Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietas mēneša abonementa izmantošanu piemērojis naudas sodu bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), bijušajam Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam un bijušajam Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram (LA).

KNAB pabeidzis pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušajiem paziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu izmantošanā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Birojs konstatējis, ka trīs amatpersonas - bijušais ministrs Pūce, Balševics un Bačkurs - nav ievērojušas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Pārbaudes laikā KNAB secināja, ka toreizējās Rīgas domes amatpersonas Balševics un Bačkurs nodeva trešajai personai - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Pūcem, bezatlīdzības izmantošanai Rīgas domei piederošu mantu - SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 3. augustā nosūtījis krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.

KNAB konkrēto kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 4. oktobrī pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, proti, par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt 2019. gada 7. novembrī šī kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Kukulis 2,1 miljona eiro apmērā piedāvāts "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam.

Kukuļa došanas faktu šodien medijiem apliecināja Kossovičs.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai uzrādīt apsūdzību uzņēmuma vadītājam par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes deputātam, informē KNAB.

KNAB gūtie pierādījumi liecina, ka fiziskā persona, būdama akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs, piedāvāja Rīgas domes deputātam kukuli 2,1 miljonu eiro apmērā, lai minētās personas pārstāvētais uzņēmums uzvarētu koncesijas konkursā un pārņemtu daļu no cita namu apsaimniekošanas uzņēmuma apsaimniekotām mājām.

Tāpat pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB konstatēja, ka fiziskā persona norādīja amatpersonai, kādi būtu juridiskajai personai labvēlīgi koncesijas konkursa nolikuma nosacījumi.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plāno ieviest jaunu funkciju, proti, liela apjoma informācijas analīzi par korupcijas riskiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien pastāstīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

"Ja tiks ieviesta šāda funkcija, tad mums būs tiesības masīvā veidā apkopot lielu daudzumu informācijas no visiem valsts datu reģistriem. Ar analītisku rīku palīdzību varēsim mēģināt noteikt, vai parādās kādi potenciālie pārkāpumi, kur nepieciešama padziļināta izpēte," skaidroja Straume.

Tāpat birojs ar analītiķu palīdzību spētu konstatēt korupcijas riskus nozarēs, konkrētās iestādēs, iepirkumos vai konkrētām amatpersonām.

"Šī funkcija dotu KNAB iespēju vērsties pie atbildīgajām institūcijām un lūgt pieņemt attiecīgus lēmumus, proti, novērst korupcijas riskus, pirms noticis noziegums. Šādā veidā tiktu atslogota biroja kapacitāte, kas pretējā gadījumā būtu jāvelta nozieguma izmeklēšanai," uzsvēra Straume.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 13.jūlijā kādā kriminālprocesā veicis kratīšanu Siguldas novada domē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leimane apstiprināja, ka KNAB pašvaldības telpās ir veicis procesuālās darbības. Viņa norādīja, ka plašāku informāciju par KNAB procesuālajām darbībām pašvaldība nav tiesīga sniegt.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocesā iesaistīts viens no domes deputātiem un kāds uzņēmējs.

KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka 13.jūlijā iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, Siguldas novada pašvaldībā.

KNAB kriminālprocesu sācis 1.jūnijā, balstoties uz aizdomām par iespējamu gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un veikt krāpšanu.

Laikā no 2013. līdz 2019.gadam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos vidējais piedāvāto, apsolīto vai nodoto kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro, informēja KNAB.

Šajos gados KNAB izmeklētajās lietās lielākais kukulis bijis viens miljons eiro, bet mazākais - 100 eiro.

Kukuļa apjoms ir atkarīgs no sniegtā "pakalpojuma" sarežģītības, respektīvi, jo sarežģītāka lieta, kurā iesaistītas augstāka līmeņa amatpersonas vai tiek sniegts augsta riska pakalpojums, arī kukuļa apjoms ir lielāks, savukārt, jo "vienkāršāks" pakalpojums - jo mazāka kukuļa summa, secināts birojā.

KNAB nevarot izpaust informāciju par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu sadalījumu pa pilsētām un novadiem, jo šo informāciju birojs izmanto sava ikdienas darba un aktivitāšu plānošanā.

Birojā norādīja, ka lielāks iespējamu noziegumu skaits ir galvaspilsētā Rīgā, ņemot vērā, ka tā ir Latvijas lielākā pašvaldība un tajā atrodas nozīmīgākās valsts iestādes, tiesībsargājošo un tiesu institūciju centrālās iestādes, vadošās veselības aprūpes un izglītības iestādes, kā arī daudzu partiju centrālie biroji.

Valmieras novada mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") pilnībā noliedz pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai.

