Jaunākais izdevums

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka, tāpat kā jau iepriekš, pašlaik samērā karsts darba tirgus ar zemu darbaspēka piedāvājumu apgrūtina uzņēmumiem jaunu darbinieku atrašanu – bezdarbniekos paliek mazāk cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju un par tiem ir jākonkurē. "Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un īpatsvars pamazām pieaug, ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem pakāpeniski atgriežoties darba tirgū. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis joprojām saglabājas zem pirmspandēmijas līmeņa. Ievērojama iedzīvotāju daļa paliek ekonomiski neaktīva slimības vai darbnespējas dēļ, kā arī personisko vai ģimenes apstākļu dēļ, un pēc pandēmijas šādu iedzīvotāju skaits mazinās salīdzinoši lēni," secina ekonomists.

Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis 2023. gada 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba dati par šā gada jūliju jau uzrādīja nelielu kāpumu. Eiropas Komisijas veiktās aptaujas dati rāda, ka jūlijā pasliktinājušās arī nodarbinātības gaidas nākamajiem trim mēnešiem, kā arī kopumā samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru. Tas liecina par pieprasījuma pēc darbaspēka kritumu. Ņemot vērā gan šo faktoru, gan negatīvās iekšzemes kopprodukta tendences 2023. gada 2. ceturksnī, darba tirgū var notikt pārmaiņas – bezdarba līmenis var nedaudz palielināties, tomēr paliekot salīdzinoši zemā līmenī.

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka skats nākotnē tomēr ir piesardzīgs. "Ekonomikas bremzēšanās darba tirgu ietekmē novēloti, bet ekonomikas izaugsme jau kādu laiku stagnē. Ziņas no Nodarbinātības Valsts aģentūras par reģistrēto bezdarbu jūlijā un augusta sākumā norāda uz nelielu kāpumu bezdarba līmenī. Aptauju dati liecina, ka uzņēmumi arvien vairāk domā par darbinieku atlaišanu, nekā darbinieku skaita kāpināšanu. Būvniecības nozares uzņēmumi sniedz visnegatīvākās prognozes par sagaidāmo nodarbinātību nākotnē. Tas ir zināmā pretstatā nesen publicētajiem datiem par to, ka būvniecības nozares izlaide šī gada pirmajā pusē augusi par 16%. Turklāt ES fondu, kas lielā mērā saistīti ar būvniecību, ieplūdei Latvijas ekonomikā būtu tuvākajos ceturkšņos būtu jāpalielinās, nodrošinot pieprasījuma pieaugumu. Ja būvnieki, iespējams, ir pārlieku pesimistiski, tad apstrādes rūpniecības negatīvās nākotnes nodarbinātības gaidas ir saprotamas, jo notikumi eksporta tirgos neveicina pieprasījuma kāpumu rūpniecībā. Vienīgā nozare, kura joprojām sagaida pieaugumu nodarbināto skaitā ir mazumtirdzniecība," pauž ekonomiste.

Viņasprāt, iepriekšminētās tendences liek domāt, ka tuvākajos ceturkšņos bezdarbs varētu atkal nedaudz pakāpties. Ekonomikā 2023. gadā vidēji gan prognozējam bezdarba līmeni, kas būs zem pērnā gada vidējā. Pirmā pusgada dati liecina, ka bezdarba līmenis visticamāk būs nedaudz zemāks par aprīlī prognozētajiem 6.8%.

Analizējot, kas notiks turpmāk un vai ai turpināsies šodien publicētajos datos redzamā stagnācija vai atsākies straujāka bezdarba samazināšanās un strādājošo skaita pieaugums, Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka arguments par labu stagnācijai ir preču eksporta nozaru vājum: "Jau gada sākumā bija zināms, ka par tā brīža iepriecinošajiem datiem varam daļēji pateikties darbinieku “pieturēšanai” eksporta cenu krituma skartajās nozarēs. Bija ziņas, ka kokapstrādes uzņēmumi nodarbina vairāk darbinieku nekā būtu nepieciešams, cerot uz noieta tirgu atgūšanos. Iespējams, ka pacietībai pienācis gals, bet zemo cenu periodam koksnes tirgū pagaidām gals nav redzams. Rūpniecības noskaņojuma rādītāji vēsta, ka situācija ne strauji uzlabosies, ne arī pasliktināsies. Eirozonas rūpniecības noskaņojuma indeksi un ECB monetārā politika vēsta, ka galvenajos eksporta tirgos vēl varētu būt mērena lejupslīdes turpināšanās. Jau ir pieejami reģistrētā bezdarba dati par jūliju, tad viņu skaits pieauga par 723 cilvēkiem pēc pieauguma par 389 cilvēkiem jūnijā. Tas nav tipisks izmaiņu virziens šai sezonai. Darba tirgus mēnešu dati vēsta, ka jūnijā strādāja 887,8 tūkstoši jeb par 100 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada, šis skaits pret iepriekšējo mēnesi samazinājās gan jūnijā, gan maijā, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk vajadzēja pieaugt. Bezdarba līmeni var nedaudz palielināt arī bēgļu aktīvāka iesaiste apritē".

