Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Aviokompānijas vadība arī pauž uzskatu, ka "airBaltic" ir labi sagatavojusies, lai veiksmīgi refinansētu obligācijas pirms to termiņa beigām.

Tajā pašā laikā gada pārskatā arī atzīts, ka joprojām pastāv nenoteiktības par 2024.gada jūlijā atmaksājamo 200 miljonu eiro obligāciju pārfinansēšanu. Nenoteiktība ir saistīta ar parāda finansējuma apjomu, ko aviosabiedrība spēs piesaistīt 2024.gada pirmajā pusgadā, un ar to saistītajām izmaksām.

Pārskatā minēts, ka aviokompānija paralēli īsteno divus pārfinansēšanas virzienus: publisko un privāto parādu virzienu. Ja privātā parāda risinājums aviokompānijai būs pārāk dārgs, tā plāno veikt publisko parāda vērtspapīru emisiju ar mērķi pabeigt darījumu līdz 2024.gada aprīļa beigām.

"Aviokompānijai ir iespēja samazināt ar jauno finansējumu saistītās izmaksas, nodrošinot jauno parādu ar visiem tās neapgrūtinātajiem aktīviem. Turklāt tā pēta iespējas kā nodrošinājumu izmantot otrās ķīlas tiesības vai līdzīgas tiesības uz vairākām lidmašīnām un dzinējiem. Paredzams, ka šo lidaparātu un dzinēju tirgus vērtība pārsniegs pašreizējās saistības, tādējādi nodrošinot lielāku finansiālo nodrošinājumu parādam," skaidrots gada pārskatā.

Tāpat pārskatā minēts, ka aviosabiedrība ir arī sākusi sarunas ar akcionāriem, tostarp Latvijas valdību, lai izpētītu to gatavību līdztekus privātiem investoriem finansēt daļu jaunā parāda saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

"Ja kāda ārēja satricinājuma dēļ Eiropas Savienības augsta ienesīguma parādu tirgi kļūs "airBaltic" nepieejami 2024.gada pirmajā pusē, aviokompānija var meklēt parāda finansējumu no saviem akcionāriem, tostarp no Latvijas valdības," minēts gada pārskatā.

Tajā pašā laikā gada pārskatā arī pausts, ka, ņemot vērā aviokompānijas darbības rādītāju uzlabojumus, "airBaltic" valde uzskata, ka 2024.gada pirmajā pusgadā aviokompānijai būs pieejami privātā un/vai publiskā finansējuma avoti, un tādēļ pieņem, ka "airBaltic" spēs veiksmīgi refinansēt savas pašreizējās obligācijas un piesaistīt papildu finansējumu.

"airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs otrdien preses konferencē sacīja, ka "airBaltic" mērķis ir pabeigt sagatavošanās darbus pie obligāciju pārfinansēšanas aprīlī.

Viņš sacīja, ka patlaban sīkākas detaļas par obligāciju pārfinansēšanu uzņēmums nevar sniegt, jo "airBaltic" ar investoriem notiek dažādas diskusijas, un obligāciju pārfinansēšanas jautājums ir procesā.

"Kopumā "airBaltic" ir uz laba ceļa, un notiek labs progress. Mēs ticam, ka aprīlī būsim pabeiguši sagatavošanās darbus pie obligāciju jautājuma, un tad potenciāli varēsim atklāt vairāk," norādīja Jakovļevs.

Tāpat viņš sacīja, ka patlaban nevar apstiprināt nekādus datumus, bet, plānots, ka aprīlī būs gatava dokumentācija, lai dotos uz publiskā parādu tirgu vai privātā parādu tirgu.

Jakovļevs piebilda, ka nav pārliecināts, vai aprīlī arī sabiedrība uzzinās vairāk par obligāciju pārfinansēšanu, tomēr viņš pauda, ka tad kaut kādai informācijai vajadzētu kļūt zināmai.

