Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.
Nevis ģimene, bet sporta komanda
"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.
“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.
Nutrameg savu A komandu veido no spēlētājiem, kam piemīt četras pamatvērtības, ko jebkurš cilvēks var iemantot vai nu personīgo izvēļu rezultātā, vai ar skolas, iepriekšējo kolēģu un studiju biedru palīdzību.
1. Nutrameg komandā katrs sevi redz kā īpašnieku
Labs darbinieks nekad nedomā, kā izdarīt pa prātam vadītājam, bet gan – kā nest vērtību uzņēmumam. Viņš apzinās, ka par savu darbu ir visinformētākais un atbildīgākais cilvēks un ka viņam ar saviem lēmumiem un darbībām ir jārada šī pievienotā vērtība. “Mūsu uzņēmumā galīgo lēmumu pieņem tas, kurš, tēlaini runājot, tajā brīdī ir “ar bumbu pie groza”, kurš redz reālo situāciju un var izvērtēt, metam iekšā, izdarām māņkustību vai dodam piespēli citam spēlētājam,” saka Kristofs Blaus. “Jā, darbinieks būs atbildīgs par savu lēmumu, bet ir pienākums nepiekrist un nepaklausīt savam vadītājam, ja redzi, ka konkrētajā situācijā lielāku vērtību uzņēmumam dos kaut kas cits, nekā ierosinājis vadītājs. Labs darbinieks uztver vadītāja norādījumus ar veselīgu skepsi un vienmēr padomā, vai tas ir labākais, ko te varēja izdomāt. Varbūt, būdams dziļāk iekšā problēmā, viņš var atrast jaudīgāku risinājumu. Ja pretī ir labs vadītājs, viņš šādu "nepaklausīgo" darbinieku ļoti novērtēs. Protams, tam jānotiek komunikācijā, nevis kā regulāriem post factum pārsteigumiem, bet tomēr tam jānotiek.”
2. Sistēmiska domāšana
Otra būtiska īpašība, kas piemīt izcilam darbiniekam, ir spēja sistēmiski redzēt un analizēt problēmas, nevis koncentrēties uz vienu šauru gadījumu, ko atrisināt un aizmirst. “Nutrameg strādā ar miljoniem cilvēku, kas runā 35 valodās, dzīvo 150 valstīs, ēd katrs kaut ko citu un dzīvo dažādas dzīves. Un pēkšņi izrādās, ka vienam no viņiem kaut kas negaršo, bet viņš nav sapratis, ka var savu ēdienu uztura plānā pats nomainīt. Mēs, protams, varētu atrisināt problēmu, aizsūtot viņam citu recepti, taču sistēmiska domāšana nozīmē atrast tādu risinājumu, lai šāda problēma neatkārtotos, un ne tikai viņam, bet arī pārējiem miljoniem lietotāju. Tātad mums ir jāizanalizē, cik daudzi vēl nesaprot to pašu, jāizdomā, kāpēc viņi to nav sapratuši un kāpēc mēs šādu problēmu neesam pamanījuši jau pagājušajā nedēļā, un jānolemj, kā to atrisināt, lai tas vispār vairs neatkārtotos. Sistēmiska domāšana nozīmē jebkuru problēmu vai iespēju pārvērst par regulāru, atkārtojamu procesu, kas ir tik pareizi uzbūvēts, ka māk pats sevi uzlabot, monitorēt utt. Ļoti daudzi uzņēmumi nekad neizaug īsti lieli, jo to komandas ir orientētas uz ātru, tūlītēju risinājumu, bet ar to arī viss beidzas, un uzņēmums ātri risina vienu un to pašu problēmu katru otro dienu, nekad nepaceļoties nākamajā līmenī, kur šāda problēma vispār nerodas,” skaidro Kristofs Blaus.Kā lielisku lasāmvielu par šo tēmu viņš iesaka sistēmiskās domāšanas “Bībeli” – Ērika Rīza grāmatu The Lean Startup: “Autors runā par to, ka bizness – tas nav nopelnīt 1 vai 10 miljonus. Par biznesu var runāt tikai tad, kad ir uzbūvēts process, kas ģenerē ienākumus un turklāt ir tik pareizi uzbūvēts, ka spēj sevi replicēt, atkļūdot, uzlabot, audzē vērtību, ātrumu, kvalitāti kļūst arvien ienesīgāks. Arī mēs ļoti uzmanāmies no tādiem darbiniekiem, kuri tā vietā, lai domātu par to, kāds būs mūsu uzņēmums pēc gada, rūpējas, kā nokopt šodien uzdoto un rīt visu sākt no jauna.”
3. Vēlme vienmēr mācīties
Domāšanas veidu lielā mērā veido izglītība – ko esi mācījies un ar ko kopā. “Daudzas skolas piedāvā apgūt vienas un tās pašas zināšanas un prasmes, taču katrai ir cits līmenis – gan mācību kvalitāte, gan kursabiedri un pasniedzēji, tie cilvēki, ar kuriem kopā students pavada vairākus savas dzīves gadus. Ir nozīme tam, vai tās ir viduvējības apšaubāmas kvalitātes koledžā, vai izcilnieki nacionālā mērogā, kas studē valsts labākajās augstskolās un starptautisku augstskolu vietējās filiālēs, vai pasaules līmeņa spožākie prāti, kurus var satikt Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un tamlīdzīgās pasaules elites izglītības iestādēs. Tas ietekmē veidu, kā cilvēks iemācās risināt problēmas un nonākt pie pozitīva iznākuma,” stāsta Kristofs Blaus. Tāpēc nepārtraukta mācīšanās, visam jaunajam atvērts prāts un vēlme vienmēr apgūt ko jaunu ir īpašības, kas piemīt patiešām izciliem darbiniekiem, spriež uzņēmējs: “Ir ļoti svarīgi lasīt grāmatas, apmeklēt konferences vai kā citādi nemitīgi mācīties un augt savā jomā. Ja tas nenotiek – smadzenes "aizaug" ar ikdienu, cilvēku sāk pārāk ietekmēt darba vides problēmas, izplēn skatījums par to, kā uzbūvēt procesus veiksmīgāk. Nutrameg komandā ļoti veicinām grāmatu lasīšanu, piemēram, mums pašlaik topā ir Bena Horovica The Hard Thing About Hard Things. Un tie, kas vēlas mācīties un vēlas finansiālu atbalstu, to vienmēr arī saņem. Pašlaik veicam iekšējo pētījumu, kā progresē alga tiem, kas lasa, salīdzinājumā ar tiem, kuri to nedara. Un atklājas, ka daži cilvēki gada laikā savu algu teju divkāršojuši. Tas biežāk nekā retāk arī korelē ar izlasīto un apgūto. Grāmatas un apmācības tiešām ļāvušas kļūt par vērtīgākiem profesionāļiem un pienest lielāku vērtību uzņēmumam.”
4. Brutāls godīgums un spēja strādāt komandā
Kristofs Blaus atzīst – tikai tad, kad neviens nemēģina izskatīties labāks, nekā ir patiesībā, kad kolēģi apzinās, ka nav nevainojami, taču ir atklāti viens ar otru un atzīst, ka kaut ko nemāk vai nesaprot, veidojas forša darba vide un lieliska komanda.
“Ir pilnīgi garām skatīties uz viņiem kā uz draudu, kas pamanīs kļūdas tavā projektā. Jābūt tieši otrādi – apkārtējie jāuztver kā vērtīgs papildu resurss, kas, cerams, ieraudzīs visu, ko uzlabot! Labs darbinieks nekad “nesēž virsū” saviem procesiem, lai justos tā, ka “neviens bez manis neko nesaprot, tāpēc par savu darbavietu varu būt drošs” – tādus Nutrameg neturam. Labs cilvēks strādā tik caurspīdīgi, lai ikviens nepieciešamības gadījumā varētu saprast, ko viņš dara, palīdzēt, atbalstīt, pārņemt kādas funkcijas. Vislabākie vadītāji ir tie, kas savu darbu organizē tā, lai darbs varētu notikt arī bez viņiem. Bet tam ir vajadzīgs brutāls godīgums un uzticēšanās pašam sev, pārliecība, ka visu esi darījis pēc labākās sirdsapziņas un nav, par ko kaunēties,” ir pārliecināts Kristofs Blaus un par šo tēmu iesaka Ērinas Meijeres un Rīda Heistingsa bestselleru No Rules Rules: Netflix and the Culture of Reinvention.
