Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā
Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.
“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.
Darbinieki norāda uz to, ka individuāli veicamos darbus labāk ir veikt mājās, bet socializēšanās un sadarbība ir biroja galvenās vērtības. Turklāt, laikam ejot, pieaug to cilvēku skaits, kas norāda, ka sadarbība ir vienlīdz labi veicama gan birojā, gan attālināti.
“Darbinieku vēlme veikt individuālus darbus no mājām ir saistīta ar to, ka mājās cilvēkam ir iespēja iekārtot vidi tā, lai rastos pēc iespējas mazāk traucēkļu (limitēt trokšņus, regulēt gaismu, klimatu, svaigā gaisa daudzumu utt.), līdz ar to izmantot laiku efektīvāk un būt produktīvākam. Birojos līdz šim šīs iespējas bija limitētākas, vide bija veidota lielām cilvēku grupām ar nelielu iespēju izolēties un ietekmēt apstākļus, pie tam agrāk biroji tika iekārtoti, neņemot vērā to, cik cilvēki mēdz būt dažādi un ka dažādiem cilvēkiem ir nepieciešami dažādi apstākļi, lai justos labi un strādātu produktīvi,” pauž eksperte.
Šī brīža tendence darba vides iekārtošanā ir iespēju robežās paplašināt cilvēkam izvēles iespējas birojā, līdz ar to iespējas kontrolēt vidi, kurā ir jāstrādā. Izvēli, kur un kā strādāt, var ietekmēt ne tikai aktivitāte, kuru pilda darbinieks konkrētajā laikā, bet arī viņa rakstura īpašības, garastāvoklis, pašsajūta un ieradumi, līdz ar to arī vide kļūst arvien daudzveidīgāka.
“Ir jāsaprot, ka pārmaiņas visā industrijā nenotiek ātri, tas ir pietiekami komplicēts process, kas ir atkarīgs ne tikai no katra atsevišķa uzņēmumam darbinieku un vadības vēlmēm, bet arī no uzņēmumu līgumsaistībām ar iznomātājiem un iespējām veikt kvalitatīvus uzlabojumus esošās telpās, no pieejamo biroju platību apjoma, izbūves laikiem, būvniecības izmaksām, pieejamā budžeta biroja iekārtošanai un citiem faktoriem. Visbeidzot ir jāatzīmē, ka bija nepieciešams noteikts laiks, lai nostabilizētos hibrīda darba modelis, organizācijas uzkrātu pieredzi un zināšanas par to, kā funkcionē viņu darbinieki, un uzņēmums identificētu, kas ir nepieciešams, lai plānotu un pārveidotu darba vidi tā, lai tā atbilstu uzņēmuma un tā darbinieku vajadzībām,” uzskata Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte.
Viņa norāda, ka retos gadījumos biroja pārveides process aizņem 6-8 mēnešus, pārsvarā 1-2 gadus un dažos gadījumos pat trīs gadu ciklu no lēmuma par to, ka izmaiņas ir nepieciešamas, līdz brīdim, kad uzņēmums var ievākties jaunajā birojā. Pozitīvi ir tas, ka Rīgā šobrīd tiek būvēts liels apjoms ar kvalitatīvām A klases biroju ēkām, kas piedāvā uzņēmumiem saplānot un iekārtot birojus no nulles, un liels pieprasījums pēc šīm platībām (liels iznomāto platību apjoms, vēl pirms ēkas ir nodotas ekspluatācijā) liecina par to, ka vairums organizāciju izmanto šīs iespējas un īsteno pārmaiņas.
Visu rakstu lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.