Jaunākais izdevums

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

“PET Baltija” rūpnīcā Jelgavā darbojas vairākas pārstrādes iekārtas, kas spēj efektīvi pārstrādāt PET pudeles, tostarp ar plastmasas korķīšiem, nezaudējot materiāla kvalitāti un vienlaikus veicinot plastmasas pārstrādes apjomus.

“PET Baltija” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone informē: “PET pudeles veido būtisku daļu – ap 30% no pārstrādei sagatavotā plastmasas materiāla. Jau no 2025. gada Eiropas Savienība noteikusi, ka dzēriena iepakojumu ražošanā būs jāizmanto 25% pārstrādātas plastmasas, savukārt no 2030. gada – jau 30%. Tomēr PET pudeli, bez pašas pudeles, veido arī citi komponenti – korķis, etiķete un vēl pa kādam mārketinga materiālam. “PET Baltija” veic pārstrādi ne tikai pašām pudelēm, bet arī korķiem un etiķetēm. Mūsu tehnoloģiskie risinājumi roku rokā ar jaunajām Eiropas prasībām ļaus palielināt korķu pārstrādes apjomus, sekmējot, ka visi pudeles elementi ir 100% pārstrādājami. Tas ir plats solis pārstrādes nozarei un tādejādi kopējā vides saglabāšanas politikā un otrreizējo materiālu noieta veicināšanā.”

2023. gadā “PET Baltija” kopumā pārstrādājis 45 094 tonnas PET pudeļu, saņemot materiālu gan no Latvijas, gan ārzemju partneriem.

Kā stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) ražošanas un finanšu direktore Diana Imaka, PET pudeles pēc apjoma ir lielākā iepakojumu grupa depozīta sistēmā, turklāt sistēmas ietvaros tiek apsaimniekots pilnīgi viss plastmasas iepakojums: “Depozīta sistēma ir praktisks veids, kā mēs varam apsaimniekot dabā visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumus. Līdztekus sistēma veicina arī sīko plastmasas atkritumu, piemēram, plastmasas pudeļu korķīšu, savākšanu. Lai gan PET pudeles korķis kādam var šķist niecīga vienība, tas sver apmēram divus gramus un tādējādi sastāda 5 - 8% no pudeles kopējā svara, atkarībā no tās tilpuma. Kopumā 2023. gadā DIO pārstrādes uzņēmumam “PET Baltija” otrreizējai pārstrādei nodeva vairāk nekā 400 tonnas korķu. Jau depozīta sistēmas darbības sākumā aicinājām iedzīvotājus nenoņemt korķīšus no tukšajiem PET iepakojumiem, lai nodrošinātu to pārstrādi, un rezultāts ir acīmredzams – lielākā daļa PET iepakojumu depozīta sistēmā tiek nodota ar visiem korķīšiem. Vienlaikus jāpiebilst, ka jau šobrīd liela daļa dzērienu ražotāju tirgū laiž dzērienu iepakojumus ar piestiprinātiem korķīšiem, lai vēl vairāk mazinātu sīko plastmasas atkritumu nonākšanu dabā un veicinātu to pārstrādi,” skaidro D. Imaka.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/ALL/?uri=CELEX%3A32019L0904

** Likums par “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanu”: https://likumi.lv/ta/id/323733-plastmasu-saturosu-izstradajumu-paterina-samazinasanas-likums

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Olainē atklāta viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā

Db.lv,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums AS "PET Baltija" mainījis nosaukumu uz "Iterum", kā arī ieviesis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmumā.

Pārmaiņas īstenotas ar mērķi stiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas polimēru pārstrādes nozarē un veicināt starptautisko izaugsmi.

