Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos 

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā,...

Daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija ir darbība, kura nes vairākus ieguvumus — mazāku poligonos deponējamo atkritumu apjomu, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu un arī CO2 samazinājumu, ņemot vērā metāna un CO2 emisiju, kas rastos, ja šo pašu atkritumu atlikumu apglabātu poligonos. Būtībā Latvijai atkritumi, kuri izmantojami kā energoresurss jeb NAIK (no atkritumiem iegūts kurināmais), arī šim mērķim ir jāizmanto, nevis jāapglabā poligonos.

Bet Latvijā daudzus gadus runā par nepārstrādājamo sadzīves atkritumu izmantošanu kā energoresursus, bet kustība ir ļoti bikla.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam šādas stacijas (Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Rīgā), kuras atkritumus izmanto reģenerācijai, ir paredzētas. Vienlaikus šādu atkritumu pārstrādes kompleksu īstenošana nav ātrs process, ko apliecina ar Gren pieredze, tajā skaitā būvējot un ekspluatējot vairākas atkritumu reģenerācijas stacijas ārzemēs. Proti, uzņēmums jau 2018. gadā sāka darbu, lai jau esošajā koģenerācijas stacijā Jelgavā līdzās dedzināmajai šķeldai un kūdrai, kā arī dabasgāzei izmantotu arī NAIK, savukārt tikai 2024. gada pavasarī tiks noslēgti attiecīgi iekārtu piegādes līgumi un uzsākta esošās stacijas infrastruktūras pielāgošana NAIK izmantošanai.

Nenoliedzami atkritumu reģenerācija Latvijā ir sava veida jauninājums, jo pašlaik atkritumus kā kurināmo izmanto tikai viens uzņēmums — Schwenk Brocēnu cementa rūpnīcā, turklāt nav neviena centralizētās siltumapgādes uzņēmuma, kurš ražotu siltumu un elektroenerģiju. Savukārt Lietuvā - Klaipēdā — Gren uzbūvētā atkritumu reģenerācijas rūpnīca strādā jau kopš 2013. gada, bet 2021. gadā vēl vienu tādu Gren izveidoja kopā ar Ignitis Kauņā, pērn analoga rūpnīca sāka strādāt Viļņā. Klaipēdā atkritumu reģenerācijas stacija ik gadu patērē apmēram 250 000 t izejvielu un saražo pilsētā lētāko siltumu, kurš tiek patērēts pilsētas centralizētajā siltumapgādē, bet elektroenerģija tiek realizēta NordPool biržā. Klaipēdas atkritumu reģenerācijas stacija kā kurināmo var izmantot arī dedzināmo šķeldu, taču tās apmērs ir ļoti neliels. Būtībā Klaipēdā siltums tiek iegūts no izejvielām - atkritumiem, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc importētās fosilās dabasgāzes, līdz ar to ietaupot ne tikai naudu, bet arī uzlabojot Lietuvas eksporta - importa bilanci, vienlaikus samazinot poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un samazinot CO2 izmešus, kas rodas šajos poligonos. Atkritumu reģenerācijas stacijās tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, visa veida dūmgāzu attīrīšanas filtri un kaitīgo vielu absorbenti, kā arī augstā sadedzināšanas temperatūra – virs 850 grādiem — nodrošina kaitīgo vielu iznīcināšanu, kā rezultātā tās pat apkārtējai videi un cilvēkiem ir draudzīgākas nekā malkas dedzināšana vienkāršās krāsnīs, nerunājot par vienkāršu atkritumu apglabāšanu un dažādajām problēmām, kas saistītas ar poligonu ilgtermiņa ekspluatāciju.

