Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.
Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.
Graudus lielākoties pārvadā ar dzelzceļa palīdzību. Latvijas dzelzceļa pārvadājumu apjoms 2023. gadā jau samazinājies par 15-20%, salīdzinot ar 2022. gada apjoma – tas ir, līdz 13,3 miljoniem tonnu. Ja no šīs summas atskaita arī graudus, kas šobrīd veido vairāk nekā 20% no visām pārvadātajām kravām, kas ir virs 3miljoni tonnu, Latvijas dzelzceļš darbam principā būtu jāapstājas. Taču šobrīd uzņēmums nodrošina darbavietas 6-7 tūkstošiem cilvēku.
Kādreiz darbinieku skaits bija krietni lielāks. 2018. gadā koncernā bija nodarbināti 10,4 tūkstoši cilvēku. Pēc tam daudzus darbiniekus no Latvijas dzelzceļa atlaida. 2020. gadā Latvijas dzelzceļa darbinieku skaits bija 8539, savukārt 2021. gadā pēc 1388 cilvēku atlaišanas palika 7151.
Sankciju mērķis pašsaprotami ir Krievijas novājināšana. Ja Eiropas Savienība un jo īpaši Latvija tik tiešām vēlas vājināt agresorvalsti, jāveic absolūta blokāde (lauksaimniecības preču sankcionēšana visā pasaulē). Ja Latvija ierobežos graudu tranzītu, Krievija izmantos citus ceļus. Krievijas graudu eksportu uz Āfrikas valstīm atbalsta ANO. Svarīgi arī atcerēties, ka pa dzelzceļu tranzītā pārvadātie graudi nepaliek Latvijā, bet sasniedz citas valstis. Caur Eiropas valstīm tie nonāk nabadzīgās Āfrikas valstīs: Somālijā, Mali, Nigērijā.
Turklāt jāatceras, ka, neveicot graudu tranzītu caur Latviju, nauda paliks Krievijā, sekmējot agresorvalsts ostu ekonomiku un ļaujot darbināt kara mašīnu. Reģionā visstraujāk augošās ostas ir Visocka, Ustj Luga. Tajās ir moderni graudu pārkraušanas termināļi. Piemēram, Visockas termināļa jauda ir 4 miljoni tonnu gadā. Ja graudus nevedīs caur Latviju vai Eiropu – pelnīs Krievijas ostas. Graudi ne tuvu nav Krievijas ekonomikas veidotājs, lai agresorvalsts izjustu sekas no sankcijām, ir nepieciešama jau iepriekšminētā absolūtā blokāde, jo vairāk kā 70% Krievijas eksporta sastāda ogļūdeņraži (gāze, nafta u.c.).
Sankcijām pret Krieviju ir jābūt, taču arī jāsaprot, vai ieviešot tās pārāk drakoniskas, nevaram kaitēt paši sev. Graudi nav lielākā problēma – to nepiegādāšana Āfrikas kontinenta valstīm var novest daudzus cilvēkus badā un radīt jaunu migrācijas vilni Eiropā.