2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.
Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.
No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.
Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.
Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.
Viens no būtiskākajiem infrastruktūras projektiem, kurā tiks ieguldīta gandrīz puse no kopējā šim gadam paredzētā investīciju apjoma, ir satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve.
Šī projekta īstenošana nodrošinās ar autotransportu pārvadāto kravu kustību uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā videi saudzīgāk - novirzot kravu pārvadājumus tālāk prom no pilsētas centra, saīsinot kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazinot iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju pilsētā un ostas apkaimju tuvumā.
Pārvada būvdarbus paredzēts noslēgt līdz 2023.gada beigām.
Tāpat šogad tiks sākta dzelzceļa tilta uz Kundziņsalu Uriekstes ielā projektēšana un pārbūve. Šos būvdarbus paredzēts noslēgt līdz 2023.gada vidum.
Notiks darbi arī pie Daugavgrīvas pludmales krasta stiprinājuma jeb BKRR dambja sakārtošanas, kas ir turpinājums 2020.gadā jau paveiktajiem nostiprināšanas darbiem.
Osta aktīvi strādā, meklējot grantu piesaistes iespējas ES fondu portfeļos, lai varētu veikt būtiskus kopējās hidroinfrastruktūras uzlabojumus.
Šogad plānots sākt darbu pie jūras vārtu - Rietumu un Austrumu molu pārbūves tehniskās dokumentācijas izstrādes. Šis projekts ir sagatavots un pieteikts Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) programmā.
Plānots no 2022.gada pavasara līdz 2023.gada pavasarim paveikt būvprojektu izstrādi, un finansējuma piešķiršanas gadījumā būvniecības process tiks veikts no 2023 līdz 2025.gadam.
Turpināsies darbs arī pie Spilves teritorijas attīstības. Rīgas brīvostas pārvaldes izveidotā darba grupa, piesaistot ekspertus izvērtējusi 450 hektārus plašo Spilves teritoriju. Ir veikta ekonomiskā priekšizpēte, teritorija sadalīta četrās attīstības zonās.
Šogad plānots aktīvs darbs pie A teritorijas 78 hektāru platībā perspektīvās attīstības, tostarp izstrādājot teritorijas lokālplānojumu un precizējot iespējamos biznesa modeļus.
Ir plānotas sarunas ar potenciālajiem investoriem un operatoriem, vērtējot gan ES fondu, gan privātā finansējuma piesaistes iespējas, tai skaitā konsultācijas ar Eiropas Investīciju banku.
2022.gadā turpināsies iesāktais darbs arī projektā "Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana EST-LAT 177". Ar tā palīdzību tiek uzlabota vairāku Rīgas jahtu ostas infrastruktūra, tā padarot galvaspilsētas jahtu ostas pieejamākas un pievilcīgākas gan vietējiem, gan ārvalstu burāšanas entuziastiem.
Plānots darbs arī pie jauna, mūsdienīga pasažieru termināla projekta attīstības projekta ieceres, kas nākotnē sekmētu aktīvāku kruīza kuģu un prāmju satiksmi caur Rīgas ostu, attiecīgi palielinātu arī kuģu pasažieru skaitu Rīgā.
Rīgas brīvostas pārvalde šī projekta ietvaros uzsākusi piestātnes Eksporta ostā būvprojekta izstrādi, iecerēta arī ārējā finansējuma piesaiste izpētes darbiem alternatīvas elektropieslēguma uzstādīšanai kruīza un citiem pasažieru kuģiem.
Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, Rīgas brīvostas pārvalde paredz attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 21,499 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,3% mazāk nekā 2020.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.
Visvairāk ostā 2021.gadā pārkrautas beramkravas - 12,024 miljoni tonnu, kas ir par 11,2% mazāk nekā 2020.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,205 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 2,7%, bet lejamkravas pārkrautas 2,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 17,9%.
Konteinerizētās kravas pagājušajā gadā Rīgas ostā pārkrautas 4,234 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2020.gadā, veidojot 19,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 19,6%).
Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 2,795 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 13% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, bet kokmateriāli pārkrauti 2,591 miljona tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 17,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un veidoja 12% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.
Koksnes granulas 2021.gadā Rīgas ostā pārkrautas 2,261 miljona tonnu apmērā, uzrādot pieaugumu par 8,3%, bet naftas produkti pārkrauti 2,174 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā gadu iepriekš.
Vienlaikus ogles pagājušajā gadā Rīgas ostā pārkrautas 1,119 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 58,2% mazāk nekā 2020.gadā, un veidoja 5,2% no kopumā pārkrautajām kravām (2020.gadā - 11,3%, 2019.gadā - 31,6%).
2020.gadā Rīgas ostā pārkrāva kopumā 23,712 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,6% mazāk nekā gadu iepriekš.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.