Gren nodrošina jebkuram interesantam iespēju Klaipēdas reģenerācijas staciju apmeklēt virtuālā ekskursijā. Arī ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā jau vairākus gadus sekmīgi darbojas atkritumu reģenerācijas rūpnīca Tallinā. Atkritumu atlikumu reģenerāciju koģenerācijas stacijās var veikt ar ļoti augstu efektivitāti. To ļoti labi saprot ne tikai Latvijas kaimiņvalstis Baltijā, bet arī daudzās citās zemēs, jo tā ir ne tikai ekonomiski izdevīgāk — tiek iegūts siltums un elektroenerģija no utilizācijai pakļaujama materiāla, bet arī videi un pat klimatam labāk. Protams, šie ieguvumi daudz lielāki ir valstīs, kurās ir apkures sezona, kā, piemēram, Baltijā vai Ziemeļeiropā, kur siltums mājokļos nepieciešams apmēram sešus mēnešus gadā, savukārt siltajās zemēs tikai elektroenerģija, jo siltums nav nepieciešams. Vienlaikus tā ir iespēja būtiski samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, jo galu galā Eiropas būtiskākais spiediens ir vērsts uz to, lai visi atkritumi būtu izejviela citiem produktiem, lai atkritumi tiktu pārstrādāti un būtībā atkritumu poligoni zaudētu savu jēgu, jo tajos neko neapglabātu.

Cik lielas investīcijas nepieciešamas NAIK reģenerācijai Jelgavā?

Pirms projekta izstrādes tika veikta izpēte par to, kā Somijas siltumapgādes stacijās tiek NAIK izmantošana kombinēta kopā ar citiem kurināmā veidiem, piemēram, šķeldu. Vienlaikus šāds izpētes process parādīja, kuri ir tie mezgli un tehnoloģiskie izaicinājumi, kuriem ir nepieciešams risinājums, lai varētu īstenot NAIK reģenerāciju. Būtiskākie jautājumi bija, kā pasargāt no korozijas un erozijas sadedzināšanas iekārtas un dūmgāzu cauruļvadus. Lai novērstu koroziju un eroziju, nepieciešami attiecīgo ķīmisko elementu absorbenti un uztvērēji, un, protams, jauna infrastruktūra, kura paredzēta atkritumu pieņemšanai, kontrolei un minimālai apstrādei. Vēl viens būtisks posms bija ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procedūra, kura kopumā ilga vairākus gadus.

Lai šo procedūru sekmīgi pabeigtu, bija nepieciešami iekārtu ražotāju piegādātāju izejas dati gan attiecībā uz emisiju apmēru dūmenī, gan to ietekmi uz ūdeni, kā arī trokšņa līmeni. Līdztekus minētajam uzņēmumam faktiski visu laiku bija jānodarbojas ar izskaidrošanu un izglītošanu, jo šāda veida projekts ir pirmais Jelgavā, tās apkaimē un faktiski arī visā Latvijā, jo SIA Ventspils labiekārtošanas kombināta projektā paredzēts kā kurināmo izmantot tikai NAIK. Jelgavā paredzēts gadā izmantot līdz 30 000 tonnām NAIK sajaukumā ar šķeldu, kur dedzināmo atkritumu īpatsvars nepārsniegs 35%. Iecerēts, ka šķeldas maisījuma ar NAIK izmantošana Jelgavā siltuma un elektroenerģijas ražošanai startēs 2025. gada rudenī. Lai īstenotu iecerēto, pašlaik aptuveni aplēstais nepieciešamo investīciju apmērs ir pieci līdz septiņi miljoni eiro. Precīzāka summa būs zināma, kad būs noslēgti līgumi ar iekārtu piegādātājiem un darbu veicējiem. Reģenerācijai nepieciešamo NAIK varētu piegādāt Jelgavas apkaimes atkritumu šķirošanas poligons Brakši, kur ir attiecīga šķirošanas līnija, kura pašlaik atkritumus gatavo cementa rūpnīcai Brocēnos. Schwenk kā industriālajam patērētājam vajag augstākas kvalitātes NAIK, savukārt reģenerācijā ir izmantojams plašāks atkritumu klāsts. Perspektīvā Gren tikai ar Brakšu piegādēm vien nepietiks, taču nav bažu par to, ka reģenerācijai NAIK varētu pietrūkt, jo kopumā Latvijā tā apmērs, kas ik gadu rodas, ir vismaz 10 reizes vairāk, nekā patērēs Gren Jelgavā, līdz ar to Latvijā ir potenciāli iespējams realizēt vēl kādu reģenerācijas projektu.

Cik pamatotas ir bažas, ka reģenerācija samazinās motivāciju pārstādāt atkritumus par izejvielām jaunu produktu ražošanai?

Rietumvalstu, jo īpaši Ziemeļvalstu, pieredze rāda, ka atkritumu reģenerācija neatņem izejvielu ekonomiski pamatotai pārstrādei. Abas nozares sekmīgi dzīvo sava veida simbiozē, jo otrreizējai pārstrādei nonāca un nonāks papīrs, kartons, koks, metāls, stikls, plastmasa, bet reģenerācijā nonāks tā daļa, ko nav iespējams pārstrādāt. Būtiskākais bija un būs tas, ka atkritumu poligonā samazināsies apglabāto atkritumu apjomi, kā arī iespējas paaugstināt savu energodrošību, jo īpaši šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Piemēram, pērn tika bojāts dabasgāzes savienojums starp Somiju un Igauniju, Balticconector, kā rezultātā Somijas gāze ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet somi to izmantot šajā ziemā nespēs. Un galu galā ir izvirzīts mērķis — sasniegt klimata neitralitāti, kur viens no būtiskajiem uzdevumiem ir ne tikai samazināt CO2 emisijas, bet arī panākt, lai to emisijas būtu līdzvērtīgas to piesaistei. Latvijas energobilancē jau ir sasniegti zināmi zaļās enerģijas ražošanas līmeņi, tomēr ar to vien nepietiek, bet ikviens nākamais procents būs arvien dārgāks, un tieši tāpat būs ar CO2 izmešu samazināšanu.

Kā CO2 izmešu lielākie ģeneratori Latvijā tiek norādīti lauksaimniecība, transports un enerģētika.

Klimata neitralitātes mērķu sasniegšana nebūs viegla. Manuprāt, Latvijā pietrūkst diskusiju par risinājumiem, kuri ļautu klimata neitralitāti Latvijai sasniegt visātrāk ar vismazākajām izmaksām. Kura nozare Latvijā ir tā, kurā, īstenojot attiecīgus pasākumus CO2 emisiju samazināšanai, var iegūt vislabāko rezultātu, kura nozare būtu tā, kurā ar vismazākajiem izdevumiem varētu panākt vislielāko CO2 izmešu samazinājumu? Katrai jomai — transportā, enerģētikā, lauksaimniecībā, rūpniecībā u.tml. - būtisks būs minimālais CO2 emisiju samazinājums, taču tik un tā būs vajadzīgi lētākie — efektīvākie risinājumi, kuri arī būtu jāatbalsta valsts līmenī. Piemēram, cik izmaksā vienas tonnas CO2 samazināšana ar valsts atbalstu elektroauto iegādē? Proti, ar elektroauto ik gadu nobraucot 50 000 km, tiek ietaupītas 7 tonnas CO2, kas pie kvotas cenas 50 eiro/t būtu 350 eiro, un netiek patērēta degviela, kura tiek importēta, bet nauda paliek pašu mājās, taču ir arī negatīvā puse - netiek maksāts akcīzes nodoklis. Cik izmaksā vienas tonnas CO2 samazināšana, atbalstot centralizētas (kura jau pašlaik izmanto šķeldu) siltumapgādes sistēmas pieslēgumus apdzīvotās vietās, kur šāda sistēma jau eksistē, bet tiek izmantota dabasgāze siltuma ražošanai privātmājās un birojos? Vēl vairāk, tādējādi var neuzturēt paralēli divas infrastruktūras — siltuma un dabasgāzes, tādējādi samazinot izmaksas. Dabasgāzes pieslēgumi noteikti ir saglabājami rūpnieciskajiem patērētājiem, kuri nevar gāzi aizvietot ar konkurētspējīgu (augstas temperatūras, liels patēriņš) zaļās enerģijas risinājumu. Protams, dabasgāzes esošā infrastruktūra lielajās pilsētās ir neatsverams energodrošības balsts, kas obligāti jāsaglabā siltumapgādes uzņēmumiem, jo tādējādi ir iespējama kurināmā diversifikācija, bet vai tā ir jāuztur un jāattīsta katram mazajam patērētājiem paralēli ar elektroenerģijas un centralizētās siltumapgādes tīkliem?

