Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Zināmā mērā to var saprast, jo gada intensīvākā iepirkšanas sezonas daļa ir vien priekšā (laiks pirms Ziemassvētkiem). Piemēram, Losandželosas ostā, lai tiktu tajā iekšā, sastrēguma šobrīd stāvot 80 kuģi, kur pirms mēneša tie esot bijuši aptuveni 60, ko arī varēja uzskatīt par ļoti lielu skaitli. Ar satelītu palīdzību apkopotie dati liecina, kuģu sastrēgumi palielinājušies arī lielajās Eiropas un Āzijas ostās.

“Ostas nestrādā tik raiti, kā gribētos un mums ir grūtības izkraut konteinerus tik ātri, kā to gribētos. Ir grūti redzēt, kad šī situācija varētu uzlaboties. Mūsu klienti saskaras ar superaugstu patērētāju pieprasījumu. Papildu tam – tiem ir ļoti zemi preču uzkrājumi,” aktuālo situāciju apraksta minētā uzņēmuma – lielākās pasaules konteineru pārvadāšanas kompānijas – vadība. Tā vēl piebilst, ka grūtības ir šīs preces sadalīt un pārvietot arī pēc tam, kad tās ir nonākušas uz sauszemes, jo daudzviet deficīts esot kravas automašīnu vadītāji. Rezultātā konteineru sastrēgums ir dubults – gan jūrā, gan pēc tam uz sauszemes.

“Problēma nav gluži tā, ka nebūtu pietiekama kuģu kapacitāte. Tā ir saistīta ar to, ka šī kapacitāte tiek izlietota, lai gaidītu ārpus ostām. Mums nepieciešams atrasināt darba daļas problēmu ostās, lai piegāžu ķēžu situācija uzlabotos,” turpina Maersk.

Pieprasījums pēc izejvielām un precēm līdz ar e-komercijas uzplaukumu pandēmijas laikā ir ļoti liels, un šajā pašā laikā ir vērojams konteineru deficīts un sastrēgumi ostās.

Vēl būtisks faktors ir arī tas, ka pie pandēmijas neskaidrības daudzi uzņēmumi centušies atjaunot savus krājumus un ir zināma gribēšana šos krājumus uzturēt lielus, apdrošinoties pret nākotnes neskaidrību, kas var apdraudēt daudzmaz normālu biznesa darbību.

Situācija saasina arī darbinieku trūkums un kādu darbu pārtraukšana, piemēram, Covid-19 vīrusa izplatīšanās rezultātā. Faktiski pandēmija nozīmējusi, ka ierobežojumu rezultātā sarukusi globālā preču pārvietošanas un sadales kapacitāte. Bieži tiek prasītas arī augstākas maskas par šo preču pārvadāšanu un attiecīgu uzturēšanu, kas kādam vienmēr ir jāsedz. Vajadzīgajā apmērā vajadzīgajās vietās trūkst arī paši konteineri.

Dažiem rekordpeļņa

Jāteic, ka pašām kuģniecības kompānijām peļņas ziņā šie laiki ir bijuši vairāk nekā izcili. Tā paša A.P. Moeller-Maersk peļņa iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 5,44 miljardus ASV dolārus, kas bija piecas reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pagājušais ceturksnis šim uzņēmumam nopelnītā ziņā tādējādi bija pats labākais tā 117 gadu vēsturē. Maersk arī atklāja, ka tērēs vienu miljardu ASV dolārus, lai turpinātu attīstīt savu gaisa pārvadājumu biznesu. Uzņēmuma vadība arī lēš, ka tikpat veiksmīgs kompānijai būs arī šā gada ceturtais un nākamā gada pirmais ceturksnis.

Jānorāda, ka arī ierindas cilvēkiem, kas mēģina darboties akciju tirgū, ir iespēja gūt labumu no šādas pārvadātāju rekordpeļņas. Maersk akcijas cena Kopenhāgenas biržā kopš pandēmijas sākuma ir teju četrkāršojusies. Savukārt šogad Maersk akcijas cena ir pieaugusi aptuveni uz pusi. Protams, pieaugums ir bijis tik dāsns, ka pastāv risks ielēkt iekšā aizejošā vilcienā.

Piemēram, Bloomberg visu notiekošo raksturo kā lielāko pasaules ekonomikas attapšanos sastrēgumā vēsturē. Iztrūkstot, piemēram, nepieciešamajām detaļām, daudzviet tiek samazināti ražošanas plāni. Savukārt tas, pieprasījumam joprojām esot ļoti lielām (un Rietumvalstu patērētāju uzkrātajām summām augot), vien var paspilgtināt cenu pieaugumu.

Minētā medija eksperti norāda, ka arī pasaules centrālās bankas sāk atkāpties no vēl nesen solītā, ka inflācijas kāpums ir pārejošs.

Vairākas centrālās bankas Rietumvalstīs jau palielina likmes, lai gan galvenā uzmanība ir uz to, ko darīs smagsvari – ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka. Likmju kāpums var spēlēt pretī ekonomikas izaugsmei un, iespējams, likt nolaist gaisu uzblīdušajai akciju un potenciāli arī nekustamā īpašuma cenai. Tā var arī izrādīties kļūda, ja izaugsme, no dienas kārtības izņemot rekordzemas procentlikmes un naudas drukāšanu, tiek sabremzēta pārāk strauji.

No pasaules lielākajiem ražotājiem vienas no redzamākajām problēmām, šķiet, ir autoražotājiem. Piemēram, Toyota savu spēkratu ražošanu septembrī apcirpusi vairāk nekā uz trešdaļu. Šī pandēmija pamatus zem kājām izrāvusi “just in time” loģistikas sistēmai, kuru lepni bija adaptējusi tā pati autoražošanas nozare. Tā pēc savas būtības paredz, ka izejvielas uzņēmums no piegādātājiem saņem līdz ar ražošanas procesa grafiku. Tas savukārt ļauj darboties efektīvāk – ietaupīt uz uzglabāšanas izdevumiem, un vieglāk pamainīt produktu ražošanu.

Arī Amazon.com vadība norādījusi, ka augošas izmaksas var apēst visu kompānijas ceturtā ceturkšņa peļņu. Savukārt Apple teikusi, ka fiziska nespēja apmierināt patērētāju lielo pieprasījumu tai iepriekšējā ceturksnī izmaksājusi sešus miljardus negūtu ieņēmumu.

Jau ziņots, ka pandēmija un tās traucējumi var būt arguments, lai jau laicīgi veidotu pamatīgus vajadzīgo izejvielu un kādu šādu detaļu uzkrājumus, lai būtu zināma neatkarība no kādām piegāžu problēmām vai “melnā gulbja” notikumiem. Tas nozīmē papildu pieprasījumu pēc noliktavu platībām un attiecīgi šādu izmaksu palielināšanos. Jeb notiek izmisīga atgriešanās pie “katram gadījumam” (just in case) modeļa. Tas gan ir arī dārgāks pasākums un arī var būt viens no faktoriem, kas balsīs augtāku inflāciju.