Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.
Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".
Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.
Konkurences padome 2022.gada nogalē veica plašu tirgus pētījumu un vērtēja degvielas cenas kāpuma iemeslus un atzina, ka lielākie ieguvēji no straujā degvielas cenu kāpuma ir naftas pārstrādes uzņēmumi, kuri laikā, kad strauji auga degvielas mazumtirdzniecības cenas, spēja gūt ievērojami lielāku peļņu nekā iepriekšējā gadā.
LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns informē, ka asociācija līdzās citiem tirgus dalībniekiem pagājušajā gadā izteica viedokli, ka biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšana nav konstruktīvs lēmums, jo iecerētais un solītais cenu samazinājums par 10-14 centiem netiks sasniegts, un valsts attālināsies no atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanas. I.Stikāns uzsver, ka šis lēmums kaitēja arī vietējiem pārstrādes uzņēmumiem, kuriem nepieciešama stabilitāte un paredzama likumdošana.
Viņš piebilst, ka arī amatpersonu prognozes par to, ka Krievijas izraisītais karš radīs nepieciešamību tīrumu platības daudz lielākā mērā izmantot pārtikas augiem, nav piepildījušās, jo Ukraina lauksaimniecības produkciju uz Eiropas Savienību (ES) eksportē ievērojamos apjomos. Tā rezultātā ES pat bloķēja graudu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importu no Ukrainas uz Poliju un četrām citām valstīm.
Pēdējā pusgada laikā Latvijā izskan arī aplēses par to, ka budžetā būs jāiezīmē lieli līdzekļi CO2 samazināšanas kvotu iegādei. Līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, aplēses runā par simtiem miljonu eiro. Biodegvielas lietojuma atcelšana ir viens no faktoriem, kas šo summu nevajadzīgi palielina, skaidro I. Stikāns.
Obligātais biodegvielas piejaukums ir būtisks stabilitātes nodrošināšanā visā biodegvielas piegādes ķēdē - gan vietējiem biodegvielas ražotajiem, gan arī vietējiem lauksaimniekiem, kas audzē vietējo izejvielu. Tāpēc LBBA aicina valdību un politiķus atjaunot obligāto biodegvielas piejaukumu "katrā litrā" degvielas Eiropas Padomes direktīvas atļautajā 4,4% apjomā.
Tāpat LBBA aicina nekavēties un ieviest pienākumu degvielas tirgotājiem piegādāt atjaunojamo enerģiju transportā, lai novērstu finansiālos riskus, kas saistās ar pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par kavēšanos ar minētās direktīvas ieviešanu.
Stikāns uzskata, ka tas ļautu vietējiem biodegvielas ražotājiem gan izmantot tā sauktās pirmās paaudzes biodegvielas ražošanas visu potenciālu, gan pakāpeniski ieviest un izvērst otrās paaudzes biodegvielas ražošanas apjomu.
Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nav obligāta.
Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana ir brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši var izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.
Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija pārstāv vairākus uzņēmumus Latvijā, kas pārstrādā dažādas izejvielas, piemēram, kultūraugus, atkritumus, atliekas un citus inovatīvus materiālus, lai ražotu atjaunojamo enerģiju, kuras izmantošana samazina transporta siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 90% salīdzinot ar tradicionālajām degvielām.