Pašas kompānijas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"airBaltic" koncerna ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem pagājušajā gadā pieauga par 34,9%, sasniedzot 539,198 miljonus eiro, tostarp ieņēmumi no biļešu tirdzniecības palielinājās par 35,2%, sasniedzot 496,599 miljonus eiro, bet papildus ieņēmumi pieauga par 31,5% un bija 42,599 miljonu eiro apmērā. Savukārt koncerna ieņēmumu no lidmašīnu nomas pērn pieauga par 30,5%, sasniedzot 100,701 miljonu eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gadā aviokompānija turpināja virzību uz darbības atjaunošanu līdz pirms Covid-19 līmenim. Aviokompānija 2023.gadā pārvadāja 4,5 miljonus pasažieru, kas gan joprojām nesasniedza 2019.gada līmeni, kad tika pārvadāti pieci miljoni pasažieru.

"Tomēr, ņemot vērā austrumu tirgu slēgšanu un darbības traucējumus lidmašīnu pieejamības dēļ, vadība atveseļošanās tendenci vērtē ļoti pozitīvi," teikts vadības ziņojumā, prognozējot, ka 2024.gadā tiks pārsniegts 2019.gadā pārvadāto pasažieru skaits.

Vienlaikus gada pārskatā atzīmēts, ka 2023.gada 31.decembrī, tāpat kā 2022.gada 31.decembrī, "airBaltic" pašu kapitāls bija negatīvs, proti, pagājušā gada beigās aviokompānijas pašu kapitāls bija mīnus 47,889 miljoni eiro, bet 2022.gada beigās - mīnus 81,822 miljoni eiro. Tāpat aviokompānijas īstermiņa saistības pārsniedza īstermiņa aktīvus par gandrīz 377 miljoniem eiro.

Gada pārskatā arī minēts, ka, neraugoties uz izaicinājumiem operatīvajā darbībā, ko izraisīja tas, ka "Pratt & Whitney" dzinēji nebija pieejami pietiekamā daudzumā visas vasaras sezonas laikā, aviokompānijai izdevās sasniegt ieņēmumu prognozes, ko tā bija noteikusi 2023.gada sākumā. Pamatojoties uz lidojumu rezervāciju prognozēm un pieņemot, ka tirgus atveseļošanās pēc Covid-19 turpināsies arī 2023.gadā, aviosabiedrība aplēsa, ka 2023.gadā tās plānotie ieņēmumi būs no 650 miljoniem eiro līdz 700 miljoniem eiro.

Šobrīd aviokompānija ir noslēgusi lidmašīnu nomas (ACMI-out) līgumus par līdz 17 lidmašīnu nomu 2024.gadā, un paredzamie ieņēmumi tiek aplēsti aptuveni 129 miljonu eiro apmērā.

Gada pārskatā skaidrots, ka kopējo ieņēmumu pieaugums pozitīvi uzlabos pamatdarbības naudas plūsmu. Turklāt 2023.gadu aviokompānija noslēdza ar peļņu 33,8 miljonu eiro apmērā un peļņu 10,1 miljona eiro apmērā salīdzināmā izteiksmē, proti, atskaitot peļņu no valūtas kursu pārvērtēšanas 16,5 miljonu eiro apmērā un ienākumus no uzkrājumu juridiskiem strīdiem apvērses astoņu miljonu eiro apmērā un citiem ar darbību nesaistītiem vienreizējiem pasākumiem.

Aviokompānijas vadība sagaida, ka arī 2024.gadā "airBaltic" turpinās darboties ar peļņu.

Tajā pašā laikā gada pārskatā prognozēts, ka dzinēju trūkums turpināsies arī 2024.gadā, taču mazākā apmērā salīdzinājumā ar 2023.gadu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz aviokompānijas ienesīgumu.

Gada pārskatā arī atzīmēts, ka joprojām pastāv operatīvās darbības izaicinājumi, kas saistīti ar notiekošo karu Ukrainā, un tā radīto ietekmi uz pieprasījumu pēc ceļojumiem. Aizvien ir spēkā būtiski ceļošanas ierobežojumi, kas stājušies spēkā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Šo ierobežojumu dēļ "airBaltic" bija jāpārtrauc lidojumi uz Krieviju un Ukrainu un jāpārorientē kapacitāte uz citiem galamērķiem un uz lidmašīnu nomas darījumiem.

Aviokompānija arī pieņem, ka tuvākajā nākotnē Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas tirgi paliks slēgti, un attiecīgi ir pielāgojusi savu maršrutu tīklu, piebilsts gada pārskatā.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.