, bet prasība veidot finansiālu nodrošinājumu rekultivācijai nav noteikta. Paradoksāli, ka ieguves vietas rekultivācijas uzsākšanas brīdi faktiski zina tikai derīgo izrakteņu ieguvējs, bet derīgo izrakteņu ieguvējam nav noteikts pienākums par to informēt atbildīgās institūcijas. Turklāt lielākā daļa derīgo izrakteņu ieguvēju, tostarp pašvaldības, laicīgi neplāno līdzekļus ieguves vietas rekultivācijai - no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un pašvaldībām 87% uzņēmumu un neviena pašvaldība gada pārskatos nav uzrādījusi uzkrājumus rekultivācijai.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam rekultivāciju pārrauga pašvaldības, bet tām ir dažāda izpratne par uzraudzību. Revīzijā ir identificētas 254 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās vairs nedrīkst iegūt derīgos izrakteņus, bet šīs vietas nav rekultivētas, tostarp 140 vietās ieguvi nedrīkst veikt jau vairāk nekā 10 gadus.
VK pēc veiktās revīzijas VARAM, VVD un LVĢMC sniegusi 13 ieteikumus. Termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2027.gada janvāris.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pateicas Valsts kontrolei par veikto faktu un apstākļu analīzi, īstenojot 2021. gadā uzsākto revīziju Latvijas zemes dzīļu pārvaldības jomā. Ministrijas ieskatā, revīzijas ieteikumi palīdzēs attīstīt un pilnveidot zemes dzīļu pārvaldības sistēmu Latvijā, vienlaikus apstiprinot, ka ministrijas jau uzsāktie uzlabojumi šajā jomā ir nepieciešami un lietderīgi.
Latvijas derīgie izrakteņi ir vērtīgs resurss gan dabas, gan arī tautsaimniecības izpratnē, kas ir saistošs kā valstij, tā arī privātajam sektoram. Līdz ar to zemes dzīļu jomas pārraudzība un koordinēšana ir komplicēts, starpnozaru jautājums, kā sakārtošanai nepieciešama daudzu pušu iesaiste.
Valsts kontroles ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai un kontroles pilnveidošanai, kas izriet no revīzijas ziņojuma “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā”, ļaus uzlabot procesus un kopējo zemes dzīļu pārvaldību Latvijā. Vienlaikus jāakcentē, ka VARAM kopīgi ar Valsts vides dienestu (VVD) un VSIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) pastāvīgi īsteno vairākus pasākumus attiecībā uz zemes dzīļu pārvaldības stiprināšanu, veicot uzlabojumus gan tiesību aktos, gan praktiskajā pārvaldībā un kontrolē.
Jau šobrīd galvenajā valsts politikas plānošanas dokumentā vides jomā – Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam – ietverti vairāki rīcības virzieni, kas attiecas uz zemes dzīļu un derīgo izrakteņu jomas pārvaldības uzlabošanu. Tajos ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā, pasākumi, kas sekmēs derīgo izrakteņu vietu rekultivāciju un kas cels zemes dzīļu izmantošanas procesa uzraudzības efektivitāti, tai skaitā ieviešot tālizpētes tehnoloģijas zemes dzīļu kontroles procesā. Tā, piemēram, arī Valsts vides dienesta darbības stratēģijā 2021.–2023.gadam ir iekļauti uzdevumi efektīvas zemes dzīļu resursu ieguves procesa uzraudzības nodrošināšanai.
Jānorāda, ka jau šobrīd notiek darbs pie datu kvalitātes un pilnīguma uzlabošanas, kontroles risinājumu uzlabošanas un nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos. Tā, piemēram, LVĢMC jau ir izstrādājusi Zemes dzīļu informācijas sistēmu, apvienojot lielu daļu digitāli esošās zemes dzīļu informācijas un nodrošinot tās pieejamību, kā arī tiek uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu digitalizācija. Ir izstrādāts un praksē jau tiek pielietots risinājums, kas ļauj datus par derīgo izrakteņu iegūto apjomu atradņu reģistrā ievadīt pašiem derīgo izrakteņu ieguvējiem, tādējādi sekmējot efektīvāku krājumu bilances sagatavošanu. Tāpat ir izstrādāta VVD lietotāja saskarne Zemes dzīļu informācijas sistēmā informācijas apmaiņas uzlabošanai starp LVĢMC un VVD. Jau tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”, kas vienlaikus risinās daudzus jautājumus par efektīvāku dokumentu un informācijas apriti. Ministrija arī norāda, ka pastāvīgi tiek veikti uzlabojumi attiecībā uz risku orientētu pārbaužu plānošanu un kontroles veikšanas uzlabošanu.
Vienlaikus, izvērtējot derīgo izrakteņu jomu Latvijā, ir svarīgi ņemt vērā to, ka efektīvai zemes dzīļu jomas pārvaldībai, it īpaši aprites ekonomikas kontekstā, nozīmīga ir arī citu resoru institūciju sadarbspēja, griba un orientēšanās uz mērķi, piemēram, attiecībā uz būvmateriālu apriti, kur šobrīd nepieciešams ieviest nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvai un savlaicīgai kontrolei. Ministrija norāda, ka jārisina arī jautājums saistībā ar zemes īpašumtiesībām, kas apgrūtina jomas pārraudzību.