Savukārt ziņas par patēriņa nozaru un investīciju perspektīvām drīzāk vieš optimismu, kas nav gluži optimisms no personāla daļu vadītāju skatu punkta. "Jau bija zināms, ka vasarā atsāksies reālo algu pieaugums, algu izmaiņu līknei šķērsojot lejupslīdošo gada inflācijas līkni. Gads sākās algu pirktspējas samazināšanos apmēram par desmito daļu, bet varētu noslēgties ar līdzīga platuma soli pretējā virzienā, uz augšu. Kopējais cenu līmenis ir bijis gandrīz stabils kopš marta, kāpumu par 0,7% jūlijā kompensēs sezonālā augusta deflācija, turpmākajos mēnešos lielas kopējā cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Tas sola labākus laikus tirdzniecībai un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Šos vārdus ir gandrīz bail izrunāt, bet ES fondu apguve beidzot, pēc gadiem ilgas minstināšanās, ir sākusi uzlaboties. Daļēji pateicoties tam, celtniecības apjoms 1.pusgadā pieauga par 16,1%," komentē P.Strautiņš.

Jūlija patērētāju noskaņojuma dati vieš cerību, ka šie notikumi ir pamanīti un varētu ietekmēt patērētāju uzvedību tuvākajā nākotnē. Patērētāju noskaņojuma koprādītājs jūlijā strauji uzlabojās pēc pakāpeniskas izniršanas no gadu mijas bedres. Indekss joprojām ir zem nulles (-15,8 punkti), bet starpību ar vēsturiski vidējo (-8,5) jau var saukt par nelielu +/-100 punktu skalā. Indeksa līmenis ir augstākais kopš 2022. gada februāra, bet bezdarba gaidas ir zemākās kopš tā brīža. Ekonomiskās situācijas prognoze ir labvēlīgākā kopš 2021. gada beigām. Nodomi veikt lielus pirkumus, un vērtējums par ekonomisko situāciju nesenā pagātnē ir augstākajā punktā vismaz gada laikā.

2. ceturksnī bezdarbs samazinājās negaidīti maz, taču tā līmenis ir zems attiecībā pret vēsturiski tipiskiem līmeņiem mūsu valstī. Savukārt noskaņojuma dati dod cerību, ka apvienojumā ar sarūkošo inflāciju tas veido pamatu spēcīgam, preču eksporta tirgu vājumu līdzsvarojošam patēriņa kāpumam tuvākajā nākotnē. Taču šie zaļie asni ir trausli, un pasaules ekonomika joprojām ir diezgan bīstama vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi nākamā gada beigās Latvijā sagaida bezdarba līmeni ap 6-6,7%

LETA,27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6-6,7% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls

Edžus Žeiris, SIA “ZZ Dats” direktors,26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest, nevis tāpēc ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju, un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.

Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek ievērojami efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.

Darbaspēks kļūst arvien dārgāks resurss

Pēc jaunākajiem statistikas datiem, bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis zemākos rādītājus kopš PSRS sistēmas sabrukuma, kad bezdarbs kā tāds nepastāvēja. Par darbinieku trūkumu runā gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī privātais sektors. Nereti dzirdams, ka mums ir spēcīgi eksportējošie uzņēmumi, kuri labprāt paplašinātu savu darbību, bet to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši trūkst darbaspēka. Vienlaicīgi algu līmenis Latvijā joprojām ievērojami atpaliek gan no Rietumvalstīm, gan arī mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis,29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA,30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA,29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droši vien daudziem auto vadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt par to, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad nospiežot bremzes pedāli auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums.

Pēc ECB vērtējuma “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.

14 . decembrī, otro sapulci pēc kārtas, ECB vadība nolēma procentu likmes nemainīt. Tika publicētas arī svaigākās IKP un inflācijas prognozes un, ja inflācijas prognožu korekcija nedaudz uz leju ir laba ziņa, tad sliktā ziņa ir kārtējā IKP datu koriģēšana uz leju gan 2023. gan 2024. gadam, jo “turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas centrālā banka otrdien samazināja procentu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

Banka piecu gadu aizdevumu likmi samazināja no 4,2% līdz 3,95%, un šis ir lielākais samazinājums kopš šīs likmes ieviešanas 2019.gadā.