Nosaukuma maiņa neietekmēs klientus un partnerus - visi līgumi un darījumi būs spēkā esoši.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka uzņēmums turpina paplašināt darbību, attīstot jauno ražotni Olainē. Ražotnes būvniecība tiek realizēta vairākos posmos, un to plānots pabeigt šogad rudenī.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstībai ir būtiska loma aprites ekonomikā: “Gandrīz 20 gadus esam bijuši PET pudeļu pārstrādes līderi Latvijā, piedzīvojot ievērojamu izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No neliela Latvijas ražotāja esam kļuvuši par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem Ziemeļeiropā, un līdz ar Eiropas Savienības prasībām par pārstrādātu materiālu izmantošanu mēs paredzam būtisku izaugsmi arī turpmāk. Mūsu jaunā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Olainē apvienojumā ar uzņēmuma vērienīgo stratēģiju iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu darbības ceļā. Jaunas korporatīvās identitātes ieviešana ir dabisks nākamais solis tās stratēģiskajā attīstībā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un mazumtirgotāju SIA “Maxima Latvija” uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET iepakojumiem un skārdenēm vienlaikus.

Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie Maxima XXX veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā, un pieejams ikvienam depozīta sistēmas lietotājam. Plānots, ka jau tuvākajā laikā darbību uzsāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra “Spice”, bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes.

“Pieredze rāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumus, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus, līdz ar to esam spēruši soli pretim arī šiem klientiem, lai nodrošinātu vēl ātrāku un ērtāku iepakojumu nodošana procesu. Beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai. Esmu patiesi priecīgs, ka tik agrīnā depozīta sistēmas darbības posmā varam papildināt taromātu tīklu ar šo jauno lielapjoma modeli, tādēļ izsaku pateicību tirgotājiem un taromātu uzstādītājiem par operatīvo sadarbību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" Saldū izvietojis otrreiz izmantojamu mantu skapi, informē uzņēmumā.

Skapis atrodas pie "Eco Baltia vide" Saldus filiāles administrācijas ēkas, un tajā tiek ievietotas lietas, no kurām cilvēki izvēlējušies šķirties un nogādājuši uz kādu no reģiona šķirošanas punktiem vai atveduši uz šķirošanas laukumu. Skapis Saldū atklāts jūnija beigās.

Pieaugot mantu klāstam skapī, palielinājusies arī cilvēku interese par lietām, ko var paņemt par brīvu. Mantu skapī lielākoties tiek ievietoti trauki un mazas mājlietiņas, taču gadās arī rotaslietas, gludekļi, gaisa mitrinātāji vai kafijas dzirnaviņas.

"Eco Baltia vide" pārstāvji min, ka patlaban bezbudžeta projektā, pašiniciatīvas vadīti, piedalās vairāki "Eco Baltia vide" darbinieki, kas mantu skapī novietojamās lietas pirms tam sakopj un pārliecinās par to kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv,17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam - pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda "Eco Baltia vide" rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku. Rūpnīcu paredzēts atklāt 2024.gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "Ecolead" izpilddirektoru iecelts Kaspars Fogelmanis, informē uzņēmumā.

Viņa atbildībā turpmāk būs uzņēmuma visu procesu stratēģiskā vadība un biznesa attīstība.

SIA “EcoLead” valdes loceklis Deniss Uļjanovs norāda, ka līdz ar izpilddirektora apstiprināšanu, ir noslēdzies vairākus gadus ieilgušais svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidošanas process Kalnciemā. “Jau 2023.gadā rūpnīca sāka strādāt, sākotnēji vēl pielāgojot tehnoloģiskos procesus. Arī komandas rūpes bija nodrošināt celtniecības pabeigšanu, iekārtu transportu un uzstādīšanu, darbinieku piesaistīšanu, arī risināt visus juridiskos un administratīvos jautājumus. Šis rūpnīcas izveidošanas posms tagad ir noslēdzies. Tagad ir laiks pilnvērtīgam ražošanas procesam, tāpēc arī vajadzīgs izpilddirektors uz vietas Kalnciemā, cilvēks, kas vadīs rūpnīcu jaunajos apstākļos,” skaidro Deniss Uļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru