Jaunākais izdevums

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Tirgus aktivitāte ceturtajā ceturksnī mazliet saruka teju visos segmentos, salīdzinājumā ar trešo ceturksni. Savukārt, salīdzinājumā ar atbilstošo ceturksni 2022. gadā, darījumu skaits pieauga tikai padomju sērijveida projektu segmentā. Rezervāciju skaits pirmreizējā tirgū arvien saglabājās zems. Mājokļu attīstītāji gaida tirgus aktivitātes atgūšanās sākšanos tad, kad potenciālie pircēji redzēs stabilu samazinājumu EURIBOR likmēs. Taču jāņem vērā, ka 2023. gadā teju 60% darījumu otrreizējā tirgū (un vairāk nekā piektdaļa pirmreizējā tirgū) Rīgā un Pierīgā notika bez hipotekārā kredīta palīdzības. Tas nozīmē, ka, papildus augstajām procentu likmēm, lēnajai tirgus aktivitātei bija arī citi iemesli, piemēram, ģeopolitiskais fons un Latvijas ekonomikas vārgā attīstība. Tirgus aktivitāti arī bremzē jaunais hipotekāro kredītņēmēju atbalsts, kas ir spēkā no šī gada janvāra. Mājsaimniecības ar esošu hipotekāro kredītu, kas atbalstu saņem, visdrīzāk nesteigsies ar jauna mājokļa iegādi, jo jaunie kredīti atbalstam nekvalificēsies.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pērn kopumā un arī gada pēdējā ceturksnī, bija zem 2022. gada līmeņa. Vidējās cenas samazinājumu noteica sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde. Salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, gada nogalē bija novērojams cenu pieaugums visos segmentos. Pirmreizējā tirgus dzīvokļu cenas saglabājās augstas, taču pieauguma tempi sabremzējās. Īpašumu attīstītāju finansiālā situācija lielākoties saglabājas stabila, savukārt būvniecības izmaksas, lai gan lēnāk nekā iepriekš, bet turpina augt. Attiecīgi būtisks cenu kritums jaunuzceltajiem dzīvokļiem nav gaidāms.

EURIBOR 6 mēnešu likme sasniedza savu virsotni ceturtajā ceturksnī un šogad samazināsies. Swedbank jaunākās prognozes liecina, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) sāks samazināt bāzes procentu likmes šī gada jūnijā. Līdz ar to straujāku mājokļu pieejamības indeksa uzlabošanos vērosim gada otrajā pusē.

Ar skatu ilgākā termiņā, mājokļu pieejamības zemākais punkts, visticamāk, jau ir garām, bet iepriekšējos – 2021. gada – līmeņus MPI tik drīz nesasniegs. Galvenais faktors, kas turpinās balstīt mājokļu pieejamību būs neto algu pieaugums, kas turpināsies salīdzinoši straujš, taču mazliet lēnāks nekā pērn. Mājokļu cenās būtisku kritumu negaidām, ja vien neredzēsim daudz nopietnāku pasliktināšanos darba tirgū nekā šobrīd tiek prognozēts – līdz ar to dzīvokļu cenas faktors mājokļu pieejamību diez vai uzlabos. Visbeidzot, Swedbank prognozē, ka ECB bāzes procentu likmes 2025. gadā tiks samazinātas līdz 1,75%, kam sekos arī EURIBOR likmes. Tas nozīmē, ka lētāka naudas cena mājokļu pieejamību uzlabos. Tomēr, lai gan procentu likmes saruks un nākamgad jau būs krietni zemākas nekā šobrīd, tās nebūs negatīvas vai tuvas nullei.

*Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vilina ne tikai jūra, bet arī īpašumu cenas – kāpēc lietuvieši pērk mājokļus Liepājā?

Db.lv,09.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

  • 70 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (70 – jūnijā; 75 – maijā; 75 – aprīlī; 76 – martā; 76 – februārī; 78 – janvārī);

  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (9% - jūnijā; 9% - maijā; 9% - aprīlī; 9% - martā; 9% - februārī; janvārī – 9%);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūnijā – 17%; maijā – 18%; aprīlī – 19%; martā – 21%; februārī - 22%; janvārī – 22%);

  • 59% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūnijā – 52%; maijā – 55%; aprīlī - 53%; martā – 50%; februārī – 46%; janvārī – 45%);

  • - 10%** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (jūnijā – 4%; maijā – 11%; aprīlī – 11%; martā – 18%; februārī – 14%; janvārī – 14%). Šobrīd izdevīgāk pirkt.

  • 26% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos (maijā – 24%; aprīlī – 26%; martā – 26%; februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas veicināšanai reģionos nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma nelieliem kredītiem

LETA,20.09.2024

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.

2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 41 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jaunie mājokļi šogad kļūs pieejamāki?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī uzlabojās, taču priekšā gara atkopšanās

Db.lv,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā mājokļu pieejamību balstīja joprojām visai straujais algu pieaugums kombinācijā ar mazliet zemāku vidējo dzīvokļa cenu. Toties procentu likme jaunam hipotekārajam aizņēmumam Latvijā vēl gada sākumā nedaudz turpināja augt – pretēji pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Kopumā Rīgas mājsaimniecībām mājokļi ir pieejamāki nekā Baltijas kaimiņiem lielā sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvara dēļ. Prognozējam, ka pēc mazāk nekā mēneša Eiropas Centrālā Banka (ECB) pirmo reizi pēc ilgiem laikiem samazinās savas bāzes procentu likmes. Procentu likmju kursa maiņa veicinās Baltijas mājokļu pieejamības atgūšanās turpināšanos.