Tā kā dabasgāzi iecerēts zaļināt ar daudz dārgāko biometānu, bet tālākā perspektīvā ar vēl dārgāko zaļo ūdeņradi šis produkts kļūs arvien dārgāks, un tas saglabāsies tikai specifiskiem patērētājiem. Protams, tehnoloģijas attīstīsies, jo, kā rāda pieredze, tad tieši to attīstība, piemēram, saules paneļu cenas ir samazinājusi vairākas reizes, kas Latvijai kā šo paneļu patērētājai ļauj būt ieguvējai, līdzīgi attīstās un turpina attīstīties enerģijas uzkrāšanas baterijas, ar katru desmitgadi kļūstot vairākas reizes lētākai vienas enerģijas vienības uzkrāšanai, Latvijā šīs tehnoloģijas plaša izmantošana vēl ir priekšā. Ir, protams, cits interesants jautājums par to, ka 2000. gadā Latvijā CO2 piesaiste pārsniedza emisijas, var teikt, ka bija klimata neitralitāte, taču pašlaik emisijas būtiski pārsniedz piesaisti. 2021. gada dati rāda, ka siltumnīcu gāzu emisijas, neskaitot zemes sektoru, sasniedza 10,7 milj. t CO2 ekvivalenta, bet, ieskaitot zemes sektoru, jau 12,62 milj. t. Zinot, cik maksā (pašlaik apmēram 50 eiro) viena CO2 emisiju tonnas kvota, var iegūt, cik tas izmaksā, ja tās nāksies pirkt, proti, 500 —620 milj. eiro, taču neviens nevar prognozēt, kādas būs šīs kvotas cenas perspektīvā, jo pavisam nesen tā bija ļoti tuvu 100 eiro atzīmei, un tad jau jārēķinās ar izmaksām no 1 līdz 1,25 miljardiem eiro gadā. Tā ir milzīga summa Latvijai. Taču pavisam kosmiskas izmaksas būs tad, ja emisiju kvotas tonna maksās 200 eiro par tonnu vai vēl vairāk. Protams, šodien ir grūti prognozēt, kāds būs šo emisiju kvotu cenu līmenis, bet ir skaidrs, ka lētākas tās nekļūs. Latvijai ir daudz jāizdara, un risinājumi nav vienkārši, lai zemes izmantošanas sektorā atgrieztos CO2 piesaiste. Un galu galā nauda, ko, iespējams, maksāsim par CO2 emisiju kvotu iegādi, tikai daļēji atsvērs klimatam nodarīto kaitējumu. Katrai nozarei un katram uzņēmumam ir pirmkārt jākļūst klimata ziņā ilgtspējīgam, tikai tā uzņēmumi varēs nodrošināt biznesa ilgtermiņa ilgtspējību.

Bet Latvija jau pašlaik ir liels zaļās enerģijas — kokskaidu granulu, brikešu, šķeldas — eksportētājs.

Varam ielūkoties tālākās nākotnes prognozēs, kuras jau pat ir fiksētas ministriju stratēģijas dokumentos. Proti, 2022. gadā Latvijā patērēja 16 TWh enerģijas (malka + granulas + briketes), bet 2040. gadā tiek prognozēts, ka patērēsim 22 TWh. Tajā pašā laikā 2022. gadā saražojām 29 TWh, no kurām 13 TWh eksportējām uz citām valstīm. Lauvas tiesu rada kokskaidu granulas — 65% no eksporta apjoma. Tas nozīmē, ka pašlaik Latvijā ražoto produktu — granulu — uz vietas izmantojam mazāk, nekā varētu patērēt. Cīņa, kas jāizcīna, ir par biomasas ilgtspēju ilgtermiņā, lai par šo vietējo resursu nebūtu jāmaksā C02 nodoklis. Lai nesanāk kā ar citu Latvijas resursu - kūdru, cīņu, kuru mēs jau esam zaudējuši, izcērtot robu Latvijas ekonomikā. Latvijas zinātniskās iestādes ir veikušas pētījumus par reālajām emisijām, lai tādējādi uz pierādījumiem balstītiem faktiem mainītu Eiropas noteikto CO2 emisiju aprēķināšanas metodiku, taču pagaidām šīs aktivitātes nav vainagojušās ar panākumiem. Diemžēl ir jāizmanto tās aprēķina metodikas, kādas tās ir, kaut arī var būt pamatotas šaubas par to patiesumu, ņemot vērā faktiskos dabas apstākļus. Nav jēgas izlikties, ka mūs tas neskars, ka klimata mērķus varēsim sasniegt lēti, ka mēs atjaunojamās enerģijas jomā sasniegsim mērķus vieglāk un ātrāk nekā kaimiņvalstis, nekas par to neliecina. Latvijas kaimiņvalstis arī meklē labākos iespējamos risinājumus un tos konsekventi īsteno visās nozarēs, un tas nav tikai piemērā ar reģenerācijas stacijām, bet arī vēja parkiem, par kuriem Latvijā aktīvi runājam, bet līdz reālajiem darbiem atšķirībā no Lietuvas vai Igaunijas tā arī nekur neesam tikuši, bet tie pēdējie īstenotāji, visticamāk, saskarsies ar zemākām elektroenerģijas tirgus cenām, kas šo attīstību sāks būtiski bremzēt un var arī apstādināt. Latvijas enerģētikā lielākais resurss ir biomasa, un lielākā nozare, kur tā tiek patērēta, ir siltumenerģija, pārdomāta un ilgtspējīga vietējo resursu, tajā skaitā atkritumu, izmantošana nākotnē ļaus Latvijai sasniegt klimata mērķus ekonomiski izdevīgākajā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gren Aconē investēs 200 miljonus eiro Baltijā modernākajā reģenerācijas stacijā

Db.lv,17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren paziņo par plāniem Latvijā investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro un Aconē būvēt reģenerācijas staciju, informē uzņēmums.

Jaunajā reģenerācijas stacijā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas un paredzams, ka tā darbību uzsāks 2029. gadā.

Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren vadītājs: “Eiropā pašlaik darbojas vairāk kā 500 reģenerācijas stacijas, kas nodrošina konkurētspējīgu enerģijas cenu lietotājiem, un samazina poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Latvija ir viena no pēdējām ES dalībvalstīm, kur šāds risinājums netiek izmantots. Gren pieredze Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, palīdzēs realizēt šāda mēroga projektu.”

Andris Vanags, Gren darbības vadītājs Latvijā: “Konkurētspējīga siltumenerģija ir nepieciešama Rīgā, savukārt mūsu resursi būs atkritumi, kas šobrīd, pēc šķirošanas, nonāk Latvijas atkritumu poligonos. Reģenerācijas projekta plānošanai, projektēšanai, realizēšanai un ekspluatācijai izmatosim mūsu labāko pieredzi no Lietuvas, kur līdzīga koģenerācijas stacija Klaipēdā sekmīgi darbojas jau 11 gadus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir mērķtiecība un spēja analizēt tirgu, spriež Andris Vanags, AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam nekad nevajadzētu mest plinti krūmos un padoties pie pirmajām neveiksmēm, jo skaidrs, ka izaicinājumi būs jebkurā biznesā, taču tie ir jāmācās pārvarēt, domā A.Vanags. Tāpat ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komunikācija - ir jārunā gan ar saviem sadarbības partneriem un klientiem, gan ar darbiniekiem. Uzņēmējam ir jāmāk sevi prezentēt, jābūt atklātam, draudzīgam un jāspēj nodot savas vērtības sabiedrībai, atzīmē A.Vanags.