Aģentūrai LETA Baiks apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

"Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir ļoti daudz darba, esmu sevi atsaucis no iepriekš plānotā atvaļinājuma un strādāju," sacīja Baiks.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs bija aizturēts kopš otrdienas.

LETA noskaidroja, ka KNAB amatpersonas otrdien veica procesuālas darbības Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienībā "Projektu vadības nodaļa". Nodaļas vadītāja Maija Zālamane aģentūrai LETA teica, ka nekādu informāciju nav tiesīga sniegt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” turpina bezizmešu transporta testus pilsētas satiksmē un no 24. augusta izmēģinājuma braucienus uzsāks vēl viens elektroautobuss - Solaris nUrbino 18 Electric.

Sākotnēji autobuss kursēs 12. maršrutā, taču lai veiktu pilnvērtīgāku testēšanu, tiks norīkots arī citos maršrutos.

Šis Solaris elektroautobuss ir 18 metrus garš pelēkā un baltā krāsojumā. Neskatoties uz vizuālo atšķirību no pārējiem “Rīgas satiksmes” autobusiem, uz testa elektroautobusu attiecas visi ierastie sabiedriskā transporta izmantošanas noteikumi. Pēc iekāpšanas pasažieriem ir nekavējoties jāveic brauciena reģistrācija vai jāiegādājas biļete pie transporta līdzekļa vadītāja.

Rīgas satiksme testēs elektroautobusu  

No 12. augusta Rīgas satiksme (RS) testēs Scania Citywide elektroautobusu, informē pašvaldības...

Lai iegūtu pēc iespējas plašāku un daudzpusīgāku pieredzi, “Rīgas satiksme” testē vairāku ražotāju transportlīdzekļus. Patlaban testa braucienus ir noslēdzis “Scania Citywide” elektroautobuss.

Nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā “Rīgas satiksmei” būs jānomaina ap 250 autobusiem un daļa no tiem jāmaina uz bezizmešu transportu. Elektroautobusu izmantošana prasa jaunas zināšanas un pieredzi. Sadarbībā ar elektroautobusu un ūdeņraža autobusu ražotājiem “Rīgas satiksme” veic testēšanu, lai izmēģinājuma braucienos pārliecinātos par enerģijas uzkrāšanas risinājumu piemērotību maršrutu tīklam, uzlādes risinājumiem, kā arī braukšanas paradumu ietekmi uz enerģijas patēriņu.

Šodien pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" dalībnieku sapulcē nolemts apstiprināt prasības celšanu pret četriem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem vismaz 1,5 miljonu eiro apmērā, informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Guntis Kārkliņš.

Prasības summa līdz iesniegšanai tiesā vēl tiks precizēta. Prasība tiks celta pret bijušajiem valdes locekļiem, kuri uzņēmuma valdē darbojušies laika periodā no 2010.gada līdz 2018.gada decembrim.

Prasības pamats ir saistīts ar 16 fiktīvu konsultantu nodarbināšanu, par kuriem "Rīgas satiksmes" padomes piesaistītais Jāņa Kārkliņa advokātu birojs ir pārliecināts, ka ir pietiekami pierādījumi civiltiesiskā kārtā pieteikt prasību un prasīt zaudējumu atlīdzību.

Par iespējamu fiktīvu konsultantu nodarbināšanu prasība tiks celta pret bijušo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, kā arī bijušajiem valdes locekļiem Irinu Feļdmani, Andreju Požarnovu un Inesi Švekli, kuri ir parakstījuši dokumentus šo konsultāciju līgumu ietvaros.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Nav izslēgta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" administrēto autostāvvietu maksas celšana, intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņa klāstīja, ka varētu tikt izvērtēta autostāvvietu maksas celšana noslogotākajos galvaspilsētas rajonos, piemēram, centrā. Innusa gan neprecizēja, kad varētu notikt šāda varianta apspriede.

Tikmēr sabiedriskā transporta biļešu cenas gan neesot plānots pārskatīt. Innusas ieskatā šī gada sākumā ieviestās biļešu sistēmas pārmaiņas esot bijušas gana veiksmīgas.

To apliecinot būtiski pieaugušais mēnešbiļešu izmantotāju skaits - to nu esot nevis nedaudz vairāk nekā 10%, bet ap 60%.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, lēmumu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu tarifa izmaiņā pieņem Rīgas dome, un šis jautājums patlaban nav izskatīšanas kārtībā, tāpēc vēl nav zināms ne iespējamais tarifu izmaiņu laiks, ne arī iespējamās zonas, kuras varētu skart izmaiņas.

Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai.

Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.

2019.gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021.gada 29.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022.gada 19.aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.