Iepriekšējo reizi izmaiņas piecu gadu aizdevumu likmē tika veiktas jūnijā, kad tā tika samazināta no 4,3% līdz 4,2%.

Tikmēr viena gada aizdevumu likmi, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, banka otrdien saglabāja 3,45% apmērā.

Otrdien pieņemtais centrālās bankas lēmums paredzēts, lai mudinātu komercbankas palielināt kredītu izsniegšanu un ar izdevīgākām procentu likmēm.

Tādējādi Ķīnas centrālā banka rīkojas pretstatā citām lielākajām tautsaimniecībām, kurās procentu likmes tiek paaugstinātas cīņā ar augsto inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu kreditēšana – kā Latvija izskatās uz Baltijas fona?

Vaidas Žagūnis, bankas Citadele valdes loceklis, korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gads Baltijas valstu ekonomikās sācies pozitīvi, ko apliecina gan Eiropas Centrālās Bankas dati, gan arī biznesa segmentā no jauna izsniegtā finansējuma pieaugums.

Lielākais biznesa kreditēšanas uzrāviens šogad redzams Lietuvā un Latvijā. Kuras nozares attīstības projektiem aizņemas visaktīvāk, un kur ir Latvijas vieta Baltijas uzņēmumu kreditēšanas vidē?

Sākotnējie ekonomikas rādītāji liecina, ka Baltijas valstīs ekonomikas cikls turpina pakāpeniski uzlaboties. Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, jaunu uzņēmumu kreditēšanas apjoms bankā Citadele pieaudzis par 54 %, un šobrīd visaktīvāk aizņemas uzņēmumi vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības sektoros.

Baltijas valstu dažādie ekonomikas spēki

Kā liecina Eiropas Centrālās Bankas (ECB) dati, no jauna izsniegto aizdevumu uzņēmējdarbībai 12 mēnešu vidējais rādītājs Baltijas reģionā veido 895 miljonus eiro mēnesī, gandrīz sasniedzot vēsturisko rekordu – 901 miljonu eiro, kas fiksēts 2023. gada decembrī. Šī gada laikā jaunu uzņēmējdarbības aizdevumu apjoms Baltijas reģionā kopumā pieaudzis par 12 % jeb 96 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, vājiem Ķīnas ekonomikas datiem ietekmējot akciju tirgus Eiropā un Āzijā.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti, pirmdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā arī bija mazāks par prognozēto, savukārt jauniešu bezdarbs jūnijā sasniedza 21,3%, kas ir jauns rekords.

"Ķīnas ekonomikas atkopšanās [pēc Covid-19 pandēmijas] norit arvien sliktāk," sacīja "Moody's Analytics" analītiķis Hatijs Mērfijs Krūzs.

Ķīnas ekonomikas dati veicināja arī naftas cenu krišanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, investoriem gaidot jaunus uzņēmumu ziņojumus par to peļņu. Starp uzņēmumiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu, ir "Bank of America", "Tesla", "Netflix" un "EasyJet".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB,01.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.augusta numurā lasi:

Statistika

Bezdarbs saglabājas nemainīgs. Cik ilgi?

Tēma

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Aktuāli

Bez naudas ekonomiskā attīstība buksē

Pārtika

Liellopu eksporta vietā pārdos gatavus produktus

Mobilitāte

Gaidāms elektrouzlādes staciju būvniecības bums

Pārtikas cenas

Pārtikas inflācija tik ļoti var neatslābt

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Vai trūkums vairo cilvēktiesību neievērošanu?

Mākslīgais intelekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna piektdien samazināja summu, kas bankām jātur rezervē, tādējādi finanšu tirgū atbrīvojot ap 127,4 miljardu eiro vērtus līdzekļus.

Ķīnas centrālās bankas lēmums publicētas dienu pēc tam, kad prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas atzina, ka pasaulē otra lielākā ekonomika saskaras ar "jaunām problēmām", un apņēmās tās risināt.

Pekina šonedēļ prezentēja pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ķīnas mērķis šogad ir sasniegt ekonomikas apmēra pieaugumu par 5%, taču analītiķi norāda, ka tas ir optimistisks mērķis, ņemot vērā daudzās problēmas.

Centrālā banka piektdien samazināja arī repo septiņu dienu likmi. Īstermiņa procentu likme, kuru centrālā banka maksā par komerciālo banku aizdevumiem, samazināta no 1,7% līdz 1,5%.

Izaugsmi Ķīnā bremzē ieilgusī parādu krīze nekustamā īpašuma sektorā, gausais iekšzemes patēriņš un augstais jauniešu bezdarbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru