Jaunākais izdevums

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

“Esam gandarīti sniegt jauniešiem ieskatu mūsu dažādo jomu speciālistu ikdienā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad divas reizes ir pieaudzis ēnotāju skaits uzņēmumā, kas ir apliecinājums, ka jauniešiem pieaug interese strādāt tieši “Maxima Latvija”. No 6000 darbiniekiem “Maxima Latvija” veikalos un birojā, vairāk nekā 700 darbinieki ir tieši jaunieši, kas ir mērķtiecīgs darbs, piedāvājot interesantu darbu, atbilstošu atalgojumu un plašu labumu grozu, lai jaunieši vēlētos strādāt pie mums. Tā pat apzinoties cik svarīga loma papildus labai izglītībai ir prakse, jau vairākus gadus piedāvājam arī vasaras darbu. Arī nākotnē turpināsim atbalstīt un veicināt jauniešu interesi mazumtirdzniecības nozarē, sniedzot jauniešiem iespēju iepazīties ar dažādām profesijām uzņēmumā. Mēs ticam, ka izglītojošas un iedvesmojošas pieredzes, ko piedāvājam “Ēnu dienā”, veicinās jauniešu personīgo un profesionālo attīstību, kā arī radīs pamatu viņu nākotnes karjerai, ” stāsta “Maxima Latvija” personāla vadības direktore Antra Lazdiņa.

“Junior Achievement Latvia” veikto karjeras aptauju rezultāti jau vairākus gadus liecina, ka skolēnus visvairāk interesē darba iespējas medicīnā. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka arī šogad līdzīgi kā pērn jauniešus visvairāk interesē iespēja ēnot veselības aprūpes speciālistus. Šoreiz saņemti 1223 pieteikumi, otrajā vietā pēc pieteikumu skaita ierindojas valsts pārvalde (1012 pieteikumi), tai seko izglītības nozare (830), pašvaldību darbs (814), aviotransporta palīgdarbības (532), televīzijas programmu izstrāde un apraide (485), kā arī programmēšana (399).

Starp nozarēm šogad var īpaši izcelt jurisprudenci: jaunieši vēlas ēnot juristus, savukārt uzņēmumi labprāt viņiem šādu iespēju sniedz.

“Mēs nezinām, kādas profesijas darba tirgū būs vajadzīgas pēc desmit un divdesmit gadiem, kad mūs šodien ēnojošie jaunieši būs aktīvi darba tirgus dalībnieki – gan darba devēji, gan ņēmēji. Taču jau tagad Rīgas Tehniskajā universitātē skolēni var iepazīties ar nākotni, jo mūsu zinātnieki rada nākotnes tehnoloģijas, un skolēniem tā ir laba iespēja saprast, vai arī viņi vēlas savu karjeru saistīt ar inženierzinātnēm un augstajām tehnoloģijām, kur profesionāļi būs vajadzīgi vienmēr. Neatkārtojama iespēja ir arī pieciem vidusskolēniem aizbraukt uz Šveici, Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), kur arī strādā RTU zinātnieki, un iepazīties ar viņu darbu starptautiskajā vidē,” saka RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane.

Pirms Ēnu dienas veiktās karjeras aptaujas rezultāti liecina, ka skolēni kā galvenās jauno speciālistu priekšrocības min labas valodu un digitālās prasmes (attiecīgi 48% un 44%), radošumu (39%), gatavību mācīties (29%) un ambīcijas (25%).

Skolēnu interesi par Ēnu dienu atspoguļo portālā www.enudiena.lv reģistrētais skolēnu skaits, šogad tie jau ir 37 925 potenciālie ēnotāji. Vislielāko interesi izrādījuši ēnotāji no Jelgavas Valsts ģimnāzijas (749), Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas (490) un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas (408). Tāpat vērā ņemams pieteikumu skaits saņemts arī no Mārupes Valsts ģimnāzijas (352), Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas (344) un Ziemeļvalstu ģimnāzijas (258) audzēkņiem. Aktīvākās pilsētas un novadi pēc ēnotāju pieteikumu skaita 2024.gadā ir Rīga, Jelgava, Mārupe, Daugavpils, Liepāja un Rēzekne.

Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

Šogad Ēnu dienu iedvesmo mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” un atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu dienas informatīvie atbalstītāji: Delfi, Diena, Dienas Bizness, LETA, inbox.lv, EHR Mediju grupa, Visual Media, TV3 Group Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izziņo šī gada Ēnu dienas datumu un aicina darba devējus sākt publicēt vakances

Db.lv,24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja,19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa,16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bijām motivēti strādāt, jo 5% PVN likme ļāva plānot attīstību un augt. Diemžēl, atgriežoties vecajā PVN režīmā, pelēkās ekonomikas darboņi daudzus no mums samals,” uzskata zemeņu audzētājs un agronoms, “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve.

Pēdējie trīs gadi lauksaimniecības nozarē strādājošajiem bijuši īpaši grūti (Covid 19 ietekme, izmaksu kāpums, kara Ukrainā ietekme, šī gada pavasara salnas un milzīgais sausums vasarā utt).

Politiķu plānotās nodokļu izmaiņas, atceļot 5% PVN likmi un atgriežoties 21% PVN likmes režīmā, daudziem audzētājiem sagādās vēl lielākas galvas sāpes, jo tiem, kas strādā tā saucamajā mazajā augļu, ogu un dārzeņu tirgū, būs grūti “konkurēt” ar “pelēko” importu. Kā arī, ņemot vērā, ka rezultātā pieaugs pārdotās produkcijas cena, būtiski samazināsies patēriņš.

“Līdz ar to daudzi mazie audzētāji neturpinās darbību nozarē,” tā uzskata “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka problēmu tūrismā var risināt ātri un efektīvi

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns; Anna Medne, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes pasniedzēja,21.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru