2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.
Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.
FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.
Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.
Pirmā afēra – ko darīja FKTK?
Aplūkojot Pharma Invest finanšu rādītājus, bija skaidrs, ka ar uzņēmumu kaut kas nav kārtībā. Pharma Invest vairākus gadus nebija veicis aktīvu saimniecisko darbību, valsts budžetā nodokļus teju nebija maksājis un 2016. gadā tika izslēgts no PVN maksātāju reģistra. FKTK vajadzētu rasties jautājumam un iemeslam pārbaudīt, no kurienes šādam uzņēmumam uzradās līdzekļi teju 10 miljonu eiro apmērā darījuma realizēšanai.
Izpētot informāciju par to, kas ir Pharma Invest, nevarēja nepamanīt šīs kompānijas patieso saistību ar Kārli Krastiņu un viņam piederošajiem Prudentia grupas uzņēmumiem – viens no Pharma Invest īpašniekiem bija Kārlim Krastiņam piederošais SIA Prudentia Private Equity Partners (šobrīd nosaukums nomainīts uz SIA Keme Holding), kura finansiālie rādītāji faktiski arī bija tikpat "spīdoši" kā pašam Pharma Invest. Savukārt tā brīža Pharma Invest valdes loceklis, otrs līdzīpašnieks un kā patiesais labuma guvējs reģistrētais Reinis Martinsons vienlaikus bija arī a/s Prudentia valdes loceklis.
Savukārt a/s Prudentia patiesā labuma guvējs bija un joprojām ir neviens cits kā Kārlis Krastiņš, kurš tobrīd ieņēma arī Olainfarm padomes locekļa amatu.
Nedaudz vairāk kā nedēļu pēc vēršanās FKTK Pharma Invest reģistrēja divas ķīlas par labu Čehijas uzņēmumam Teton a.s. Netiek izslēgts, ka par ieķīlāto vērtību nākotnē varēja kļūt tieši Olainfarm akcijas – tiktu izsniegts aizdevums akciju iegādei, jo nav ticams, ka Pharma Invest varēja būt reāli līdzekļi akciju iegādei, pēc kā sākotnējais ķīlas priekšmets tiktu nomainīts uz Olainfarm akcijām, tiesības rīkoties ar kurām tad potenciāli iegūtu minētais Čehijas uzņēmums Teton a.s.
Un te nu mēs caur Teton a.s. nonākam pie Olainfarm reiderismā iepazītajiem čehu "biznesmeņiem".Teton a.s. īpašnieks Tomašs Kršeks līdz 2017. gadam bija lielākais SIA Rīgas satiksme kriminālprocesā par korupciju tramvaju iepirkumā iesaistītā uzņēmuma Škoda Transportation akcionārs.
Savukārt Teton a.s. īpašumā atrodas uzņēmums BHM management, kas ir viens no daudziem Čehijā reģistrēto BHM grupas uzņēmumiem, kuros darbojas un ar kuriem savukārt ir saistīti Olainfarm reiderisma kriminālprocesā, visticamāk, aizdomās turētie čehi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, kuri formāli rīkojās cita Čehijas čaulas uzņēmuma Black Duck Invest a.s. vārdā.
Tātad FKTK uzmanības lokā saistībā ar Olainfarm vismaz daļa no vēlākajā reiderismā iesaistītajām personām jau bija nonākusi gadu iepriekš. Atbildot uz Dienas jautājumu par Pharma Invest iesnieguma izvērtēšanas gaitu, FKTK šobrīd skaidro, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju riska jautājumi šādos gadījumos neesot FKTK kompetences jautājums, jo tie tiekot vērtēti kredītiestādēs, kas nodrošina darījumu veikšanu. Taisnības labad gan jāatzīst, ka FKTK tomēr aicināja Pharma Invest "novērst trūkumus saistībā ar brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā atklājamo informāciju".
Sīkāk gan nav zināms, ko sevī ietvēra šis FKTK lūgums. Pharma Invest, iespējams, apzinoties, ka darbību aizdomīgums un līdzekļu neesamība kompānijas rīcībā jau pārāk spilgti sāk iezīmēties, 2020. gada jūnija sākumā savu iesniegumu pati atsauca. Savukārt Dienai ir zināms, ka teju nekavējoties pēc FKTK publiskā paziņojuma par saņemto aizdomīgo Pharma Invest iesniegumu FKTK vērsās Olainfarm akcionāri, kuri norādīja uz Pharma Invest izteiktā piedāvājuma aizdomīgo raksturu un aicināja FKTK izvērtēt un pārbaudīt Pharma Invest iespējamam darījumam iecerēto naudas līdzekļu izcelsmi. FKTK uzmanība bija vērsta arī uz to, ko šķietami šādā situācijā būtu vajadzējis pamanīt un pārbaudīt pašam FKTK – ka Kārlis Krastiņš ir gan Olainfarm padomes loceklis, gan saistīts ar Pharma Invest un tā ieceri pirkt Olainfarm akcijas.
Pārzinot komercdarbības situāciju un Olainfarm iekšējo informāciju, Kārlim Krastiņam bija daudz vieglāk, piemēram, potenciālajiem pircējiem un aizdevējiem pateikt, kāda cena par akciju būtu piemērota konkrētajā situācijā un kādas būtu tālākās rīcības perspektīvas pēc akciju iegūšanas īpašumā. Tamlīdzīgas darbības, kā iekšējās informācijas (t. i., uzņēmuma komercdarbībai būtiskas, konfidenciālas informācijas) nelikumīga izmantošana un tirgus manipulācijas, ir aizliegtas ar normatīvajiem aktiem un ir pat krimināli sodāmas. FKTK tika aicināts to pārbaudīt, taču vērā ņemama FKTK reakcija nesekoja.
Vēl paradoksālāk, ka pēc gada – 2021. gadā – FKTK tik tiešām tomēr pievērsās iekšējās informācijas jautājumu pārbaudei Olainfarm, tajā skaitā jautājumā par jau citu Kārļa Krastiņa un citas reiderisma kriminālprocesā figurējošās personas, valdes locekles Milanas Beļevičas, rīcību, kas izpaudās kā Olainfarm iekšējās informācijas neatļauta nodošana kādam Vācijas uzņēmumam. FKTK pārbaudes rezultāti nevar nepārsteigt.
Nopludina iekšējo informāciju
2021. gada martā Olainfarm valdes locekle Milana Beļeviča parakstīja līgumu ar Vācijas uzņēmumu Ludwig&Co GmbH, saskaņā ar kuru Ludwig&Co GmbH it kā apņēmās analizēt uzņēmuma finanšu situāciju. Olainfarm, vēlāk pārbaudot līguma parakstīšanas apstākļus, konstatēja, ka Milana Beļeviča līgumu parakstīja pusslepus, nesaņemot tam ne Olainfarm padomes, ne valdes saskaņojumu. No Olainfarm padomes par līguma parakstīšanu ne tikai bija informēts, bet faktiski aktīvi to virzīja neviens cits kā Kārlis Krastiņš.
Tālāk noskaidrotais kārtējo reizi liek domāt, ka tā nebūt nebija nejaušība – Olainfarm noskaidrojis, ka, pamatojoties uz šo līgumu, ar Kārļa Krastiņa ziņu un atbilstoši viņa norādēm Ludwig&Co GmbH rīcībā tika nopludināta Olainfarm iekšējā, komercnoslēpumu saturošā un konfidenciālā informācija, tāda kā finanšu atskaites un analīžu dati, budžeta un stratēģiskās attīstības informācija, Olainfarm meitassabiedrību vērtējumi. Dienai zināms, ka policija, reaģējot uz Olainfarm iesniegumu par minēto faktu, ir uzsākusi vēl vienu kriminālprocesu. Neoficiālā informācija liecina, ka tiek izmeklēta un pārbaudīta arī šī līguma saistība ar Olainfarm reiderisma mēģinājumu, kur figurēja tās pašas personas.
Diena no Valsts policijas ir saņēmusi apstiprinājumu, ka Valsts policijas izmeklēšanā atrodas viens (un šobrīd vienīgais) kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma panta par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulācijām finanšu tirgos. Tātad Valsts policija apņēmusies veikt izmeklēšanu par notikušo. Dienai zināms, ka par līgumu ar Ludwig&Co GmbH jau 2021. gada maijā ir ziņots arī FKTK. Taču FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus uzraugs atšķirībā no Valsts policijas arī šoreiz pārkāpumus nesaskatīja. FKTK uzsāka administratīvo lietu, kuru drīz vien arī izbeidza it kā pierādījumu trūkuma dēļ.
Tajā pašā laikā FKTK, cik zināms Dienai, vairāku mēnešu garumā 2021. gadā pārbaudīja to, vai un kā Olainfarm teju piecu gadu garumā formāli ievērojusi iekšējās informācijas turēšanas un uzskaites kārtību uzņēmumā. FKTK interesējis, vai Olainfarm ir atbilstoši formālām prasībām noformēti un atjaunoti to personu saraksti, kurām ir piekļuve Olainfarm iekšējai informācijai. Te nu FKTK, konstatējot pārkāpumus, uzlika Olainfarm sodu 50 tūkstošu eiro apmērā, kas vēlāk samazināts līdz 25 tūkstošiem eiro.
Tātad, kad FKTK ziņots un lūgts pārbaudīt iespējamas tirgus manipulācijas un ļoti būtiskus pārkāpumus ar FKTK uzraugāmā uzņēmuma Olainfarm iekšējo informāciju, kur atkal figurē Kārlis Krastiņš, FKTK nekādas problēmas nesaskatīja – atšķirībā no Valsts policijas, kura ne pēc FKTK ziņojuma, bet pēc paša Olainfarm iniciatīvas saistībā ar notikušo veic izmeklēšanu kriminālprocesā. Taču tehniski nepareizi noformētas tabulas un saraksti FKTK ieskatā bijis tik nopietns pārkāpums, lai uzreiz piemērotu sodu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā tieši Olainfarm. Rezumējot ir secināma FKTK acu vairākkārtēja pievēršana attiecībā uz Kārļa Krastiņa rīcību.
Visu dara labi
Dienas saņemtās FKTK atbildes uz jautājumiem par FKTK iesaisti pārkāpumu, kas saistīti ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulāciju finanšu tirgos, izmeklēšanu, liek domāt, ka FKTK darbs šajā jomā ir aktīvs un nerimstošs. 2019.–2021. gadā no bankām un biržas vien FKTK ir saņēmusi 48 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai tirdzniecības rīkojumiem ar finanšu instrumentiem. Atbildot uz jautājumu par to, cik tad daudz gadījumos patiešām konstatēti pārkāpumi un piemēroti sodi saistībā ar šiem pārkāpumiem, FKTK sniegtā atbilde pārsteidz: "Līdz šim FKTK ir ierosinājusi vienu administratīvo lietu par tirgus manipulācijām, un FKTK padome pieņēma lēmumu izteikt publisko paziņojumu par vienas iesaistītās personas pieļauto Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu, bet otrai personai piemēroja naudas sodu – 1000 eiro. 2020. gadā trijos gadījumos FKTK nosūtīja ieguldītājiem aizrādījuma vēstules, norādot, ka to veiktajos darījumos ir saskatāmas tirgus manipulāciju pazīmes. Tika pieprasīts nekavējoties pārtraukt tādas darbības, kas var maldināt citus ieguldītājus par akciju cenu, pieprasījumu un piedāvājumu," liecina FKTK sniegtā atbilde.
Papildus FKTK norāda, ka "konkrētajos gadījumos FKTK veica virkni preventīvu pasākumu, novēršot pārkāpumus pēc būtības, kā arī ierosināja administratīvo pārkāpumu procesu". Ja no 48 gadījumiem administratīvā lieta tiek ierosināta un sods tiek piemērots vienā (!) gadījumā, jādomā, ka, vai nu bankas un birža mūsu valstī ir tik nekompetenti, ka regulāri ziņo FKTK par neesošiem vai izdomātiem pārkāpumiem, vai nu tomēr problēma slēpjas FKTK spējā vai, pareizāk, nespējā izmeklēt šos pārkāpumus. Pēc FKTK ieskatiem, tirgus uzraudzība esot pietiekama un efektīva, turklāt, kā norāda FKTK, "tā visu laiku tiek pilnveidota un uzlabota, ņemot vērā pieejamās iespējas, ko dod dažādi IT risinājumi un rīki".
Arī Finanšu ministrija (FM) atbildēs Dienai norādījusi, ka, pēc FM ieskatiem, 2021. gadā uzraudzība pār biržas uzņēmumu darbību kopumā ir bijusi efektīva un normatīvo aktu līmenī regulējums Latvijā ir pietiekams, lai būtu iespējams saukt personas pie likumā noteiktās atbildības.
Taču Olainfarm gadījums, kad vienas un tās pašas personas FKTK un Centrālā depozitārija (Nasdaq CSD) acu priekšā vairākkārt mēģināja atklāti īstenot biržā kotēta uzņēmuma reiderismu, parāda to, ka realitātē uzraudzība un reaģēšana uz pārkāpumiem, maigi izsakoties, nav bijusi efektīva. Cita starpā tieši neefektīvās uzraudzības dēļ Olainfarm 2021. gada oktobrī pieņēma lēmumu pamest biržu un no 2022. gada janvāra jau darbojas kā slēgtā akciju sabiedrība. Pirms Olainfarm biržu pametusi arī virkne citu biržā iepriekš ilgstoši kotētu uzņēmumu, tādi kā a/s Ventspils nafta, a/s Latvijas kuģniecība, a/s Grindex, a/s Rīgas farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Daļa no šiem uzņēmumiem nemaz nav slēpuši, ka iemesls šādam solim bijusi necaurskatāmā un neizprotamā biržas darbība, kā arī nepietiekamā emitentu uzraudzība.
Finanšu ministrija izvairīgi atbildēja uz Dienas jautājumu, vai apstāklī, ka privātie uzņēmumi pamet biržu, nav saskatāmas arī uzraudzības vai citas sistēmiskas problēmas, norādot, ka vērtējami esot katra uzņēmuma pieņemtie lēmumi atsevišķi. Jāsecina, ka tik daudzu uzņēmumu pēdējo gadu laikā pieņemtiem lēmumiem par biržas pamešanu tomēr varētu būt meklējami sistemātiski cēloņi valsts politikas un uzraudzības līmenī, kuri būtu jānoskaidro un jānovērš, ja Latvija kā valsts vispār grib saglabāt reālu, funkcionējošu biržu, kuras dalībnieki nav tikai pašai valstij piederoši uzņēmumi.
Agra Auces ēna pār FKTK
FKTK darbībā ir saskatāmas arī citas ar Olainfarm reiderismā iesaistītajiem saistītas dīvainības un nevēlēšanās saskatīt acīmredzamas problēmas. Tā Agris Auce, kurš, kā Diena jau vēstījusi, nemaz nav slēpis savu saistību ar reiderismā iesaistīto čehu kompāniju Black Duck Invest a.s., ne tikai uzdodas par "mazākuma akcionāru tiesību aizstāvi" kā Investoru un mazākuma akcionāru biedrības valdes loceklis, bet darbojas arī kādā citā maz zināmā biedrībā Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija, kuras juridiskā adrese ir arī Agrim Aucem piederošās kompānijas SIA A TurboC 4U juridiskā adrese. Un te nu pārsteigums – minētā biedrība ir reģistrēta FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kuram ir tiesības sniegt atzinumus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un citu saistīto personu zināšanām un prasmēm, kuras nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai.Turklāt biedrība ir arī FKTK izveidotās padomdevēja institūcijas – FKTK konsultatīvās padomes – dalībniece. Citiem vārdiem, Agris Auce kā biedrības dalībnieks ir tiesīgs gan konsultēt FKTK amatpersonas, gan vēl arī sniegt atzinumus par apdrošināšanas izplatītāju atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Atrašanās FKTK reģistrētajā biedrībā paver iespējas Agrim Aucem jau iepriekš zināt konfidenciālo, publiski neizziņoto FKTK padomes sēžu darba kārtību, kura tiek izsūtīta visiem FKTK konsultatīvās padomes dalībniekiem. Tātad jādomā, ka jautājumos par to, kas tiek lemts FKTK padomes sēdēs, tajā skaitā saistībā ar Olainfarm, Agris Auce bijis ļoti labi informēts un faktiski savu amatpersonas statusu biedrībā varējis izmantot arī privātajām vajadzībām.
FKTK ļauj turpināt Agrim Aucem ar biedrības starpniecību darboties konsultatīvajā padomē. Uz Dienas jautājumu par Agra Auces reputācijas jautājumu un dalību konsultatīvajā padomē FKTK norādīja: "FKTK nav tiesību un mandāta ietekmēt tirgus dalībnieku biedrību sastāvu un amatpersonu iecelšanu, FKTK un apdrošināšanas izplatītāju asociācijas pienākumu sadalījumu nosaka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums." Tātad FKTK apgalvo, ka neko nevarot ne ietekmēt, ne izmainīt. Tā nu Agris Auce var turpināt netraucēti darboties savā biedrībā, vērtēt citus apdrošinātājus un to reputāciju un turpināt saņemt informāciju par FKTK padomes sēžu, kurā tiek pieņemti teju visi nozīmīgākie ar FKTK darbu un uzraudzības jomām saistītie lēmumi, darba kārtību.
Atklāts paliek jautājums, vai Agra Auces dalība Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijā un FKTK ilgstošā nespēja rīkoties saistībā ar Agra Auces reputācijas problēmām nav izmantota kā izdevīgs un noderīgs aizsegs Olainfarm reideru shēmu atbalstīšanā. Rodas arī jautājums – vai tiešām no FKTK atbildes būtu jāsecina, ka jebkura persona ar visapšaubāmāko reputāciju un pagātni finanšu sfērā varētu kļūt par FKTK konsultantu kā konsultatīvās padomes dalībnieks un piedalīties FKTK sēdēs? Ja tā, tad tikpat labi par FKTK konsultantu, pievienojoties Agrim Aucem, varētu brīvi kļūt gan Kārlis Krastiņš, saistībā ar kura darbībām Olainfarm, kā Diena jau informējusi, tiek izmeklēti vismaz divi kriminālprocesi, vai arī to kredītiestāžu bijušie vadītāji, kuras savas banku licences zaudējušas.