Jaunākais izdevums

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors

10.40 – 11.05 Latvijas uzņēmuma pienākumi un atbildība kara apstākļos (Par a/s “Latvijas Finieris” reakciju un darbībām, Krievijai uzsākot plašu iebrukumu Ukrainā 24. 02. 2022. ).

Uldis Biķis, AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs

11.05 – 11.30 Meža īpašnieku un valsts sadarbības pieredze resursu pārvaldībā Eiropas Savienībā

Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore

2. SESIJA ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS ( ZIZIMM ) SEKTORS, TĀ PERSPEKTĪVAS LAIKA PERIODĀ LĪDZ 2030 – PAREIZU INSTRUMENTU IZVĒLES VARIANTI

11.30 – 11.55 Enerģētiskā neatkarība ir resursu dažādība

Jurģis Miezainis, LMSP/Laflora enerģētikas politikas eksperts

11.55 – 12.20 Koksnes nozīme Latvijas bioekonomikas attīstība

Andrejs Domkins, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors

12.20 – 12.45 Stādu audzēšanas izaicinājumi Eiropas regulu krustugunīs

Dr. Geol Ilze Ozola, Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle

12.45 – 13.45 Pusdienu pārtraukums

3. SESIJA KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANAS PLĀNI ZEMES IZMANTOŠANAS SEKTORĀ – BALTIJAS JŪRAS VALSTU SKATĪJUMS RESURSU ILGTSPĒJAS KONTEKSTĀ

13.45 – 14.10 Eiropas Savienības un Latvijas Republikas klimata politika, mērķi, uzdevumi, risinājumi

Dr. Dagnis Dubrovskis, VARAM Valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos

14.10 – 14.35 The Climate Challenge and Possible Roles for LULUCF (Klimata pārmaiņas un iespējamās ZIZIMM sektora lomas tajā)

David Ellison, PhD, Senior Researcher at Swedish University of Agricultural Sciences (SLU)

14.35 – 15.00 Towards implementation of the European Green Deal policies: challenges for the Nordic Forest sector (Ziemeļvalstu meža nozares iespējas un problēmas, ieviešot ES zaļā kursa politiku)

Maria Pohjala, Policy Advisor at Confederation of European Forest Owners (CEPF)

15.00 – 15.25 Forest resources in Central Europe for regional and global markets – a case study from Poland (Meža resursi Centrāleiropā reģionālajiem un globālajiem tirgiem – Polijas piemērs)

Prof. Dr. hab. Piotr S. Mederski, Poznań University of Life Sciences (Polija)

15.25 – 15.45 Kafijas pauze

4. SESIJA FINANŠU INSTITŪCIJU ILGTSPĒJAS NOSACĪJUMI MEŽA UN SAISTĪTO NOZARU ATTĪSTĪBAI

15.45 – 16.05 Finanšu nozares redzējums pārejas posmā uz klimatneitralitāti

Edijs Kupčs, Swedbank Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs

16.05. – 16.30 Ilgtspējīga finansēšana banku skatījumā

Māris Saulājs, SEB Finanšu konsultāciju vadītājs

16.30. – 16.55 Ģeopolitiskais apskats: Sarežģīta ziema un izaicinājumi ilgtermiņā

Māris Saulājs, SEB Finanšu konsultāciju vadītājs

16.55 – 17.30 PANEĻDISKUSIJA Eiropas vides politikas prasības un reālās situācijas analīze – “winter is coming…”

Moderators: Izdevniecības “Dienas bizness” žurnālists Māris Ķirsons. Piedalās banku un zinātnes nozares pārstāvji

17.30 Konferences noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv,17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA,19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa,24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā,01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzīst par atbilstošu Satversmei, bet maksas apmēru - nē

LETA,02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes un dzīvokļu īpašniekiem vienots redzējums piespiedu dalītā īpašuma jautājumā

Db.lv,14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons,28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena,15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai cena ir svarīgāka par ilgtspēju?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā sektora iepirkumos, tostarp kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā.

Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt, ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja. Tieši ilgtspēja kļūst par aizvien svarīgāku iepirkumu komponenti, domājot ne tikai par IT risinājumu ietekmi uz vidi, bet arī par iespējām attiecīgo sistēmu izmantot ilgtermiņā, netērējot lielus budžeta līdzekļus par uzturēšanu un pilnveidošanu. Zaļās komponentes iekļaušana infrastruktūras un programmatūras izstrādes iepirkumos kļūst arvien izplatītāka gan publiskajā, gan privātajā sektorā visā pasaulē. Šīs prakses mērķis ir samazināt izstrādes un ekspluatācijas ietekmi uz vidi, veicinot energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Meža nozare var būt universālais kareivis

Māris Ķirsons,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā pienācis laiks mērķtiecīgi vadīt klimata politiku

Jānis Kauliņš, EY Partneris Baltijas valstīs,28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, saspīlējums enerģētikas tirgū un inflācijas izaicinājumi ir atvirzījuši klimata jautājumus otrajā vai pat trešajā plānā. Arī ANO COP27 klimata konference pelna vien mērenu sabiedrības uzmanību.

Taču nav šaubu, ka šī situācija ir īstermiņa – klimats atgriezīsies dienaskārtības pirmajās rindās, jo tieši šis, līdz ar valsts drošības situāciju, ir mūsu paaudzes eksistenciāls izaicinājums. Tam būs vajadzīgi risinājumi un arī Latvijai ir vērts mērķtiecīgāk vadīt klimata politiku, jo jāņem vērā, ka tieši ilgtspējas izaicinājumiem – nevis otrādi - jau tuvākajā dekādē tiks pakārtoti citi attīstības jautājumi – izaugsme, labklājības izpratne, izglītība, enerģētika.

Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru

Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030.gadam ar nākamo atskaites punktu 2024.gadā, līdz kuram brīdim ir jāveic plāna aktualizāciju un jāiesniedz pārskatīto plānu Eiropas komisijai. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) zināmā mērā ir sabiedrības spogulis - kādas attiecības ir sabiedrībai ar VID, tādas arī ir sabiedrībai ar valsti, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka līdz šim ir gājis visādi, tomēr sabiedrības un VID attiecības ir stabilizējušās. Tāpat arī "VID pēdējos gados ir ticis prom no korupcijas ēnas, kas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs pasākumā sacīja, ka VID pirmajā darbības gadā - 1993.gadā - nodokļos iekasēti aptuveni 0,5 miljardi eiro, kamēr nākamajos gados jau 14 miljardi eiro, "kas ir milzīga pārmaiņa".

"Šajos 30 gados esam nonākuši pie vienas no modernākajām valsts institūcijām, kas ir tehnoloģiski attīstīta, kas arī sniedz adekvātu darba rezultātu" sacīja Ašeradens.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka lielais sasniegums, kas redzams 30 gadu laikā, ir iekasētie nodokļi, tāpat arī ir labi sasniegumi identificējot PVN shēmas. Tāpat arī muitas strādā adekvāti.

Komentāri

Pievienot komentāru