2024. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties teju 54 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz zem 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 82 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 43 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pirmajā pusgadā - 119 miljoni eiro

Db.lv,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank: Par trešdaļu audzis investoru skaits un viņu ieguldītais kapitāls

Db.lv,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina Swedbank dati*, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%.

Tendence turpinās arī šogad - kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

“Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad,” komentē Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu jomas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pieci Latvijas jaunuzņēmumi ceļā uz globālu atpazīstamību

Sadarbības materiāls,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ievērojama pieprasījuma samazinājuma pagājušajā gadā “Merks mājas” novēro pozitīvas tendences mājokļu tirgū 2024. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Procentu likmju kāpuma un inflācijas radītais spiediens mazinājās, veicinot jaunu dzīvokļu iegādes interesi. Tirgus situāciju skaidro “Merks mājas” pārdošanas nodaļas vadītājs Grigorijs Baratašvili.

Pagājušā gada otrajā pusē “Merks mājas” novēroja būtisku pieprasījuma un klientu aktivitātes samazinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka procentu likmju kāpums padarīja hipotekāros kredītus mazāk pieejamus un inflācija ietekmēja pirktspēju, kas savukārt ietekmēja iedzīvotāju lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr interese par nekustamo īpašumu saglabājas un šogad pirmā pusgada laikā “Merks mājas” novēroja, ka interese atgriežas un pat sāk augt. Vienlaikus gala lēmumi tiek pieņemti izsvērti un piesardzīgi vai atlikti līdz šķietami labvēlīgākiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju no 1.oktobra kļūs Ainars Balcers, kurš šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Karīnu Kulbergu, informēa bankas pārstāvji.

Kulberga pēc kopumā vairāk nekā septiņiem bankā pavadītiem gadiem, no kuriem gandrīz divus gadus bijusi arī valdes locekle, nolēmusi turpināt savu profesionālo karjeru ārpus "Swedbank" grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, Balcers pievienosies "Swedbank" vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, viņš pievienosies arī "Swedbank" valdei.

Kulberga "Swedbank" Privātpersonu pārvaldi vadīja divus gadus, un pirms tam piecus gadus bija "Swedbank" Individuālās apkalpošanas daļas ("Private Banking") vadītāja.

Balcers "Swedbank" strādā kopš 2001.gada un šajā laikā ir ieguvis pieredzi privātpersonu segmenta apkalpošanas jomā. Pēdējos desmit gadus viņa atbildībā ir hipotekārās kreditēšanas atbalsts un hipotekārās kreditēšanas standarti visās trīs Baltijas valstīs, kā arī sadarbība ar nekustamo īpašumu nozares ekspertiem un hipotekārās kreditēšanas kompetenču vadības atbalsts visās trīs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada pavasarī ir mazliet zemāka, nekā pērn rudenī un veido 38,2 punktus.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 49,2% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar rudens aptauju.

Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palicis gandrīz nemainīgs un veido 13,4%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 25,8%, kas ir mazliet vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 11,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 73%, kas ir ne tikai augstākais procents, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bet arī pieaugums par 10 procentpunktiem kopš rudens aptaujas. Tad seko Latgale, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida 58% iedzīvotāju, Kurzeme (46,5%) un Vidzeme (44,7%). Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Rīgas reģionā (43,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank investējusi 4 miljonus eiro lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmuma eAgronom attīstībā, tādējādi kļūstot par tā mazākuma dalībnieku.

Kopā ar eAgronom Swedbank lauksaimniekiem visā Baltijā piedāvā finanšu risinājumus investīcijām ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Lauksaimniecība rada gandrīz piekto daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām un būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Tāpēc lauksaimniecības nozares pielāgošanās ilgtspējīgai, videi draudzīgai un atbildīgai saimniekošanai ir būtisks resurss klimata pārmaiņu procesos.

"Sadarbība ar eAgronom papildina mūsu piedāvātos risinājumus lauksaimniecības klientiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ar šo ieguldījumu mēs turpinām savu atbalstu eAgronom, stiprinot partnerības ekosistēmu mūsu klientu labā," pauž Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību turpmāk vadīs Anželika Dobrovoļska

Db.lv,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8.janvāra “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība” AS (IPAS) vadītājas amatā stājusies Anželika Dobrovoļska.

Anželika Dobrovoļska līdz šim ieņēma dažādus atbildīgus amatus Luminor Group, bet iepriekšējās darba gaitas saistītas arī ar Latvijas Krājbanku, Finasta Asset Managment, Nordea Bank, SEB un Baltijas Finanšu konsultantu asociāciju. Anželikai Dobrovoļskai ir pieredze ne tikai dažādos amatos investīciju jomā, bet arī vadības pieredze, strādājot gan par Luminor Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētaju, gan arī vadot pensiju un ieguldījumu produktu attīstības komandas Luminor. Viņas pirmā pieredze finanšu jomā bija Swedbank (toreiz – Hansabankā), vairākus gadus strādājot kā pārdošanas vadītājai. Izglītību Anželika Dobrovoļska ieguvusi Banku augstskolā, maģistra grādu aizstāvot tieši inovatīvu metožu izpētē investīciju produktu attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru