2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.
Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.
Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.
Straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša. Tā rezultātā ražojošo nozaru izlaide otrajā ceturksnī ir augusi par 6,7 %, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide - par 11 %.
"Šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Tas ir būtiski jo, neskatoties uz COVID-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021. gadā ir pieaudzis no 3,7 % līdz aptuveni 9 %, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro," akcentē M.Āboliņš.
Viņš arī piebilst, ka diemžēl COVID-19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no COVID-19 iepriekšējiem viļņiem.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka gada sākums kopumā bija labāks par gaidīto, turpretim gada otrajā pusē aktivitātes kāpums uz brīdi var piebremzēties. "29. jūlijā, ir publiskoti jaunākie patērētāju un nozaru noskaņojuma indeksi, tajos ieskanas piesardzības notis. Dažādu nozaru uzņēmēju noskaņojuma indeksi ir skalas saulainajā pusē. Taču jūlijā ir krasi pasliktinājies patērētāju noskaņojums, tai skaitā ekonomiskās situācijas prognozes ir sliktākas nekā februārī. Ja ES kopumā optimisms jūlijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, tad Latvijā tas ir knapi virs vēsturiski vidējā, turklāt kopš jūnija ir ievērojami samazinājies," norāda ekonomists.
Mājsaimniecību bažām var saskatīt divus izskaidrojumus. Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa Delta variants atstās ekonomiku neskartu, teic P.Strautiņš.
Cits bažu iemesls – paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. "Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko ievērojamam samazinājumam pērn, mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata. Ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomus palielināt darbinieku skaitu, šķiet, ka viņi tomēr zina labāk, kas patiesībā notiks," saka P.Strautiņš.
Svarīgs signāls par ekonomisko aktivitāti tuvākajā laikā ir sarūkošie nodomi veikt lielus pirkumus, tai skaitā auto. Tāpēc sagaidāms, ka patēriņa kāpums turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm. Cilvēku vēlme tērēt izveidotos papildu uzkrājumus acīmredzot nav liela, papildu rezerves galvenokārt ir cilvēkiem, kuru ienākumi ir labi un vajadzības ir visumā apmierinātas. Ekonomikas izaugsmē patēriņš un mājokļu tirgus vēl kādu laiku spēlēs mazāku lomu nekā kaimiņvalstīs.
Tas ietekmēs IKP datus, bet ne tas ir svarīgākais. Svarīgi ir neatpalikt eksporta pieaugumā un citos ilglaicīgu izaugsmi virzošajos faktoros. Piesardzība patēriņā drīzāk ir labvēlīga eksporta nozarēm, jo netiek tik ļoti karsēts darba tirgus. Tāpat patērētāju piesardzība var palīdzēt mazināt bažas, ka nelīdzsvarotu attīstību veicinās gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju vilnis, kas būs patiešām varens. ES naudas plūsmas augs no vidēji 700 miljoniem eiro iepriekšējos trīs gados, līdz apmēram pusotram miljardam 2024. gadā, turklāt šajā summā vēl nav ieskaitīta lielākā daļa Rail Baltica investīciju, kuras vēl nevar precīzi ieplānot. Turklāt nav šaubu, ka valsts ieguldījumi veicinās arī privāto aktivitāti. Uzlabojot infrastruktūru, tiks radīti priekšnosacījumi ieguldījumiem gan eksporta nozaru ražošanas jaudās, gan mājokļos.
