Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.
Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.
Roku rokā ar akcijām
Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.
Vēl vairāki "Bloomberg" aptaujātie eksperti piebilst – daži šajā tirgū pēc nesenās trīs mēnešu konsolidācijas saskatījuši atlaides. Vēl septembra sākumā zelta cena bija iespējusi uzrausties līdz 1560 ASV dolāriem par unci.
Zelta cena šogad lielā mērā gājusi roku rokā ar akciju cenu palielināšanos. Tas ir pretēji tām teorijām un stratēģijām, kas paredz, ka šī dārgmetāla cenai būtu jāpieaug tad, kad palielinās riski un otrādāk (zelts bieži tiek izcelts kā drošais patvērums, par kuru investori atceras tad, kad pie apvāršņa savilkušies negaisa mākoņi).
"Pēc tik spēcīga gada, kur daudzu populārāko riska aktīvu cenu pieaugums mērāms ar divciparu skaitli (procentuālā pieauguma ziņā), šis, iespējams, ir labs brīdis, lai nedaudz "paspēlētu arī aizsardzībā". Sevišķi, ja vērtē to, ka zelts tiek tirgots ar nelielu atlaidi, ja salīdzina ar situāciju, kāda tā bija pirms pāris mēnešiem. Šis ir labs brīdis, lai, pērkot zeltu, hedžētos pēc ļoti spēcīgā akciju indeksu pieauguma," klāsta ASV finanšu uzņēmuma "XM" analītiķi.
Būtībā daudzi norāda, ka zelta cenu virs ūdens palīdz noturēt bažas, ka akciju tirgū ballīte mūžīga nebūs. Sevišķi, ja arī ekonomika uzrādīs pārliecinošākas sabremzēšanās pazīmes. Tāpat zeltam par labu var nākt noturīgāks ASV dolāra cenas sagurums (to daudzi prognozē jau ilgi).
Valdot šādam fonam, arī ASV investīciju bankas Goldman Sachs analītiķi izteikušies, ka pārskatāmā periodā zelta cenai var turpināt klāties visai labi.
"Mēs sagaidām, ka pēc zelta būs baiļu virzīts pieprasījums. To pamatos bažas par ekonomikas vēlīno ciklu, politiskā neskaidrība un liela attīstīto valstu mājsaimniecību vēlme krāt," teic šīs iestādes eksperti un piebilst, zelta vērtība tādējādi var aizsniegties līdz 1600 ASV dolāriem par unci.
Tie vēl piebilst - pieprasījumu pēc zelta var audzēt arī arvien plašākas diskusijas par Moderno Monetāro teoriju (Modern Monetary Theory). Tā paredz, ka nacionālā parāda lielums nav nozīmīgs ierobežojums tām valstīm, kas saistības emitē savā vietējā valūtā. ASV šāda teorija populāra ir vairāku Demokrātu partijas kreisā spārna politiķu vidū, kuri, piemēram, grib panākt ļoti dāsnu sociālo programmu finansēšanu. Kāda šāda, iespējams, astronomiski strauja parādu audzēšana būtu visai eksperimentāla padarīšana.
Plīsa burbulis
Ja vērtē visu apaļo desmitgadi, tad zeltam tā cenas izmaiņu ziņā klājies visai krāsaini.
Desmitgade zelta mijējiem ļāva gūt derīgu burbuļmācību jeb to, ka arī šis nosacītā drošā patvēruma aktīvs var piedzīvot ievērojamas cenu pārmērības. Vēl 2011. gadā dārgmetāla vērtība aizsniedzās gandrīz līdz 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Pēc tam tā cena līdz 2016. gadam gandrīz tikai saruka un teju paslīdēja zem 1000 ASV dolāriem par Trojas unci. Patiesībā arī agrāk – deviņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bijuši periodi, kad zelts zaudēja ievērojamu daļu savas agrākās pirktspējas.
Dažkārt tiek spriests, ka ilgākā termiņā zelta iegādi drīzāk vajadzētu uztvert kā vērtības saglabāšanas, nevis peļņas iespēju. Tāpat zeltam tiek piedēvēta spēja apdrošināt pret inflācijas pieaugumu (zelta reputācija aizsargāt pret inflāciju gan arī radusies no pētījumiem, kas aplūko šī dārgmetāla sniegumu ļoti garā termiņā (īsākos termiņos – pat dažu desmitu gadu skatījumā – tas var nemaz nebūt tik izteikti).
Katrā ziņā, ja atceras par portfeļa diversifikāciju, tad ieguldījumi zeltā nebūt nav pati sliktākā izvēle (ir zināmas cerības, ka tā cena vismaz uzvedīsies atšķirīgi). Ieguldījumu dažādošana jeb visu olu nelikšana vienā groziņā ir vislabākās zāles, kā sevi pasargāt no riska.
Cena aug arī sudrabam, platīnam un ļoti strauji – pallādijam
Šis gads veiksmīgs ir bijis arī citiem dārgmetāliem. Kopš janvāra par 13,5% līdz 17,92 ASV dolāriem par unci palielinājusies sudraba cena. Tāpat par 15,5% līdz 954,5 ASV dolāru atzīmei par unci palēkusies platīna vērtība.
Pēdējos gados faktiski bez kādas konkurences, ja salīdzina ar vēl citām izejvielām, jāizceļ pallādija vērtības pieaugums. Šogad vien šī metāla vērtība palielinājusies vairāk nekā par 50% līdz 1877 ASV dolāru atzīmei par unci. Turklāt vēl decembra vidū pallādija cena pietuvojās 2 tūkst ASV dolāru atzīmei par unci.
10 gadu skatījumā pallādija vērtība ir pieaugusi par galvu reibinošiem 360%, kas izgriež pogas faktiski visām citām izejvielām. Katrā ziņā pagaidām pallādiju, kuru plaši izmanto auto ražošanas nozare, kāda gravitācija īsti neskar. Tas diezgan īsā laika posmā kļuvis vērtīgāks par zeltu. Daudzi šajā ziņā piesauc arī burbuli.
Šo metālu mēdz lietot benzīna un "hibrīdmotoros", kas nu tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam komplektā – kā to redzam ar pallādija stāstu, gan nāk dārdzība. Šī metāla cena uzplaukumu piedzīvoja pēc Eiropas dīzeļa izmešu skandāla, kuru ievadīja "Volkswagen" šmaukšanās ar savu auto emisijām.
Katrā ziņā pieprasījums pēc pallādija jau gadiem pārsniedzis tā piedāvājumu, kas noplicinājis šī metāla uzkrājumus. Daudzas spekulācijas saistās, piemēram, ar Krievijas stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti uzskata, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas zināms nav.
Rezumējot - pallādija ražošana jau ilgi ir atpalikusi no pieprasījuma (deficīta stadijā šis tirgus esot jau kopš 2012. gada, raksta finanšu ziņu portāls "Barron's"). Šo metālu pasaulē galvenokārt iegūst Krievijā un Dienvidāfrikā (kopumā vien divās lielās raktuvēs). Tiek ziņots, ka abās šajās valstīs lielākai pallādija ieguvei šķērslis esot bijis nepietiekamas investīcijas.
Pallādijs ilgstoši ražotājiem bija lētā alternatīva. Proti, attīstoties tehnoloģijām, autoražotāji meklējuši veidus, kā motoros aizstāt tradicionāli krietni dārgāko platīnu (ar to pašu pallādiju). Vairāki nozares eksperti gan pauž pārliecību, ka šāds straujais pallādija cenas pieaugums mainīs to, kā šis dārgmetāls tiek izmantots. Piemēram, tas būs saistīts ar tiem pašiem automašīnu katalizatoriem, kuros platīnu vairs nebūs jēga aizvietot ar vēl dārgāku metālu.
Arī ekonomikai sabremzējoties, pēc šiem visai cikliskajiem metāliem pieprasījuma izaugsme varētu vairs nebūt tik pārliecinoša. Pallādija burbuli kādā brīdī var saplēst arī elektroauto uznāciens. Protams, īsākā termiņā un, iespējams, pat kādus dažus gadus nav izslēgts, ka pārmērības turpinās.
DB jau rakstījis - pallādija cenas pieaugumu gar ausīm nav laiduši garnadži. Dažādi ārzemju mediji ziņo, ka par populāru praksi zagļiem ir kļuvusi spēkratu katalizatoru nomontēšana/nozāģēšana ar mērķi tikt klāt kārotajam pallādijam, kas nu ir par 16% dārgāks nekā zelts.
"Quartz" ziņo, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē zagļi īpaši iecienījuši "BMW", "Audi" un "Volkswagen" katalizatorus, kurus tie pēc tam gaisā varot uzsist aptuveni par 400 ASV dolāriem (jo lielāks spēkrata motors, jo vairāk tur var atrast vērtīgos katalizatoru metālus). Tiesa gan, remonts šādu auto īpašniekiem esot pat septiņas reizes dārgāks.