Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).
Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.
D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
Fragments no intervijas
Februāra beigās Ignitis Group nāca klajā ar ambicioziem plāniem AER jomā. Ko tieši tuvākajos gados esat iecerējuši paveikt?
Mūsu galvenais mērķis Baltijas valstīs ir izveidot 100% drošu zaļās enerģijas ekosistēmu. Šī iemesla dēļ tuvāko gadu laikā plānojam vērienīgas investīcijas atjaunīgās enerģijas attīstības projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jo šajā reģionā saredzam milzīgu attīstības potenciālu AER ražošanā. Turklāt redzam, ka nākotnē šīs valstis spēs ne tikai apmierināt savu pieprasījumu pēc zaļās elektroenerģijas, bet arī nodrošināt ar to citas Centrāleiropas valstis. Kopumā jāsaka, ka uz Baltijas valstīm mēs raugāmies kā uz vienotu un neatdalāmu tirgu, novirzot būtisku investīciju daļu AER projektu attīstīšanai arī Latvijā, ko uzskatām par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.
Ja runājam par konkrētiem plāniem, jāatzīmē, ka, piemēram, pērn Ignitis Group apstiprināja investīciju plānu atjaunīgās saules enerģijas pirmā projekta attīstīšanai Latvijā, kas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) divu saules enerģijas parku izbūvi, kas gadā ar elektrību spēs apgādāt ap 100 tūkstošiem mājsaimniecību. Saules enerģijas parku būvniecība ir sākusies šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 178 miljonus eiro. Papildus tam mēs Latvijā strādājam arī pie citiem attīstības stadijā esošiem AER projektiem un tuvākajā nākotnē plānojam attīstīt saules un vēja enerģijas hibrīda tehnoloģiju parkus ar kopējo jaudu līdz 478 MW. Vienlaikus paplašināsim arī mūsu elektroauto uzlādes staciju tīklu. 2023. gadā Latvijā jau tika atklāti pirmie 12 publiski pieejamie Ignitis ON elektroauto uzlādes punkti, taču šogad plānojam to skaitu būtiski palielināt, kļūstot par vienu no lielākajiem elektroauto uzlādes staciju operatoriem Latvijā.
Minējāt, ka nākotnē Baltijas valstis zaļo enerģiju varētu arī eksportēt. Kas šajā gadījumā varētu būt galvenie mērķa tirgi?
Zināms, ka līdz 2040. gadam Eiropas Savienība (ES) iecerējusi par 90% samazināt kopējo oglekļa emisiju apjomu, kas nozīmē, ka tirgus transformēsies. Ar sevišķi būtiskiem izaicinājumiem šajā gadījumā varētu saskarties Vācija, kas būs spiesta importēt ļoti lielu daudzumu zaļās enerģijas, jo viņi nespēs tik strauji attīstīt saules un vēja ražošanu pašu spēkiem. Šo mēs saredzam kā iespēju, jo Baltijas valstīm ir potenciāls saražot elektroenerģiju, izmantojot AER ne tikai savām vajadzībām, bet arī eksportam. Mums ir pietiekami liela kapacitāte, tāpēc Baltijas valstu enerģētikas integrācija un strauja atjaunīgo energoresursu attīstība nākotnē varētu sniegt iespējas mūsu reģionam kļūt par zaļās enerģijas eksportētāju.
Pēc mūsu aprēķiniem Latvija, Lietuva un Igaunija var saražot aptuveni septiņas reizes vairāk zaļās elektroenerģijas, nekā mēs šobrīd patērējam, kas nozīmē, ka nākotnē varētu veidoties pārpalikums. Baltijas valstu kopējais atkrastes vēju parku potenciāls ir ap 26-30 gigavatiem (GW), no kura apmēram puse sasniedzama tieši Latvijā. Sauszemes vēju parku dabiskais potenciāls Baltijā savukārt ir ap 18-20 GW, kas nozīmē, ka izaugsmes iespējas ir milzīgas. Protams, šāds attīstības līmenis netiks sasniegts uzreiz, arī ne divos, trīs un piecos gados, taču kopumā tas ir iespējams. Šo potenciālu saredzam ne tikai mēs, bet arī citi attīstītāji, tāpēc domāju, ka tuvākajos 30 gados Baltijas valstis būs ļoti interesantas AER investoriem. Īsāk sakot - Baltijas valstis ir spējīgas nodrošināt ne tikai savas vajadzības, bet arī spēlēt nozīmīgu lomu citu valstu enerģētikas sektoros. Tā Baltijas valstīm ir vēsturiska iespēja, tāpēc mēs esam gatavi ieguldīt šajā reģionā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
