Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.
Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.
Otra labojamā kļūda, pēc viņa paustā, ir otrreizējā tirgus darījumu aplikšana ar dubulto PVN, kas, auto tirgotāju ieskatā, ir pilnīgi neloģiski.
Reaģējot uz automobiļu cenu sadārdzinājumu pasaulē, nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp Auto asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Finanšu nozares asociācija ir lūguši pārskatīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto reprezentatīvā automobiļa slieksni. Grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā mērķis ir palielināt noteikto reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez PVN.
Savukārt likumprojektā ietvertie pārejas noteikumi paredz, ka piedāvātās izmaiņas attiecībā uz reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni 75 000 eiro bez PVN apmērā ir piemērojamas attiecībā uz turpmāk iegādātajiem automobiļiem, proti, auto, kas iegādāti no 2023.gada 1.jūlija.
Likumprojekta normas paredz samazināt nodokļu slogu saimnieciskās darbības veicējiem - uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem.
Lai radītu kompensējošo mehānismu likumprojekta fiskālajai ietekmei, vienlaikus ir izstrādāts un tiek virzīti grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Tajā teikts, ka ir nepieciešams pārskatīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) piemērošanas principu un likmes.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka princips, piemērojot UVTN likmi vieglajiem transportlīdzekļiem kā atsauces radītāju ņemot tikai automobiļa motora tilpumu, ir šī brīža situācijai neatbilstošs, jo, ņemot vērā iekšdedzes motoru tehnisko attīstību, ir sasniegti augstāki motora maksimālās jauda rādītāji pret to motoru tilpumu. Līdz ar to ir pamatoti pārskatīt UVTN noteikšanas principu un nodokļa likmes noteikt nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma, bet ņemot vērā transportlīdzekļa motora maksimālo jaudu kilovatos (kW).
Attiecībā uz ārēji lādējamiem hibrīda automobiļiem (PHEV) UVTN likme pašlaik tiek noteikta tikai ņemot vērā tā iekšdedzes dzinēja tilpumu, lai gan, tos izmantojot pilsētas satiksmē, var būtiski samazināt degvielas patēriņu un CO2 emisijas. Līdz ar to minētajiem automobiļiem ir jārod labvēlīgāks UVTN piemērošanas režīms, salīdzinot ar citiem vieglajiem transportlīdzekļiem, kurus darbina tikai ar iekšdedzes motoru, pausts anotācijā.
UVTN likmes pēc motora maksimālas jaudas ir paredzēts noteikt tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada 1.janvāra. Pārējiem transportlīdzekļiem ir paredzēts noteikt nemainīgu likmi - 60 eiro mēnesī.
Savukārt automobiļiem, kuri kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no automobilī glabātās elektroenerģijas (elektroautomobiļi), UVTN likmi plānots noteikt 15 eiro apmērā mēnesī.
Likumprojektu autori norāda, ka paredzētās UVTN likmju izmaiņas kompensēs negatīvo efektu attiecībā uz UIN, kā arī PVN ieņēmumiem un kopsummā radīs pozitīvu fiskālo efektu 2023.gadā 1,7 miljonu eiro apmērā, 2024. un 2025.gadā 3,5 miljonus eiro katru gadu.