Uzstāda mērķus

Savu pirmo naudu nopelnīju 16 gadu vecumā, strādājot kino teātrī Liepāja par kinomehāniķa palīgu, atminas A.Vanags. “Tā bija ļoti laba pieredze, kas man iemācīja, cik svarīgi ir būt punktuālam un disciplinētam. Darbu nedrīkstēja kavēt, jo cilvēki bija nopirkuši biļetes un filmai bija jāsākas laikā, tāpat tajā laikā arī sapratu, cik būtiski ir izdarīt savu darbu labi un kvalitatīvi - tā, lai visi būtu apmierināti. Nozīmīgs aspekts man, kā vidusskolniekam, bija arī fakts, ka laikā, kamēr filma tika demonstrēta skatītājiem, es varēju izlasīt visu obligāto literatūru un izpildīt mājasdarbus. Principā tādā veidā varēju gan nopelnīt naudu, gan arī veltīt laiku mācībām,” stāsta A.Vanags, kurš bērnībā sapņoja kļūt par smagās automašīnas šoferi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,12.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Sakret Holdings” (“Sakret”) pērn rudenī uzsāka saules paneļu parka izveidi uzņēmuma ražošanas teritorijā Rumbulā, Ropažu novadā. Šobrīd norisinās darbs pie 518 saules paneļu uzstādīšanas, ko plānots noslēgt jau šī gada pavasarī.

Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu realizētais projekts ļaus iegūt dabai draudzīgu enerģiju, ko uzņēmums izmantos būvmateriālu ražošanas vajadzībām.

“Sakret” uzņēmējdarbības modelis balstās uz četriem no septiņpadsmit ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp atbildīgu patēriņu un ražošanu, kā arī pieejamu un atjaunojamu enerģiju. “Atveseļošanas fonda atbalsts sniedz papildu motivāciju uzsākt lielākas pārmaiņas un tiekties uz ilgtspējas mērķiem. Mēs ļoti gaidījām un novērtējam, ka šāds atbalsts ir pieejams. “Sakret” šis ir pirmais lielais šāda veida projekts, un ceram arī Lietuvā un Igaunijā uzbūvēt saules paneļu parkus pašpatēriņam. Latvijā no saules paneļiem iegūtā enerģija palīdzēs nodrošināt pusi no apjoma, ko gada laikā patērējam ražošanas procesiem. Domājot vēl par citiem ieguvumiem, šis projekts ir palīdzējis arī sakārtot rūpnīcas teritoriju, lai veicinātu jēgpilnu tās izmantošanu,” stāsta “Sakret” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs AS "Sakret Holdings" ieguldīs 250 000 eiro saules paneļu parka izveidē uzņēmuma ražošanas teritorijā Stopiņu pagastā, informē uzņēmuma pārstāvji.

No saules paneļiem iegūto zaļo enerģiju uzņēmums izmantos ražošanas vajadzībām, šim nolūkam nodrošinot līdz 50% nepieciešamās elektroenerģijas. Projektu iecerēts pabeigt 2024.gada pavasarī.

Paredzams, ka 518 uzstādītie saules paneļi saražos vidēji 256 000 kilovatstundu gadā.

"Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags skaidro, ka būvmaisījumu ražošanai ir sezonāls raksturs, proti, lielākie apmēri tiek saražoti vasarā, kad ir arī visvairāk saules gaismas.

Saules paneļu parka uzstādīšanu realizē AS "Latvenergo". Projektu plānots finansēt gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") finansējuma palīdzību Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvarā "#NextGenerationEU".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB,19.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru